Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Noskaidrotas cēsnieku domas par pilsētas attīstību

Druva
00:00
11.01.2008
5

Cēsu dome pašlaik veic pilsētas attīstības programmas aktualizāciju, un šī procesa ietvaros tika veikta iedzīvotāju aptauja, lai uzzinātu, kā viņi redz savu pilsētu un kādu vēlas tās virzību.

“Aptauja bija nepieciešama, lai pārliecinātos, vai pašvaldības domas sakrīt ar iedzīvotāju uzskatiem. Svarīgi, lai pilsētas attīstības programma būtu domāta visiem, lai tas nebūtu tikai formāls dokuments. Uzskatām, ka pilsētas nākotne visiem jāveido kopā,” saka domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Karlsberga.

Vēlas drošību

Kopumā par derīgām atzītas 1224 anketas, un I. Karlsberga norāda, ka iedzīvotāju aktivitāte bijusi liela. Daudzi anketu aizpildījuši domes mājas lapā, kas ir apliecinājums, ka arvien vairāk informācijas iegūšanai izmanto internetu. 71 procents no anketu iesniedzējiem bija cēsnieki, 24 procenti – rajonā dzīvojošie, bet pārējie – citu rajonu iedzīvotāji. Vairāk nekā puse respondentu bija vecumā līdz 25 gadiem, jo aptaujā aktīvi iesaistīta skolu jaunatne, kam būs jāveido pilsētas nākotne. Aktīvākas anketu aizpildītājas bija sievietes – 69 procenti.

Atbildot uz jautājumu, ar ko Cēsis atšķiras no citām Latvijas pilsētām, aptaujas dalībnieki nosauca vairāk nekā 80 iezīmes, tostarp “Cēsu Alu”, labi uzturētu infrastruktūru, arī augstās komunālo pakalpojumu cenas un sarežģītu satiksmes organizāciju. Bet visbiežāk teikts, ka Cēsis ir ļoti skaista pilsēta, ka to raksturo sakoptība, kā arī vēsturiskais mantojums.

Par nozīmīgākajām pilsētas vērtībām visbiežāk minēts kultūrvēsturiskais mantojums, pilsētas parki un Gauja ar apkārtējo teritoriju.

“Interesanti bija analizēt atbildes, kas attiecas uz pašvaldības darbību. Anketā tika lūgts norādīt trīs galvenās jomas, kam pilsētas dome pievērš lielāko uzmanību. Visbiežāk tika minēts tūrisms, kultūrvēsturiskais mantojums, izglītība, arī kultūra un sports. Interesanti, ka respondenti vecumā virs 56 gadiem uzskata, ka pašvaldība lielu lomu pievērš veselībai un sociālajai palīdzībai, savukārt gados jaunie aptaujas dalībnieki norādīja pašvaldības ieguldījumu izglītības jomā. Tas liek secināt, ka šo grupu vēlmes tiek apmierinātas, jo šīs ir jomas, kas viņiem tuvākas.

Jautājumā, kurām būtu jābūt pašvaldības prioritātēm, visbiežāk minēta drošība, veselība un sociālā palīdzība, bet retāk – tūrisms un uzņēmējdarbības veicināšana.

Analizējot, kādi pakalpojumi trūkst respondentiem konkrētā vecumā, var secināt, ka gados jaunākie izjūt izklaides pakalpojumu trūkumu, savukārt gados vecākiem trūkst veselības centru un medicīnas pakalpojumu. Tomēr kopējā tendence rāda, ka visvairāk trūkst atpūtas iespēju un rūpniecības preču veikalu,” stāsta I.Karlsberga.

Pretēji viedokļi

Jautājumā, ko Cēsīs nepieciešams uzlabot, visbiežāk minēts ielu, ietvju tehniskais stāvoklis, ielu apgaismojums, kā arī izklaides un atpūtas piedāvājums. Aptaujas dalībniekiem tika lūgts arī norādīt, ko, viņuprāt, vajadzētu izskaust no pilsētas un vecpilsētas. Pilsētā cilvēki nevēlas redzēt spēļu zāles, bārus, maksas autostāvvietas, vecpilsētā – graustus, automašīnas. Trešajā ailē abās vietās minēti dzērāji, bezpajumtnieki, bet ceturtajā – vandalisms, noziedzība, jauniešu masveida alkohola lietošana.

“Doma Rīgas ielu pārveidot par gājēju ielu ir jau sen, un tagad redzam, ka arī iedzīvotāji grib to pašu. Katrā pilsētā jābūt vienai gājēju ielai, protams, to nepieciešams atbilstoši apdzīvot, lai tā būtu interesanta gan vietējiem iedzīvotājiem, gan arī iebraucējiem,” saka I.Karlsberga.

75 procenti aptaujāto Cēsis redz kā tūrisma, kultūras un atpūtas pilsētu. Interesanti, ka sadaļā, kurā iedzīvotājus lūdza novērtēt dažādas jomas pilsētā, dažviet saņemti pilnīgi pretēji viedokļi. Jautājumā par pilsētas ielu apgaismojumu 37 % norādījuši, ka ir ar to apmierināti, un tieši tikpat, ka ir neapmierināti. Līdzīgi ir arī jautājumos par nodarbinātības iespējām, dzīvesvietas izvēles iespējām, autostāvvietām pilsētā. Acīmredzot te parādās katra aptaujas dalībnieka saskare ar konkrēto sfēru. Teiksim, tie, kuri dzīvo ielās, kur apgaismojums jau sakārtots, saka, ka ir ar to apmierināti, bet tumšajās ielās dzīvojošie apgalvo pretējo.

“Aptaujas rezultāti liecina, ka ejam pareizajā virzienā, taču iegūtie dati ļaus vēl vairāk ņemt vērā iedzīvotāju viedokli. Manuprāt, aptaujas rezultāti nav palīgs tikai domei, bet arī uzņēmējiem, domājot, kādā virzienā attīstīt savu uzņēmējdarbību. Dažkārt kā piemēru pilsētas attīstībā cilvēki min Valmieru, taču aptauja rāda, ka lielākais vairums negrib iet rūpnieciskās attīstības ceļu.

Iegūtos datus vēl analizēsim, tie lieti noderēs, aktualizējot pilsētas attīstības programmu turpmākajiem gadiem,” norāda I.Karlsberga. Kultūras dzīve apmierina

Paralēli šai aptaujai tika veikts arī pētījums par kultūras pasākumiem Cēsīs, kurā tika aptaujāti 439 cilvēki. Rezultāti liecina, ka cēsnieki ir apmierināti ar pilsētas kultūras dzīvi un gada laikā apmeklē vienu līdz piecus kultūras pasākumus. Aptaujātie norādījuši, ka vairāk pilsētā vēlētos teātra izrādes, pasākumus ģimenēm, rokkoncertus un balles. Te gan varētu piebilst, ka vēlme jau nenozīmē, ka šie pasākumi būs kupli apmeklēti. Ir gadījumi, kad kvalitatīvi kultūras pasākumi tiek apmeklēti minimāli.

I.Karlsberga atzina, ka bijis svarīgi uzzināt cēsnieku domas par pasākumu rīkošanu Vienības laukumā: “Lielākā daļa atbildēja, ka atsevišķos gadījumos tur pasākumi varētu notikt, kas saskan arī ar pašvaldības redzējumu. Bija patīkami uzzināt, ka cēsnieki tomēr vēlas, lai tā dēvētajā Pirtsupītes graviņā tiktu ierīkots kultūras un dabas parks. Protams, tas ir nākotnes jautājums, jo prasa lielus finansiālus ieguldījumus, bet esam gatavi strādāt šajā virzienā. Iedzīvotāji arī norādīja, ka pilsētas stadionu vēlas redzēt esošajā vietā un tajā varētu notikt ne tikai sporta sarīkojumi, bet arī lieli koncerti. Arī šī aptauja deva mums informāciju, kas būs noderīga, domājot par pilsētas attīstību.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
225

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi