Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Kārtu kārtām vēsture

Druva
00:00
01.03.2008
6
200803010140154048

Vidzemes muzejs ar visbagātāko krājumu ir Cēsīs, un šis krājums ar katru gadu top arvien iespaidīgāks.

Pēdējos piecos gados Cēsu vēstures un mākslas muzeja krājums papildinājies ar vairāk nekā 6,5 tūkstošiem lietu. Tās vēsta par pagājušo laiku, sākot no viduslaikiem līdz pat 20. gadsimta beigām – par varas maiņām, par darba un privāto dzīvi.

Lai dotu iespēju pārliecināties, cik daudzveidīgi, vēsturi apliecinoši priekšmeti nonākuši krājumā, muzeja speciāliste Vija Rozentāle kopā ar mākslinieku Daini Andersonu Izstāžu namā izveidojuši materiāliem piesātinātu ekspozīciju “Jaunieguvumi”.

Tajā ir dokumenti, sākot no Cēsu sv. Annas draudzes grāmatām līdz Baltijas dzelzceļa militārās apsardzes darbam Raunas tilta pakājē, tajā ir sadzīves priekšmeti no 50. gadu frizētavas Cēsīs, līdz alvas kausam, kas atrasts izrakumos pie viduslaiku pils. Izstādē netrūkst vērtīgu fotogrāfiju

no nesenas vēstures – akcijas “Baltijas ceļš” 1989. gadā – un senākas – Vienības laukuma 1948. gadā, kad vecajā vietā vēl atradās Uzvaras piemineklis, līdz pirmās neatkarīgās valsts armijas virsnieka kāzu brīdim.

Izstāde apliecina, ka vai ikviens cēsnieks var kļūt par muzeja nākamo jaunieguvumu autoru, jo pieredze liecina, ka vecpilsētas nami ar to pažobelēm un pagalma šķūnīšiem joprojām var būt vērtīgu atradumu vieta. Arī mājās nereti glabājas lietas, kas jau kļuvušas par muzejisku vērtību, piemēram, dokumenti un priekšmeti, kas stāsta par izsūtījumu Sibīrijā, ģimenē saglabāti pirms vairākiem gadu desmitiem valkāti apģērbi vai izmantotas lietas. Par to rosina domāt izstāde.

Paši vēstures muzeja darbinieki pagājušajā gadā piedzīvojuši to, ka gadiem strādājuši namā, kas ir vienas vienīgas vēsturnieku “zelta raktuves”. Sākoties remontam Cēsu Jaunajā pilī, zem daudzām apmetuma kārtām atklājušies unikāli sienu zīmējumi, bet aiz sienām, kas norobežoja pažobeles, saglabājušies it kā sadzīves nieki, gadu desmitu dēļ tie kļuvuši par vēsturisku vērtību. Par to ikviens var pārliecināties izstādē, apskatot alus pudeli, konfekšu papīriņus, kuru uzraksti liecina par Cēsu privātuzņēmumu darbību 20. gadsimta pirmajā pusē. Bēniņos no būvgružiem vēsturnieki izķeksējuši arī dokumentālus apliecinājumus – sarakstus, vēstules, ka 20. gados šajā namā atradies 8. Daugavpils kājnieku pulka štābs, bet 40. gados apmetušies sarkanarmieši. Turpat atrasts arī krāsns podiņš no pils īpašnieku Zīversu laikiem, apliecinot, ka nama vēsture ir daudz senāka.

“Smieklīgi jau tas bija, kā mēs pārbaudījām aiz sienām pažobelēs sakrājušos drazu, bet atradumi mūs gandarīja,” pie viena no izstādes stendiem pastāstīja V.Rozentāle, rādot liecības par pirmajos neatkarības gados cēsnieku Bērziņa un Kazāka konfekšu fabrikās tapušajiem ražojumiem un Osmaņa fabrikas smēķu paciņu ar nosaukumu “Brīvā Latvija”.

Izstāde ir kā aizrautīgu stāstu virkne. Tā vēsta par cēsnieku dzīvi un likteņiem. Kopš 1969. gada muzejā glabājas Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka leitnanta parādes zobens. Tas atrasts Cēsīs, kādā Ķiršu ielas mājā, pārmūrējot krāsni, un atnests uz muzeju. Tolaik krājuma dokumentos ierakstīts kā nenoteikts zobens, nenorādot, ka pie tā piesprausts mazs sarkanbaltsarkans karodziņš. Pirms diviem gadiem muzeja relikviju izstādē zobens pirmo reizi tika eksponēts, norādot, ka īpašnieks nav zināms, bet tieši tad zobens pazīts. Radinieki muzejam ne vien darīja zināmu, ka tas piederējis Arvīdam Zālītim, bet arī muzejam dāvināja formastērpa jostu un leitnanta kāzu foto.

“Druvas” kultūrvēsturiskajā ikmēneša pielikumā “Novadnieks” Cēsu muzeja darbinieki jau aprakstījuši vairākas no vērtīgajām jauniegūtajām kolekcijām, tajā skaitā materiālus par Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas direktoru Jāni Jansonu. Taču ir arī tikai dažus desmitus gadu senu notikumu apliecinājumi, piemēram, Dainis Ozoliņš muzejam dāvinājis apjomīgu kolekciju par kamaniņu sportu Cēsīs, Kārlis Tomsons materiālus par Cēsu alus darītavu, Ēriks Fridrihsons foto albumus par Cēsu autoremonta rūpnīcu, Anitas Meldre ģimenes triju paaudžu apģērbus, kas lieliski raksturo laikmetu utt.

Sākot no 2004. gada muzeja krājumā ik gadus nonāk arheoloģisko izrakumu laikā viduslaiku pilī atrastās senlietas. “Tās ievērojami bagātina krājumu, bet uzliek arī lielas rūpes un atbildību par to saglabāšanu, kas ir dārgs process,” pastāstīja muzeja direktore Dace Tabūne. “Plānots, ka šogad muzejā darbu sāks arheoloģisko priekšmetu restaurators. Izstādē eksponējam nelielu daļu no ikgadējās arheoloģiskajās ekspedīcijās atrastā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
10

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
29
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
269

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi