Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Būt spēcīgiem savā nišā

Druva
00:00
05.02.2008
133
200802050936335659

Uzņēmējdarbībā Cēsis dominē pakalpojumu sniegšanā, taču ir arī uzņēmumi, kuros šī sfēra veiksmīgi sadzīvo ar ražošanu. Tāda ir SIA “Soldomirk”, kas savu biznesu sāka, piedāvājot autobusu nomu, kam attīstoties, radās nepieciešamība pēc metālapstrādes darbiem. Lai pakalpojums nebūtu jāpērk, tika nolemts iegādāties savu metāla virpu, un trīs gadu laikā no vienas virpas izaugusi vesela metālapstrādes ražotne. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Modris Krieviņš stāsta, ka tagad abas jomas attīstās paralēli un to darbība ir sekmīga. Kvalitatīvs pakalpojums

Sākums M. Krieviņa uzņēmējdarbībai meklējams pirms aptuveni desmit gadiem, kad tika uzsākta gluži parasta autobusu noma. Tie bija nelieli busiņi, kas strādāja vietējā tūrisma tirgū, līdz tika izraudzīts mērķis – piedāvāt iespējami augstāku pakalpojuma kvalitāti. Tagad uzņēmuma darbības pamatvirziens ir ienākošais tūrisms, gada pirmajos trīs mēnešos strādājot arī ar izejošo tūrismu.

“Izvēli par labu ienākošajam tūrismam veicām, izvērtējot iespējamos riskus, visus par un pret. “Par” bija vairāk. Neraugoties uz biznesa ienesību, tas ir arī ļoti interesants un saistīts ar augstu atbildību. Ja gribētu tikai pelnīt, nopirktu daudzas smagās mašīnas un vestu granti, bet neesam uz to tendēti. Savā nišā esam sevi pierādījuši, ar mums rēķinās, izveidojusies stabila sadarbība ar konkrētām tūrisma aģentūrām,” stāsta M.Krieviņš.

Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka kvalitatīvu pakalpojumu var sniegt ar atbilstošas kategorijas autobusiem, tāpēc uzņēmums izvēlējies labāko, proti, vācu „Setru”, kas krietni pārspēj citus autobusu ražotājus kvalitātē, taču jāteic, ka ir arī dārgāki nekā, piemēram, vizuāli simpātiskie „Neoplan” vai „Mercedes”.

Pasažieru pārvadājumu biznesā netrūkst arī problēmu, brīžiem pat kuriozu. Uzņēmējs stāsta, ka Latvijā noteikti neizprotami standarti, kas nosaka tādas tehnikas sertifikāciju, kas jaunāka par 2001.gadu . Vācijā autobusi derīgi, bet Latvijā nepieciešams veikt īpašu sertifikāciju.

“Radies iespaids, ka šo standartu izstrādātājiem nekad nav bijusi saistība ar autobusiem. Sertificētāji visu izmēra līdz sīkumam, ja par centimetru ir neatbilstība, mūsu vīriem nākas pielikt lielas pūles, lai šo “kļūmi” izlabotu. Tā tērējam laiku, līdzekļus un darbaspēku”, stāsta M.Krieviņš.

Vāciņi “Rolls Royce”

Uzņēmums atrodas R.Blaumaņa bulvārī. Dažu gadu laikā veikta plaša labiekārtošana, ierīkota metālapstrādes ražotne. Galvenā “Soldomirk” produkcija ir ugunsdzēsības hidranti.

“Ceļš līdz metālapstrādei bija interesants. Sākumā kādai igauņu kompānijai ražojām vienu hidrantu detaļu, bet tad viņi izdomāja, ka esam pārāk dārgi, un atrada citus piegādātājus. Palikuši bez darba, sapratām, ka paši varam ražot hidrantus pilnā komplektācijā. Latvijā tos neviens neražo, pats ilgus gadus esmu strādājis ugunsdzēsējos, tāpēc zinu, kas ir labs hidrants. Tagad mums izstrādāti četri hidrantu modeļi, katram vēl kādi desmit paveidi.

Strādājam Baltijas tirgum, jo mūsu ražotie hidranti der bijušā padomju bloka valstīm, Rietumvalstīs tie ir citādi. Esam izstrādājuši atbilstības deklarāciju produkcijas realizācijai Latvijā. Ārvalstu tirgum nepieciešama hidrantu sertifikācija, ko var veikt Spānijā . Tad nu ņemsim hidrantu un vedīsim sertificēt. Baltijā vēl divas ražotnes ir Igaunijā, bet Lietuvā viens uzņēmums, kas tos komplektē. Mūsu hidrantu noieta tirgus ir Latvija un Lietuva. Igauņi atzīst tikai vietējos ražojumus. Ja latvietim Igaunijas desa būs lētāka, viņš pirks to, bet igauņi pirks savējo produkciju pat tad, ja tā būs dārgāka,” pasmejas M. Krieviņš.

Vēl uzņēmums izpilda pasūtījumu rūpnīcai „Rolls Royce”. Jāpiebilst, ka „Rolls Royce” nav tikai mašīnas, lai gan tas, iespējams, pirmais nāk prātā, dzirdot šo zīmolu. Šo biznesu firma sen pārdevusi, tagad ražo citas tehniskas lietas, tostarp apmēros ļoti lielus sūkņus. Un cēsnieki šiem sūkņiem izgatavo nelielu vāciņu.

M. Krieviņš stāsta, ka viena biznesa uzsākšana rosina attīstīt vēl kādu: “Lai ražotu hidrantus, vajadzēja pulverkrāsošanu, ko Vidzemē piedāvāja retais. Sapratām, ka nepieciešama pašiem sava pulverkrāsotava, bet, lai detaļu krāsotu, tā rūpīgi jānotīra. Pateicoties pēdējam Eiropas projektam, ieguvām gudrākus darbgaldus, pulverkrāsošanu un arī tā dēvēto ložu šaušanu, kurā metāls tiek notīrīts nevis ar smilšu strūklu, kā ierasts, bet ar sīkām metāla lodītēm. Tīrot ar smilšu strūklu, smiltis jāžāvē un pēc tam jāsavāc, bet šīs lodītes automātiski attīrās un tiek padotas atkal. Pie tam tās iespējams izmantot daudzas reizes, bet galvenais, ka kvalitāte ir izcila. Nesaku, ka esam spēcīgi metālapstrādē kopumā, bet savā nišā jūtamies droši.”

Uz darbu ar prieku

“Katram biznesam ir sava garoziņa, daudz esam to lauzuši gan metālapstrādē, gan autobusu biznesā. Bet attīstība bijusi veiksmīga, un par to paldies kolektīvam,” atzīst M.Krieviņš.

Uzņēmumā strādā 15 darbinieki, kuri paveic lielu darba apjomu, jo šim biznesam ir augsta pievienotā vērtība. “Soldomirk” vairākus projektus realizējis sadarbībā ar Latvijas Investīciju aģentūru. Viena ietvaros noasfaltēta teritorija, otrs bija saistīs ar ISO 9001 sertifikāta iegūšanu.

“Sākumā cilvēki uz šo ieceri skatījās negatīvi, bet, to ieviešot, veidojās liela sakārtotība, un tagad redzam, ka ir viegli strādāt. Darbinieki ir uzticami, jo jūt, ka par viņiem tiek domāts. Cenšamies radīt labus darba apstākļus, kas ir svarīgs aspekts darbinieku lojalitātē. Ir patīkami, ja darbinieki uz darbu nāk ar prieku, nevis tikai, lai pelnītu. Autobusu biznesu vada Aivars Strazdiņš, metālapstrādi – Aldonis Rutkovskis. Abas jomas nodalītas kā atsevišķas struktūras. Uzņēmuma grāmatvede Velga Lietiņa, kura orientējas abās jomās, ir laba speciāliste. Arī pārējie uzņēmuma darbinieki pelnījuši atzinību.

Nemitīgi notikusī attīstība bijusi aizraujoša, taču arī nogurdinoša. Tāpēc ļoti svarīga ir komanda, kas ar savu entuziasmu var uzmundrināt grūtā brīdī. Jūtu, ka kolektīvā ir tas gariņš, kas ir dzinulis ikdienā, ne vien īpašniekam vajag uzņēmuma izaugsmi, bet ikvienam darbiniekam. Par to varu būt gandarīts, tas ir kaut kas vairāk nekā nopelnītais lats,” atzīst M.Krieviņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
13

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
147

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
414
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi