Mūspuses mežu apsaimniekotāji atzīst, ka lietainā un nepieredzēti siltā ziema nozarei rada sarežģījumus, taču uzsver, ka laikapstākļiem atbilstoša darba plānošana ļauj strādāt un vērtīgo koksni neaizlaist postā, norādot, ka saimniecisko darbību stipri ietekmē koksnes cenu kritums Eiropā.
Publiskajā telpā popularitāti iekarojušais mežu apsaimniekošanas uzņēmums “Dižozols” tāpat kā citi šīs nozares pārstāvji atzīst jūtamu spriedzi mežizstrādes darbu plānošanā un to īstenošanā. Uzņēmuma valdes loceklis Inguss Salmiņš komentē, ka teritorijās, kurās darbojas “Dižozols”, ir visai daudz krautuvju, pie kurām slapjuma dēļ nevar tikt klāt. Īpaši tas esot Latgalē, Vidzemē kopaina esot nedaudz labāka. Taču nenoliedzami šis decembris ir bijis nepatīkams, apzinoties, ka izcirstais materiāls salīst, zeme, meži ir mitri. I.Salmiņš stāsta, ka intensīvi tiek sekots laika prognozēm un uzraudzītas vecākās krautuves. Ja tomēr kādu dienu vai pat nakti ir sals, tad operatīvi uz vajadzīgo vietu tiek sūtīta pašu tehnika vai, ja savējie tik ātri nevar, aicināts kāds sadarbības partneris. “Vidzemē ir vieglāk – attālumi ir mazāki, ir iespējams ātrāk reaģēt,” piemetina I.Salmiņš un stāsta, ka mitruma dēļ pēc iespējas arī tiek samazināta izciršana, kā arī tā tiek plānota pēc iespējas tuvāk ceļiem.
Uzņēmuma pārstāvis atzīst, ka dinamiskais plānošanas darbs nav kas ļoti ārkārtējs un nepieredzēts, jo arī vasarās Latvijā mēdz būt ilgstošas lietavas. Viņš zina teikt, ka reizēm var gadīties, ka nelabvēlīgos apstākļos ilgstoši turēta augstvērtīgā koksne ir jārealizē kā zemākas kvalitātes materiāls, un vērtē, ka “tās ir ļoti dārgas kļūdas”. Kā apsaimniekotāji uzņēmums šāda apmēra kļūdas vai nesamērīgu risku nekādā gadījumā nevar atļauties klientiem piederošajos īpašumos. “Tad mēs būtu slikti apsaimniekotāji,” teic “Dižozola” pārstāvis, apliecinot, ka nelabvēlīgais laiks nevar būt atruna. Lētāk esot maksāt, lai iestigušo kravas mašīnu palīdz izrakt, nekā gaidīt un noskatīties, kā ar nocirsto koku notiek nevēlamais. Zaudējumi uzņēmumam vismaz pagaidām nav, vienīgi saimnieciskās darbības apgrozījums šoreiz noteikti būs mazāks. Savukārt apaļkoku tirdzniecības apjomi pat pieaugot, ko I.Salmiņš vairāk skaidro ne ar tirgus situāciju, bet tieši ar SIA “Dižozola” komandas proaktīvo darbu.
Tomēr, vērtējot situāciju kopumā, I.Salmiņš atzīst, ka, ja to salīdzina ar citiem gadiem, tad “mežizstrāde pavisam noteikti ir apstājusies”.
Tas, kas nudien kritiski ietekmē mežizstrādes nozari, ir koksnes cenu kritums, ko SIA “Dižozols” pārstāvis saista ar Vācijā izpletušos nelaimi – koku kaitēkļu savairošanos un sekojošo pastiprināto mežu ciršanu. Tā kā iepirkuma cenas sarukušas, daudzi Latvijas privāto mežu īpašnieki vēlas nogaidīt, cerot uz koksnes cenu kāpumu.
Arī SIA “Zanderi” valdes priekšsēdētājs Jurģis Zilveris apstiprina, ka kaimiņos un citviet Eiropā notiekošais būtiski mainījis privāto mežu īpašnieku plānus. Tomēr viņš ir skeptisks par jebkādu cenu kāpumu pat tuvākajos desmit gados. “Ja godīgi, cenas nav nokritušas, tagad tās ir īstās,” mežu īpašniekiem netīkamu secinājumu pauž J.Zilveris, apliecinot, ka, viņaprāt, koksnes cenas iepriekšējā periodā bijušas nepamatoti augstas. Kopumā gan šī iemesla, gan arī savādās ziemas rezultātā uzņēmuma “Zanderi” darba apjoms esot samazinājies pat uz pusi, salīdzinot ar situāciju vēl pagājušajā pavasarī. “Bez darba gan nesēžam,” optimistiski noteic saimnieks, norādot, ka līdz ar minētajiem apstākļiem pamainoties nedaudz sortiments un produkcijas cenas, bet par nopietniem zaudējumiem uzņēmumam nav jāspriež. “Līdzšinējais apgrozījums, protams, nebūs – mazāk strādāsim, mazāk pelnīsim,” reāli uz tuvāko nākotni raugās “Zanderu” vadītājs.
Arī akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) Rietumvidzemes reģiona mežizstrādes vadītājs Ģirts Vēveris pievienojas viedoklim, ka šie darbi ir tikpat kā apstājušies. “To pašu labāko fondu negribam izniekot, tādēļ arī kādās vietās apturam darbu,” stāsta speciālists, gan piemetinot, ka vienlaikus “ir saistības, kuras jāpilda”. Kad tomēr pat nelabvēlīgajos apstākļos nākas izcirst kokmateriālu, tad LVM cenšoties izvēlēties vietas pie ceļiem ar izeju uz asfaltētu segumu.
Komentāri