Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Krāpj un blēdās

Druva
23:00
17.10.2008
13

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, cilvēki aizvien vairāk atrod negodīgus veidus, kā izkrāpt un iegūt naudu vai arī uzņemas saistības, neapzinoties iespējas. Tā diemžēl notiek, to apstiprina arī Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes kriminālpolicijas biroja 2. nodaļas vecākais inspektors Aivars Pometko.

Paņem kredītu, neapzinoties sekas

Vēl nesen Latviju pāršalca mazu un lielu kredītsaistību uzņemšanās un līzinga darījumu noslēgšanas vilnis. Tagad jūtam sekas. Turklāt aizvien ir daļa cilvēku, kuri neapdomājot savu finansiālo stāvokli, izmanto viegli pieejamos kredītus un aizņemas naudu.

Tomēr darījumos lielākoties iesaistīta vairāk nekā viena persona – ne tikai naudas aizņēmējs, bet arī galvotājs. A. Pometko pastāstīja, ka policijā vērsušies vairāki cilvēki, cenšoties rast taisnību gadījumos, kad kredītņēmējs saistības vairs nepilda un tās nākas uzņemties galvotājam. „Parakstot galvojuma līgumus, cilvēki lielākoties vienmēr ir pārliecināti, ka draugs vai radinieks būs godīgs un pildīs saistības. Tam par labu liecina arī tas, ka, uzņemoties saistības, ņēmējs ir bijis maksātspējīgs. Bažas nav bijušas, cilvēki drošu sirdi piekrituši kļūt par galvotājiem. Taču, kad kredītņēmējs pārstājis maksāt, galvotāji vēršas policijā, skaidrojot, ka kredītņēmējs bijis krāpnieks, kurš nemaksā ar nodomu.

Ir bijuši gadījumi, kad galvotājs nemaz nezin, ka kļuvis par galvotāju, par to uzzinot vien tad, kad saistības pārstāts pildīt un uzsākta parāda piedziņas procedūra. Kā tas varējis notikt, noskaidro izmeklēšanas procesā,” skaidro A. Pometko.

Viens variants – kredītņēmējs līdz šim apzinīgi un godīgi maksājis, tad pēkšņi to vairs nav varējis. Tam par iemeslu nereti ir darba zaudējums un sekojošas finansiālas grūtības. Tomēr šādās situācijās nevar izslēgt arī otru, negodīgāku versiju, kas pieļauj iespējamību, ka kredītņēmējs jau iepriekš izplānojis visu atbildību un saistības novelt uz galvotāja pleciem

Vēl skumjākā situācijā nonāk personas, kuras draugi vai radi pierunājuši viņu labā paņemt kredītus vai nokārtot līzingus, ja pašiem šāda iespēja ir liegta. Šādās situācijās visa atbildība tiek prasīta no kredīta ņēmēja, ne personas, kuras dēļ kredīts ņemts. „Parakstot līgumus, jāapzinās, kas tajos rakstīts un kādas ir paredzētās saistības, jo nemaksāšanas gadījumā sekas ir parādu piedziņa, ierakstīšana nemaksātāju reģistrā un liegums ņemt jaunus kredītus. Tā ir sena patiesība – kur lielas naudas un lieli parādi, labākie draugi var pārvērsties par lielākajiem ienaidniekiem,” uzsver A. Pometko.

Piekrāpj ar īsziņu vai e-pasta vēstuli

Vēl pavisam nesen cilvēki vērsušies policijā ar informāciju par savādām īsziņām jeb sms, ar kuru starpniecību apkrāpti. Shēma vienkārša – mobilajā telefonā tiek saņemta sms, kurā paziņots par laimestu no mobilo sakaru operatora. „Īsziņā rakstīts, lai to saņemtu, jāiegādājas priekšapmaksas karte par noteiktu summu, jāatšifrē kods un tas jāaizsūta uz kādu konkrētu numuru. Protams, atklājās, ka cilvēki ir apkrāpti un nekāda laimesta nav. Šādā veidā krāpnieki vienkārši atjaunoja sev priekšapmaksas kartes,” skaidro A. Pometko.

Lai pasargātu sevi no apkrāpšanas, nevajag naivi ticēt šādu īsziņu tekstam. Labāk par iespējamo laimestu pārliecināties, piezvanot mobilo sakaru operatoram.

Līdzīga, taču finansiāli daudz sāpīgāka var būt uzticēšanās piedāvājumiem, kas saņemti e-pastā. A. Pometko atklāj, ka ne viena vien persona saņēmusi piedāvājumus mainīt bankas karšu PIN kodus, internetbankas kodus. Atsūtītā vēstule un norādītās bankas mājas lapu adreses lielākoties ir ļoti līdzīgas oriģinālajām, tādēļ cilvēki notic. Tomēr policija iesaka būt uzmanīgiem un neatbildēt šādiem piedāvājumiem. A. Pometko iesaka vispirms sazināties ar banku, noskaidrot, vai tiešām banka izsūtījusi šo piedāvājumu uz e-pastu, nevis ievadīt

datus. Turklāt policija uzskata, ka jābūt uzmanīgiem arī, iepērkoties nepazīstamos ārzemju interneta veikalos, jo pastāv risks, ka mājas lapa izveidota ar nolūku iegūt personas elektroniskos banku datus. Norēķinus it kā iespējams veikt nevis savas bankas internetbankas lapā, bet uzreiz šinī interneta saitē, ievadot personīgo informāciju, karšu PIN kodu, internetbankas kodu.

Aizņemas, lai piedzertos un nomaksātu parādus

Skan skarbi un neloģiski, taču šādi mērķi naudas aizņēmumiem patiešām mēdz būt. 21 gadus vecais Renārs sarunā ar „Druvu” pastāstīja, ka pirms pusgada devies uz kādu kredītiestādi, lai aizņemtos vairākus simtus latu. Kādēļ? Tādēļ, lai nomaksātu parādu, kas bija radies nenomaksātu telefona rēķinu dēļ un arī tādēļ, lai patusētu, bet ienākuma avotu viņam nav. Pamēģināti vairāki darbi, taču pēdējā laikā strādāts tikai pa dažām dienām. Puisis neslēpj, ka lielākoties nauda izlietota alkoholam, cigaretēm un ieejas biļetēm klubos. Taču ar naudas aizņemšanos problēmas nav atrisinājušās. Parādi kļuvuši un kļūst tikai lielāki, ne mazāki.

Gaismas stariņš šajās problēmās ir tas, ka kļuvis daudz sarežģītāk saņemt kredītus un aizdevumus. Kredītiestādes un bankas daudz rūpīgāk izvērtē, kam un vai izsniegt naudu, turklāt izveidoti kredītreģistri, kur iespējams pārliecināties par personas saistībām. Bankas karti neizlaist no redzesloka

Mahinācijas, kas iespējamas ar maksājuma kartēm, ir dažādas un sarežģītas. Tomēr ir jautājumi, kuriem uzmanību var pievērst ikviens, kas iepērkoties maksā ar norēķinu kartēm. A. Pometko „Druvai” atklāja, ka mēdz notikt šo karšu datu un arī kontā esošās naudas zādzības. Pēc norēķināšanās ar karti cilvēki mēdz atklāt, ka no konta noņemtā summa un preces cena nesaskan. Šādā veidā galvenokārt tiek apkrāpti latviešu tūristi ārzemēs, jo nepastāv risks, ka pircējs, pārskatot kontā izdevumus, atgriezīsies tirdzniecības vietā. Viens komats, un prece, kas maksā divus latus, var izmaksāt 20 latus. Šī iemesla dēļ būtiski ir pārbaudīt čekus jau uzreiz veikalā.

Tomēr šis nav vienīgais negodīgas rīcības veids. A. Pometko „Druvai” uzsver, ka klientiem, norēķinoties ar karti, ir tiesības pieprasīt, lai tā POS terminālā tiek ievietota un reģistrēta klientu klātbūtnē. Tam uzmanība jāpievērš tādēļ, ka pastāv ierīces, kurās ievietojot karti, iespējams nolasīt tās elektroniskos datus. Ja karte POS terminālā tiek ievietota zem letes vai pat citā telpā, nav iespējams izsekot, vai tā netiek izmantota arī citiem mērķiem. Noslēdz līgumu ar svešu pasi

Pases nozaudēšana vairs nav retums, tā notiek daudziem. Nereti par nozaudēto pasi cilvēks sāk satraukties vien tad, kad tiek saņemts paziņojums par nenomaksātiem rēķiniem vai saistībām. A. Pometko vērtē, ka tā ir bezatbildīga rīcība, jo atrastas vai nozagtas pases nereti tiek izmantotas krāpšanā, lai noslēgtu īgumus, līzinga darījumus, nelielo aizņēmumu saņemšana, kā arī mazcenas mobilo telefonu pirkumiem. Diemžēl visnepatīkamākās sekas – lieli nenomaksāti rēķini vai pat kredītsaistības – jāatrisina nozaudētās pases īpašniekam, jo darījumi noslēgti viņa vārdā. A. Pometko tomēr skaidro – ja policija konstatē, ka līgumu tiešām nav slēgusi konkrētā persona, šie rēķini nav jāmaksā, par cietušo kļūst juridiskā persona, ar kuru fiktīvais līgums noslēgts.

Lai gan iestādes un veikali cenšas pārbaudīt personu apliecinošos dokumentus, nereti krāpšanās netiek pamanīta, īpaši, ja krāpnieks ir līdzīgs pasē redzamajai personai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi