Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Interese par licencēto lašu zveju liela

Druva
00:00
20.01.2020
2
Steins Un Zime Fotomarta 1 1

No šī gada Gaujā un Braslā pakāpeniski tiek ieviesta lašveidīgo zivju licencētā makšķerēšana, un pirmajās desmit dienās makšķernieki iegādājušies jau vairāk nekā simts licenču.

“Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības”, kas ir projekta virzītājs, vadītājs Ainārs Šteins stāsta, ka licencētā makšķerēšana sākusies 31,4 km garumā Gaujas kreisajā krastā Līgatnes, Amatas un Cēsu novada administratīvajās teritorijās, jo šīs pašvaldības jau publicējušas saistošos noteikumus “Par lašveidīgo zivju licencēto makšķerēšanu Gaujā un Braslā”.

Kopumā licencēto makšķerēšanu Gaujā plānots ieviest, sākot no autoceļa A1 tilta (Ādažu novadā), augšup pret straumi līdz Abula upes ietekai Gaujā (Beverīnas novadā), kā arī Braslas posmā, no ietekas Gaujā līdz Braslas zivjaudzētavas teritorijas tuvākajai robežai.
Projektā iesaistītas 14 pašvaldības, saistošos noteikumus nav pieņēmusi tikai Kocēnu novada dome. Tiklīdz noteikumi būs publicēti pašvaldību izdevumos, tie stāsies spēkā. Daļā no 1.februāra, kādā vēlāk.

Atbilstoši noteikumiem makšķernieks, iegādājoties vienu “Dienas licenci”, lomā drīkst paturēt vienu mākslīgi ataudzētu (ar nogrieztu taukspuru) lasi vai vienu mākslīgi ataudzētu (ar nogrieztu taukspuru) taimiņu. Licences cena – desmit eiro.

“Pirmajās desmit dienās nopirkts vairāk nekā simts licenču, ņemot vērā, ka pagaidām tās attiecas uz samērā nelielu zonu, var teikt, ka interese ir pietiekami liela,” norāda A. Šteins.

Katram licences pircējam pēc tam jāsniedz atskaite par lomu vai tā neesamību, pašreiz pieejamā informācija vēsta, ka zivis tiek noķertas, pagaidām lielākais loms bijis Līgatnes zonā, kur pagājušajā nedēļā kāds makšķernieks vienā dienā noķēra 5,2 kg un 4,6 kg lašus. Zivis atlaistas atpakaļ ūdenī, katra makšķernieka izvēle – paturēt vai atlaist -, bet tas parāda, ka zivis Gaujā ir.

Makšķernieku viedokļi par licenču ieviešanu ar atšķirīgi. Vieni skaļi iebilst, jo līdz šim varēja makšķerēt samērā nekontrolēti, nereti paturot lomā arī lašus un taimiņus, kaut Makšķerēšanas noteikumi to neļauj. Daļa makšķernieku jauno sistēmu atbalsta, jo saprot, ka no upes nevar tikai ņemt, jādod arī pretī.

Latvijas Makšķernieku asociācijas vadītājs Alvis Birkovs, lūgts komentēt licencētās makšķerēšanas ieviešanu, vērtē, ka katrs centiens uzlabot ūdeņu apsaimniekošanu vērtējams pozitīvi. Taču viņš norāda uz valsts līmeņa problēmu, proti, ka Latvijā nav normatīvā akta, kas noteiktu vienotas prasības ūdeņu apsaimniekošanai: “Tāpēc katrs cenšas darboties pēc saviem ieskatiem, iespējām, redzējuma. Varbūt cilvēki nezina, ka no Latvijā esošajām aptuveni 12 500 upēm tikai 42 saskaņā ar Civillikumu ir publiskās. Pārējie ir privātie ūdeņi, un nav normatīvo aktu, kas noteiktu vispārējās prasības ūdeņu apsaimniekošanai neatkarīgi no piederības. Tāpat nekur nav minēts, kas pārvalda un apsaimnieko privātos ūdeņus, un tas ir jautājums, kā valsts organizē dabas kapitāla pārvaldību.”

Zvejniecības likuma grozījumos noteikts, ka pašvaldības ir atbildīgas par zivju resursu uzraudzību un aizsardzību savu administratīvo teritoriju ūdeņos, tostarp privātajos ūdeņos. Jāuzsver -par uzraudzību, bet ne apsaimniekošanu, tāpēc var teikt, ka “Gaujas ilgt­spējīgas attīstības biedrība” spērusi soli tālāk, jo licencētā makšķerēšana ieviesta ar mērķi sakārtot šo jomu un iegūt resursus, lai upē palielinātu lašveidīgo zivju populāciju.
A. Šteins skaidro, ka par licencēm iekasētā maksa tiešā vai netiešā veidā “atgriezīsies” upē: “No ieņēmumiem 20 procenti aiziet Zivju fondā, kas vēlāk atkal atgriežas zivju resursos. Pārējie 80 procenti paliek biedrībai, šīs naudas izlietojums ir ļoti precīzi iezīmēts. Šogad plānojam mazo upju tīrīšanu, jo daudzviet bebru aizsprosti kavē zivju pārvietošanos. Otrs darbs – nārsta vietu attīrīšana, kas aizaugušas ar ūdenszālēm. Daļa finansējuma tiks tērēta kontroles un uzraudzības pasākumiem.”

Šobrīd 99 procenti makšķernieku licences pērk elektroniskajā vidē, vietnē epakalpojumi.lv, taču Līgatnē divās vietas tās nopērkamas arī papīra formātā.

Stāstot par iesniedzamajiem pārskatiem, A. Šteins norāda, ka tie vēlākais desmit dienas pēc licences iegādes jāiesniedz visiem, arī tiem, kuri nav neko noķēruši. Ja tas netiek darīts, konkrētajai personai turpmākos divus gadu tiek liegta iespēja iegādāties licenci.

“Pārskatu var iesniegt interneta vietnē. Pagaidām gan pārsvarā parādās ieraksts, ka loma nav, bet makšķerniekus mudinām, ka atskaitē jāraksta visas noķertās zivis, ne tikai lašveidīgās. Ir viegli uzrakstīt, ka lomu nav, bet ir piemēri, ka pēc atskaitēm, kurās minēts, ka nekas nav noķerts, institūcijas izdara secinājumus, ka upē slikta situācija, tāpēc jāliedz makšķerēt, lai ļautu zivju populācijai atgūties,” skaidro A. Šteins.
Viņš atgādina, ka bez licences var makšķerēt ar dabīgo ēsmu, bet spiningošana un mušiņmakšķerēšana ar mākslīgo ēsmu atļauta tikai ar licencēm: “Nav iespējams izšķirot, kurš pretendē uz lasi, kurš uz asarīti vai līdaku. Esmu pārliecināts, ka 99 procentiem makšķernieku, kuri iet uz Gauju spiningot, ir tikai viens mērķis – lasis vai taimiņš.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi