Pirmdiena, 29. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Salāti no salātiem

Druva
23:00
25.04.2008
7

Pavasara zaļums sevi arvien vairāk piesaka ne tikai dabā, bet arī ikdienas maltītē, ēdienkartē ienāk lociņi, gurķi, lapu salāti. Šoreiz nedaudz par pēdējiem. Protams, savā siltumnīcā izaudzēti lapu salāti ir sulīgāki un aromātiskāki, bet kamēr tas brīdis pienāks, itin labi var izlīdzēties ar veikalā nopērkamajiem salātiem podiņos.

Salāti ir vēsturisks dārzenis, vairāku veidu lapu salāti kultivēti jau senajā Ēģiptē. Pasaules tīmeklī rodamā informācija liecina, ka visi mūsdienās audzētie lapu salāti cēlušies no savvaļas salātiem, kas vēl aizvien aug Vidusjūras reģionā.

Maldīgs ir priekšstats, ka lapu salātos nav vērtīgu vielu. Izrādās, lapu salātu sula satur vairāk nekā 38% kālija, 15% kalcija, 6% dzelzs, 9% fosfora un apmēram 6% magnija. Salātos esošais magnijs stimulē muskuļaudu un nervu šķiedru atjaunošanos, organiskie magnija sāļi piedalās plaušu audu veidošanā. Fosfors, ko bagātīgi satur salātu sula, baro smadzeņu šūnas, dzelzs uzlabo asinsriti smadzenēs, bet sulā esošais kālijs ir noderīgs normālas sirdsdarbības nodrošināšanai.

Tautas medicīna salātu sulu iesaka lietot pret bezmiegu, nervu sistēmas nostiprināšanai, asinsspiediena pazemināšanai un dažādu gremošanas slimību ārstēšanai. Gatavojot salātu sulu, jāizmanto nevis galviņas iekšējās, bāli zaļās lapiņas, bet gan ārējās, ar hlorofilu un citiem elementiem piesātinātās lapas. Visticamāk, ka tam tomēr piemērotākie būs siltumnīcā izaudzētie salāti, kas būs baudījuši īstu sauli.

Pavasaris ir laiks, kad salāti jāēd, un tos var pagatavot visdažādākos veidos. Pavisam vienkārši tos lietot sviestmaižu pagatavošanai. Uztostējam kādu no graudu maizēm, uzsmērējam sviestu, uzliekam salātu lapu un virsū kraujam visu, ko kāro sirds. Teiksim, vārītu olu, žāvētu vai kūpinātu zivi, gurķi, redīsu, nedaudz majonēzes, un sanāk varen garda un bagātīga brokastu sviestmaize. Te ir visplašākās iespējas variēt ar sastāvdaļām.

Protams, salātus var gatavot salātos. Skan interesanti, bet galvenais, ka patiesi. Tradicionālie latviešu salāti sastāv no lapu salātiem, svaiga gurķa un tomāta, ko sajauc ar krējumu, pievienojot nepieciešamās garšvielas. Taču ieteicamāk salātu pagatavošanā izmantot eļļu, vislabāk, protams, ekoloģiski tīru – olīveļļu vai riekstu eļļu. Varu atklāt nelielu viltību, kā šajos laikos ietaupīt, jo kvalitatīva eļļa ir dārga. Labo eļļu pieliekam nedaudz, tikai lai iegūtu raksturīgo garšu un aromātu, bet pamatā izmantojam augu eļļu. Var pagatavot arī kādu speciālu mērci, piemēram, eļļas un etiķa. Ņemam pustējkaroti sāls, naža galu svaigi maltu melno piparu, divas ēdamkarotes baltvīna etiķa, četras ēdamkarotes augu eļļas, divas ēdamkarotes sakapātu zaļumu (noderēs estragons, pētersīļi, dilles, baziliks), divus sīpolus, daiviņu ķiploka.

Sīpolus sīki sakapājam, ķiploka daiviņu izspiežam caur spiedi. Sāli un piparus sakuļam ar etiķi, līdz sāls izšķīdusi. Pievienojam eļļu, zaļumus, sīpolus un ķiplokus un vēlreiz labi sakuļam. Gatavs!

Šādu mērci iespējams pagatavot jau iepriekš un uzglabāt ledusskapī, tādējādi ietaupot laiku. Ja mērci var uzglabāt, salāti pasniedzami tūlīt pēc pagatavošanas, jo glabājot tie atsulojas, zūd daļa vitamīnu un, kas nav mazsvarīgi, izskats.

Vēl dažas receptes ar lapu salātu piedalīšanos:

Tuncis salātos. Ņemam bundžiņu konservēta tunča eļļā (ieteicams tunci gabaliņos, nevis smalcinātu), trīs svaigus tomātus, svaigu gurķi, divas cieti vārītas olas, vienu galviņu lapu salātu, vienu papriku, olīvas bez kauliņiem, citrona sulu, majonēzi.

Šie ir nejaucamie salāti, ko atliek vienīgi salikt uz liela šķīvja. Apakšā liekam lapu salātus, ko pirms tam nedaudz ar rokām saplucinām mazākās daļās, tiem virsū kārtojam stienīšos sagrieztu gurķi, ripiņās sagrieztu olu, daiviņās sagrieztu tomātu, notecinātu tunci, sagrieztu papriku un olīvas. Pārlejam ar citrona sulu, nelielu daudzumu majonēzes un pasniedzam. Tunča vietā var izmantot arī auksti kūpinātu lasi vai kūpinātu jūras asari.

<b>Salāti ar sieru. Ņemam trīs tomātus, nelielu svaigu papriku, 200 gramus svaigā siera, paciņu vājpiena biezpiena, ēdamkaroti sinepju, vienu salātu galviņu, 150 gramus zaļo un melno olīvu, sāli un svaigi maltus melnos piparus. Ja mājās nav piparu dzirnaviņas, uzdāviniet tās sev vai palūdziet, lai to izdara, jo svaigi malti pipari vienmēr būs pakāpienu augstāk par maltajiem pipariem paciņā.

Nomazgātus tomātus un papriku sagriežam mazos gabaliņos, samaisām ar svaigo sieru, biezpienu un sinepēm. Nedaudz sagrieztu tomātu atstājam dekorējumam. Pieberam sāli un piparus. Salātlapas kārtojam uz liela šķīvja, virsū liekam siera maisījumu un pārberam ar atlikušajiem tomātiem un olīvām.

Lai labi garšo!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
7

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
27

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
289

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
12
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
23
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
38
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi