Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Riskus jāmāk vadīt

Druva
00:00
13.02.2008
4

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Zemkopības ministrijas rīkotā konference „Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kā un kam tērējam?” Savu skatījumu uz aktualitātēm un iespējām lauksaimniecībā skaidroja Zemkopības, kā arī Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijā strādājošo augstskolu un banku pārstāvji. Konferencē piedalījās arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Diskusijā uzstājās arī stalbēniete, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekle Aija Balode.

Ekspertu viedokļi, lai gan no dažādiem skatu punktiem, tomēr bija līdzīgi uzsverot, ka lauksaimniecības attīstība lielā mērā ir atkarīga no pašu lauksaimnieku uzņēmības un spējas efektīvi izmantot resursus.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere uzsvēra, ka no 2000. – 2006. gadam vērojamas pozitīvas iezīmes lauksaimniecības

attīstībā. Lai gan eksperte vērtē, ka atbalsta apjoms vidēji gadā no 2007. līdz 2013. gadam turpinās palielināties salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, viņa tomēr uzskata, ka: „Tik strauja izaugsme, kāda tā bija iepriekšējos septiņos gados, kad Latvijā ienāca apjomīgais ES finansējums, vairs nav sagaidāma.”

ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš, tāpat kā ministrs M.Roze kārtējo reizi uzsvēra, ka valsts un ES atbalstu nevajadzētu uzskatīt par finansējumu. A.Lapiņš konstatē: „Tas ir atbalsts aktivitātēm, ražošanai, nevis eksistencei.”

I.Pilvere skaidri definēja – 2008. būs jaunu izaicinājumu gads, tomēr izteiktie ieteikumi lauksaimniekiem nezaudēs aktualitāti. I.Pilvere akcentēja, ka liela nozīme ir tam, cik efektīvi lauksaimnieki spēs izmantot resursus un vadīt pieaugušās izmaksas, taupot resursus, meklējot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, izdevīgākus noieta tirgus un sadarbības partnerus, kā arī kooperējoties ar citiem uzņēmējiem.

„Lauksaimniekiem jābūt visgudrākajiem. Viņiem jāspēj izmantot valsts un ES atbalsta iespējas, ne tikai izprotot atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet arī nekavējot termiņus. Tāpat jāspēj veiksmīgi pildīt iepriekšējā programmēšanas periodā uzņemtās saistības,” vērtēja I.Pilvere.

Daudz tika diskutēts arī par riskiem lauksaimniecībā, par iespējām tos mazināt un kompensēt. Banku augstskolas biznesa un finanšu pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Andris Nātriņš piekrita, ka lauksaimniecībā ir dažādi riski, tai skaitā ražas zaudēšanas risks dažādu faktoru, piemēram, sausuma un plūdu dēļ. A.Nātriņš uzsvēra, ka risku vadības modeļi nereti saistās ar tēriņiem īstermiņā, taču ieguvumi veidojas ilgtermiņā, strādājot ilgtspējīgi. „Pastāvošā prakse, kad valdība kompensē nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmes sekas, mudina lauksaimniekus pie pirmās izdevības pieprasīt kompensācijas. Nav mehānisma, kas motivētu ražu saglabāt arī ekstremālos apstākļos un stimulētu uzlabot zemes auglību un noturību pret negatīvo faktoru,” skaidro A.Nātriņš.

Eksperts uzskata, ka nepieciešams izvēlēties pozīciju risku vadībā. Kā vienu iespēju viņš izvirza fonda veidošanu, vai nu vairāk domājot par finansējuma organizēšanu, vai arī par ražotāja līdzdalību riska vadības sistēmā pēc apdrošināšanas principa. Otra iespēja ir stimulēt kompensāciju izmaksu samazināšanu un darba ražīguma palielināšanu. A.Nātriņš uzskata: „Lauksaimniecības risku vadības sistēma būs efektīvāka, ja tajā izdosies iekļaut privātos partnerus – apdrošinātājus.”

A.Lapiņš atklāja, ka jau pērn izstrādāta koncepcija un šoziem formulēti konkrēti nosacījumi, lai izveidotu apdrošināšanas fondu, kurā paredzēta lauksaimnieku līdzdalība un valsts līdzatbildība.

I.Pilvere diskusijā uzsvēra, ka bankām un citām finanšu institūcijām, neskatoties uz lauksaimniecības nozares specifiskajām īpatnībām un grūtībām, vajadzētu uzticēties lauksaimniekiem un risināt kredītu un līzingu piešķiršanas iespējas.

“SEB Latvijas Unibankas”, “Latvijas Hipotēku un zemes bankas”, kā arī SIA „Hipolīzings” pārstāvji atzina, ka iespēju robežās cenšas palīdzēt lauksaimniekiem. Tomēr, ja kredītu ņemšanas jautājumi lielākoties ir abpusēji saprotami, tad līzinga izmantošanas iespējas vēl nav tik sakārtotas.

Visvairāk saistībā ar kreditēšanu lauksaimniekus satrauc kredītu augošās procentu likmes. Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Uldis Rutkaste skaidroja, ka procentu likmju palielināšanās ir raksturīga tendence arī citās valstīs un komercbanku iespējas ietekmēt kredītprocentus ir nelielas.

U.Rutkaste atzīmēja, ka procentu likmes ietekmē vairāki faktori, arī makroekonomiskās tendences, piemēram, ekonomikas pārkaršana, tekošā konta deficīts un augsta inflācija. Tāpat naudas tirgu ietekmējuši arī satricinājumi pasaules finanšu tirgos un lēnāka finanšu resursu ieplūde vietējā tirgū no skandināvu mātes bankām, ierobežojot kreditēšanas ekspansiju Baltijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
42

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
97

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi