Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Iepazīt Latgali zirga mugurā

Druva
23:00
12.09.2008
19

Man kā vidzemniecei Latgale nav pazīstama, tādēļ šovasar kopā ar vīru nolēmām gūt vismaz priekšstatus un izjūtu mirkļus par zilo ezeru novadu.

Man šķiet, ka Latgalē noteikti jāapmeklē Aglonas bazilika, kas rada bijību un īpašu sajūtu. Bazilika un tās apkārtne noteikti ir viena no tām vietām, kurā gribas atgriezties un izbaudīt atmosfēru. Tā ir vieta, kur pabūt ar sevi un savām domām, kas ikdienā nebūt ne tik bieži izdodas. Nenoliedzami, tā ir svēta vieta kristiešiem. Taču, manuprāt, Aglonas bazilika un klostera dārzs ar miera un klusuma pārpilnību kļūst īpašs arī tiem, kuri sevi neuzskata par ticīgiem.

Pabijām arī Krāslavā un Daugavpilī, apskatot kultūrvēsturiskos pieminekļus un ezeriem nosēto ainavu. Taču pilsētās nepalikām, braucām uz pašu Latvijas – Baltkrievijas pierobežu – uz zirgu sētu „Klajumi” Krāslavas rajonā, lai dotos izjādēs ar zirgiem gar Daugavu un pierobežas laukiem.

Arī Vidzemē ir viesu nami, kuri piedāvā izjādes, tomēr, iebraucot Latgalē, nevar nepamanīt, ka zirgiem šajā Latvijas novadā ir daudz lielāka nozīme. Vidzemē zirgi ir viesu namos, tie pieder cilvēkiem prieka pēc, nedaudzi nodarbojas arī ar šķirnes un sporta zirgu audzēšanu. Taču Latgalē zirgi daudzviet ir darbam, kā senākos laikos. Jā, jā – zirgus zemnieki aizvien plaši izmanto lauksaimniecības darbu veikšanā, pat vietējā avīzītē lasāmi darba zirgu pirkšanas un pārdošanas sludinājumi.

„Klajumos”, uz kurieni devāmies, ir desmit skaistu zirgu, ar kuriem dodas izjādēs, piedāvājot arī reitterapiju (rehabilitāciju, kurā pacienti jāj ar zirgu).

Saimniecība rīko divu līdz septiņu dienu pārgājienus ar zirgiem, reizē apskatot dabas un kultūrvēsturiskos objektus dabas parkā „Daugavas loki”, kā arī aizsargājamo ainavu apvidū „Augšdaugava” un Latvijas – Baltkrievijas pierobežā. Ņemot vērā, ka zirga mugurā biju sēdējusi vien reizi bērnībā, turklāt pieaugušajam turot zirga pavadu, nolēmām nepārspīlēt un izvēlējāmies „Klajumos” atpūsties divas dienas.

Pirmajā dienā gides pavadībā devāmies divarpus stundu garā izjādē gar Daugavu. Katram zirgam patiešām ir savs raksturs, tāpat kā cilvēkam. Mana melnā ķēvīte Rasa bija nedaudz spītīga, īpaši tas attiecās uz ceļmalas zāles un puķu baudīšanu. Savukārt vīram piešķirtā blondā Irma bija ļoti patstāvīga, pati nolēma aprunāties ar kumeļiem, kuriem jājām garām. Gidei vaicājām, vai zirgi neprotestē, ka seglos iesēžas pilnīgi neprašas. Bet „Klajumu” zirgi pie tā jau esot pieraduši, pēc rakstura nosvērti un paredzami, tomēr katram savs untumiņš. Viens izjūt, kāds ir seglos esošais jātnieks, un to izmanto – jo stingrāka rakstura, jo zirgs paklausīgāks. Dažs zirgs satrūkstas, ieraugot plastmasas maisiņus, cits – smago automašīnu tuvošanos.

Nākamajā dienā devāmies jau četru stundu izjādē uz Latvijas – Baltkrievijas pierobežu.

Abās izjādēs redzētie skati bija skaisti, taču arī skumji. Daba, protams, burvīga, taču par skarbo realitāti atgādināja daudzās pamestās un pussabrukušās ēkas, kas reiz kādam bijušas mājas. Gides atraktīvajā stāstījumā bieži ieskanējās – šeit agrāk bija, agrāk dzīvoja, agrāk plānoja. Pamestas un laika zoba nopostītas ir ne tikai viensētas. Arī nelielajā Kaplavas ciemā ir ēkas, kas ainavu padara pat it kā baisu. Jājot zirga mugurā, redzējām pamestas daudzdzīvokļu mājas, bijušo kafejnīcu. Arī bērnudārza ēku, kurā vairs nav bērnu , jo apkaimē jaunu ģimeņu ļoti maz. Nelielā ēkas daļā mājvietu atradusi kāda draudze. Jājām garām arī viensētai, kurā nav elektrības, bet vēl pirms neilga laika tajā dzīvojusi sirma vecmāmiņa. Ilgi viņa neesot piekritusi pārvākties pie bērniem Krāslavā, par spīti tam, ka jāiztiek bez elektrības un ka līdz tuvākajam veikalam kājām jāmēro

apmēram seši kilometri.

Atpūtušies bijām lieliski, izgulējušies guļbūves viesu namā un izpērušies pirtiņā. No skaistiem Latgalei raksturīgajiem tradicionālajiem melnās keramikas traukiem paēduši sātīgus un garšīgus lauku ēdienus. Zaudētas arī bailes no zirga, turklāt iepazīta dzīve Latvijas – Baltkrievijas pierobežā, ko, visticamāk, parastā ekskursijā dodoties, nebūtu iespējams izjust. Tomēr jāatzīst – izjādes bija darījušas savu, jo mums kā nepieredzējušiem jātniekiem kājas un arī citas ķermeņa daļas sāpēja ne pa jokam. Taču tas bija tā vērts!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
19

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
349

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
121

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
555

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi