Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Atgādina par deportācijām

Druva
00:00
26.03.2008
6
200803251718451542

Latvijas tautas sēru dienā 25. martā piemiņas pasākumā Cēsīs pie bijušās PSRS Valsts drošības komitejas, tautā dēvētas par čeku, Cēsu nodaļas ēkas Pils ielā 12 atklāja piemiņas plāksni, veltītu genocīda upuru piemiņai.

Cēsu rajona politiski represēto biedrības vadītājs Antons Kalniņš norādīja, ka deportācijas piedzīvojušo liecības ir vislabākais pierādījums tā laika nežēlībām: “Kā norādījis kāds izsūtīšanu pārdzīvojušais, Dantes aprakstītā elle ir paradīze, salīdzinot ar izsūtījumu. Rodas pamatots jautājums, vai PSRS Konstitūcijā bija rakstīts, ka drīkst veikt šādas izvešanas? Tikpat nesaprotams ir apgalvojums, ka Latvija brīvprātīgi iestājās PSRS, jo tad sanāk, ka paši brīvprātīgi piekritām kāpt vagonos, lai dotos uz Sibīriju.”

Uzrunājošus vārdus teica mācītājs Andris Krauliņš, atgādinot par to tālo pavasara dienu, kad uz ceļiem bija šķīdonis un mašīnas grima dubļos, kad sākās lielas mūsu tautas daļas moku ceļš uz Sibīriju. Prom no mājām, no dzimtajām vietām, no Latvijas.

“Šogad 25.marts iekrīt trešajās Lieldienās. Un šodien ar citām acīm varam paskatīties uz šo ēku un piemiņas plāksni. Nevis ar naida, sāpju vai asaru acīm, nevis, lai uzskatītu šo zīmi un māju par kauna traipu tautas un zemes vēsturē, bet par uzvaras simbolu. Ka daudzi ticības spēkā izgājuši grūtos Sibīrijas ceļus, ka, pateicoties Dievam un mūsu ticībai, varam šeit stāvēt neatkarīgā Latvijā un atklāt šo plāksni.

Daudzi sūdzas, ka iet slikti, ka mazas pensijas, pārāk augstas cenas. Bet vai viņi zina, ko nozīmē pārtikt no nekā Sibīrijas plašumos? Vai viņi zina, ko nozīmē, kad tev ir atņemts pēdējais, arī dzimtene…

Tāpēc lai šī piemiņas plāksne ir kā uzvaras simbols pār tumsas un nāves varu, kura gribēja iznīcināt mūsu tautu, neatstājot no tās ne pēdas. Tas neizdevās, un apliecinājums tam esam mēs, šeit stāvošie. Mūsu uzdevums ir jaunākajām paaudzēm mācīt mīlēt savu Latviju, pateikties Dievam, mācīt, ka mūsu Latvijā mēs šodien dzīvojam labi. Daudz labāk, nekā lopu vagonā, nekā Sibīrijas plašumos. Mūsu svēts uzdevums ir nodot šo liecību jaunākajām paaudzēm. Lai šī plāksne ir liecība, ka katrs darīsim visu, kas ir spēkos, lai tāda diena neatkārtotos!”

Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs pastāstīja, ka 25.marta represijas skārušas arī viņa ģimeni – 1949.gadā izsūtīts tēvs kopā ar abām māsām un māti. Uzrunā A.Mihaļovs atgādināja tos baisos skaitļus, kas raksturo deportācijas, proti, ka no 1929. līdz 1953.gadam cauri Gulagam izgāja apmēram 18 miljoni cilvēku.

“Latvijā izsūtīšanas kulmināciju sasniedza 1949.gadā, kad no 25.līdz 30.martam bez tiesas sprieduma, bez jebkāda likumīga pamata vairāk nekā desmit tūkstoši ģimeņu tika izrautas no mājām. Tā bija masveidīgākā deportācija, šajās dienās no Latvijas izsūtīja 42 125 cilvēkus. Vārds deportācija ietver smeldzi un sāpes, un mūsu pienākums ir to neaizmirst. Lai tas neatkārtotos, par to jāstāsta nākamajām paaudzēm,” teica A. Mihaļovs.

Rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass norādīja, ka Nirnbergas tribunāls pie kauna staba pienagloja nacismu. Kamēr šāds tribunāls nebūs noticis pret komunismu un cionismu, tikmēr mēs būsim cietušie: “Lai katrs, kurš iet gar šo ēku, apstājas un izlasa plāksni, lai pārdomā mūsu tautas rūgto likteni un dara visu, lai neko tamlīdzīgu vairs nenāktos piedzīvot.”

Piemiņas pasākumā izskanēja daudzas skarbas liecības par nežēlību pret cilvēkiem izsūtīšanas laikā, kad netika saudzēts neviens. Bija arī stāstījumi par piedzīvoto šajā ēkā. Aina Liepiņa, kura šajā mājā pratināta jaunībā, pastāstīja, ka to laiku nekad neaizmirsīs: “1948.gada 8.jūlija saulainā rītā šajā namā aprāvās mani jaunības sapņi. Daudzos kabinetos tiku pratināta 18 stundas bez atpūtas, ēdiena un ūdens. Tad tiku aizvesta uz pagrabu ēkā, kas atrodas pretī čekas mājai, vēl šodien atmiņā atslēgas sprakšķi, kas man aizvēra durvis uz dzīvi.

Pēdējos gados, redzot, kā cēsnieki smaidot steidz pa šo ielu, atmiņā nāk pēckara gadi, kad šī iela bija strupceļš gan tiešā, gan arī pārnestā nozīmē. Tagad, ejot gar šo ēku, man gribas iztaisnot plecus lepnumā, ka mani nesalauza. Ja garāmgājēji pamanīs plāksni, ja aizdomāsies par mūsu tautas ne tik seno vēsturi, uzskatu, ka mērķis būs sasniegts. Bet ēkā strādājošajiem novēlu darīt tikai labus darbus un domāt tikai labas domas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
4

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
18

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
10

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
281

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
6
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi