Pirms vairāk nekā nedēļas rajona padomes sēdē izvērtēšanai tika nodots SIA “Cēsu rajona zobārstniecības poliklīnika” privatizācijas projekts. Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders iebilda, ka privatizācijas projekts nepilnīgi izstrādāts, tāpēc viņš un vēl vairākums pagastu vadītāju nobalsoja par rūpīgāku jautājuma izskatīšanu, to atliekot uz nākamo rajona padomes sēdi pēc Lieldienām.
“Druva” jau rakstīja, ka
zobārstniecības poliklīnika līdz šim darbojas Cēsu rajona pašvaldības pārziņā, taču jau šomēnes izsoles ceļā to bija plānots privatizēt.
Pieteikušies divi iespējamie pircēji- līdzšinējā poliklīnikas vadītāja Arisa Priedīte un Marģers Zeitmanis. Pašvaldību vadītājiem tika paskaidrots, ka M.Zeitmanis pārstāv Rīgas veselības centru “Pļavnieki”.
Privatizācija kā lamatas
Tagad zobārstniecības poliklīnikas kolektīvs spriež, ka privatizēties vajadzēja jau vismaz 1999. gadā, kad tika izveidota pašvaldības SIA, bet tolaik pietrūcis drosmes. Licies, ka darbošanās pašvaldības paspārnē dos stabilitāti un sekmēs attīstību. “Neesam sapratuši, kāpēc vienīgie no rajona padomes šo gadu gaitā neesam saņēmuši nekādu finansiālu atbalstu. Slimnīca, poliklīnika tika atbalstīta, bet mēs visu darījām pašu spēkiem, tērējot nopelnīto. Mums dūša apskrējusies uz pašvaldību. Reiz lūdzām līdzekļus vien datora iegādei, bet neiedeva,” tā zobārstniecības poliklīnikas vadītāja Arisa Priedīte. Zobu tehniķi atcerējās, ka reiz lūguši līdzekļus linoleja iegādei. Lai nepakluptu strādājot, grīdas segumu atjaunojuši, sametot naudiņu no savas kabatas.
Pērn pavasarī kolektīvs pieņēmis lēmumu iet privatizācijas ceļu. Bija iecere turpināt darboties pašreizējās telpās Palasta ielā 13.
Tagad privatizācijai ir divi pretendenti, tāpēc notiks izsole. Arisa Priedīte skaidroja, ka no pašvaldības būs jāatpērkas par vismaz 23 tūkstošiem latu. Tāda ir privatizējamā objekta cena. Starta kapitāls, ko pirms 13 gadiem darba uzsākšanai neremontētajās telpās piešķīrusi Cēsu rajona padome, bijis vien pieci tūkstoši latu.
Zobārstniecības poliklīnikas vadītāja Arisa Priedīte atzīst, ka faktiski ir formāla privatizācijas pretendente, jo zobārsti, zobu tehniķi nav gatavi ieguldīt ne santīmu vairāk par noteikto sākumcenu. Rīgas iestādei būs visas iespējas vietējos pārsolīt. Arisai Priedītei nākas atzīt, ka pēc izsoles viņas vadītais kolektīvs var palikt bez darba telpām, jo īres līgums ar ēkas īpašniekiem noslēgts līdz 2011.gadam, un jaunie, iespējamie izsoles uzvarētāji tiks ne tikai pie tehnoloģijām, bet arī pieklājīgi sakārtotām telpām.
“Mēs neesam gatavi maksāt vairāk, jo uzskatām, ka arī šī cena ir augsta. Katrs kvadrātmetrs ir mūsu izremontēts, katrs krēsls mūsu nopirkts, nerunājot par aparatūru. Tā, ko iegādājāmies pirms trīspadsmit gadiem, sen nedarbojas. Viss ir jauns un pēc iespējas labākais, lai pacienti saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus, lai zobārsti varētu labi strādāt . Esam draudzīgs kolektīvs, mums ir labi stomatologi, zobu tehniķi. Vai tas nozīmē, ka visu atdodam rīdziniekiem? Tas tiešām to nozīmē, jo esam izvēlējušies telpas citur pilsētā. Ņemsim kredītu, lai nopirktu aparatūru un sakārtotu darba vietas, kādas tās nepieciešamas ārstniecības iestādei. Esam aizsituši telpas Neredzīgo biedrības ēkās un skatīsimies, kas notiks pēc 25. marta, kad paredzama kārtējā rajona padomes sēde. Vēl nav zināms, kad notiks izsole. Šis laiks ir stresa pilns, jo nezinām, kad no telpām būs jāizvācas, kad varēsim iestrādāties jaunajā vidē,” notiekošo vērtēja Arisa Priedīte un piebilda, ka viņu un kolēģus visvairāk satrauc, kur stomatologa pakalpojumus par pieņemamu cenu mūsu pilsētā varēs saņemt iedzīvotāji. Cēsis bija viena no retajām vietām, kur saglabāta iespēja apmeklēt dežūrzobārstu. To dienā izmantoja vismaz 30 cilvēki, ne tikai no pilsētas, arī pagastiem un pat kaimiņrajoniem.
Nemierā strādājošie
Stomatologi neslēpj, ka Rīgas veselības centra “ Pļavnieki” pārstāvji izteikuši piedāvājumu darbu turpināt. Solīta gan laba darba samaksa, gan vēl labāki darba apstākļi. Pēc atkārtotām pārrunām zobārsti tomēr pateikuši striktu- nē.
“Viņus interesē pelnošs, funkcionējošs, labi nostādīts uzņēmums. Tas ir pareizi, tā tam jābūt, bet es nevēlos strādāt pie īpašnieka. Gājām taču šo ceļu, lai vairs nebūtu kāda pakļautībā. Ar telpām un iekārtām vien ir par maz, bet es un kolēģes rīdziniekiem atteicām. Sāksim visu no nulles,” stāstīja zobārste Vēsma Ozoliņa. Līdzīgi domāja arī kolēģe Inga Broka: ”Mums sola labāku algu, bet viss jau būs izpostīts. Rīdzinieki taču ir paredzējuši pelnīt. Mums skaidroja, ka katra īrēsim krēslu pie jaunā īpašnieka un par vietu maksāsim. Uzzinājām iespējamo summu- 80 lati. Domājām, ka mēnesī. Izrādās, ka dienā. Cik tad maksās pakalpojums pacientam? Es nepiekritu šādiem nosacījumiem. Mēs esam pieradušas domāt arī par cilvēkiem. Un es neļaunošos, ja jaunie īpašnieki darbaspēku meklēs citur. Mēs- zobārsti, zobu tehniķi – turēsimies kopā un darbu turpināsim jaunā vietā. ”
Savā ziņā pat savdabīgs speciālistu lietu redzējums, jo dzīvojam materiāli ievirzītā laikā. Un katrs, kuram nācies apmeklēt privāto zobārstu, zinās, ka rindā var nākties gaidīt pat pāris mēnešus. Ja izveidojušās ļoti labas, ilglaicīgas attiecības ar speciālistu, tad akūtas vainas gadījumā iespējams palīdzību saņemt ātrāk, bet diez vai tajā pašā dienā. Un pajautājiet, cik tas maksā? Nesen pati apmeklēju zobārstu, par stundu ārsta darba, protams, arī labiem materiāliem, samaksāju gandrīz 40 latus. Pusi, par laimi, sedz apdrošinātāji.
Bet cik bieži to prieku varu atļauties? Ko darīt mazturīgajiem, pensionāriem, cilvēkiem, kuri palikuši bez darba vai saņem ļoti niecīgu atalgojumu? Zobārsts taču tomēr ir ārsts, nevis ekskluzīvs pakalpojums pašsajūtas vai veidola uzlabošanai.
Zobu tehniķiem mazāk skaidrības
Zobārstniecības poliklīnikas vadītāja Arisa Priedīte uzsvēra, ka stomatologu nākotne tā vai citādi ir skaidra, bet kas notiks ar zobu tehniķiem? Neoficiāli dzirdēts, ka, pat ja šie speciālisti vēlētos darbu turpināt, viņu pakalpojumi jaunajā klīnikā nebūšot nepieciešami. Tas arī pašsaprotami, jo privāti praktizējošie zobārsti stomatoloģisko rekonstrukciju veic paši, bet nopietnākos protezēšanas darbus, sadarbojoties ar Rīgas klīniku speciālistiem. Vai pensionāri staigās bez zobiem? No vienas puses nekorekts, bet šodienas dārdzībai atbilstošs jautājums.
“Visticamāk, arī mēs dosimies līdzi mūsu zobārstiem uz jaunajām telpām. Ja pārpirks, ejam projām. Ko citu mums darīt, jo ir taču jāstrādā. Tāpat iegādāsimies jaunu aparatūru. Daudz līdzekļu vajadzēs, lai iekārtotu darba vietas, jo zobu protēžu izgatavošana ir specifiska. Ja ņemsim kredītus, nevarēsim darbu veikt par līdzšinējo cenu. Jau tagad ir cilvēki, kas atļaujas vien viena žokļa protēzi. Un trūcīgajiem būs jāiztiek bez zobiem,” skaudro patiesību pauda zobu tehniķe Dagnija Birstiņa. Līdzīgi domāja arī citi speciālisti. “Mums jau neviens neaizliedz celt cenas. Izsludini un cel! Bet mēs jau domājam, ko cilvēki var atļauties. Mazpilsētā un laukos nav maksātspējas. Mēs zinām, kādi cilvēki te nāk. Turam cenas demokrātiskā līmenī- mums darbs un viņiem labi. Mums nav peļņas. Varētu taču 150 latus par plati uzlikt, un liela daļa staigātu bez zobiem. Pie zobārsta jau cilvēkam jāiet, jo zobs sāp, bet arī protēze taču ir nepieciešama,” sprieda Smuidra Gaigala. “Pašvaldības galīgi nedomā par saviem iedzīvotājiem. Rajona padome mūsu vajadzības nekad neatbalstīja, tagad aizmirst arī par iedzīvotājiem,” tā zobu tehniķis Jānis Lapsiņš. Un speciālisti piebilda arī pašvaldībai būtisko:” Privatizēs rīdzinieki, kas strādās? Arī rīdzinieki. Kur paliks nodokļi? Tā nauda aizplūst uz galvaspilsētu, Valmieru, Lietuvu.”
Ko saka pacienti?
Trešdienas rītā zobārstniecības poliklīnikā, lai tiktu pie dežurējošā speciālista, stundā bija izņemti jau 16 numuriņi. Rindā gaidīja puišelis ar uzpampušu vaigu, jauns vīrietis ar sāpošu zobu, sieviete, kurai nolūzusi priekšzoba mala, vīrs, kuram nepieciešams zobārsta apliecinājums, ka zobu stāvoklis nekaitēs veselībai. Viņi agrā rītā bija atbraukuši no Līgatnes, Drabešiem, atnākuši pie zobārsta no blakus mājas. Viņi visi kā viens bilda: “Te nākam, jo tiekam klāt. Te nākam, jo jāmaksā mazāk.” Kurp viņi dosies pēc pāris mēnešiem? Ir pagasti, kuros zobārsta pakalpojumi pieejami, ir pagasti, kuri par privatizāciju uztraucas. Nītaurieši, mārsnēnieši, skujenieši par zobārstu sava pagastā var tikai sapņot. Privatizācijas ritenis ir iegriezts, un to vairs nevar apturēt. Pēc pāris nedēļām rajona padomei tiks celts priekšā jaunais privatizācijas projekts un izsoles noteikumi.
Komentāri