Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Svarīga ir kvalitāte

Druva
00:00
29.10.2008
8
200810282216262518

<br>Māra Majore – Linē

Vidzemes lauku attīstības biroja Cēsu rajona speciāliste Dace Kalniņa, pārstāvot kooperatīvu asociāciju, oktobra vidū piedalījās Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu organizācijas un Eiropas Komisijas bioloģiskās lauksaimniecības ekspertu darba grupā Briselē. Diskutēts tika par aktualitātēm bioloģiskajā lauksaimniecībā. “Druva” D. Kalniņu aicināja uz sarunu par perspektīvām bioloģiskajā lauksaimniecībā.

– Cik svarīga ir Latvijas dalība šādās darba grupās Eiropas Savienības līmenī?

– Pats būtiskākais ir gūt informāciju par norisēm, par dažādu problēmu risinājuma veidiem citās valstīs un zināšanas izmantot Latvijā. Svarīgi ir arī paust viedokli, kāds stāvoklis ir Latvijā.

Lielākoties diskutētie jautājumi saistīti ar likumdošanu. Svarīgi izprast norises, jo Latvijā nereti patiesā centībā, bet bez praktisko kopsakarību izpratnes likumdošanā tiek iestrādātas normas, kas ne vienmēr ir labvēlīgas ražotājiem un sabiedrībai.

Diemžēl Latvijas pusei trūkst spējas šādās tikšanās reizēs komunicēt dažādās valodās un vienādi labā kvalitātē par visiem jautājumiem, kuru diapazons ir gana plašs.

– Kas bija svarīgākie jautājumi šoreiz?

– Visām valstīm aktuāla ir kopējās lauksaimniecības politikas reforma un nozares perspektīvas. Eiropas Savienība 30 gadus strādāja, nereformējot lauksaimniecības politiku, kad Latvija iestājās ES, tieši notika reforma. Process ir pakāpenisks, reformējamo jautājumu ir ļoti daudz. Tādēļ Latvijai ir svarīgi pieņemt nosacījumus, pielāgoties tiem un diskutēt, kā procesus ietekmēt pozitīvi. Mums jāzina, kā šajā konkurences skrejceļā noturēties, un tādēļ ir svarīgi saprast, kāda būs kopējā politika.

Reforma ietekmēs visas lauksaimniecības nozares. Tas būtībā ir jautājums par maksājumu struktūru un apjomu konkrētām nozarēm. Politiķi uzskata – nav tik būtiski salīdzināt lauksaimniecības ieguldījumu ar citu nozaru devumu valsts kopējā produkcijā un ekonomiskajos svaros. Svarīgāk uz lauksaimniecību un produktu ražošanu raudzīties kā uz resursu ilgtspējas un valsts neatkarības garantu.

Aktuāla ir arī kopējā lauksaimniecības produktu “Kvalitātes zaļā grāmata”, kas top ar mērķi, lai bioloģiskā lauksaimniecības produkcija būtu virs vidējā labuma. Kvalitāte produkcijā, saimniekošanā ir primārais nosacījumus bioloģiskajā lauksaimniecībā, par to tiek daudz diskutēts arī ES līmenī. “Kvalitātes zaļā grāmata” būs svarīga arī mūsu lauksaimniekiem kā ieteikumi ražošanai.

– Vai kopējā lauksaimniecības politikā bioloģiskā lauksaimniecība būs prioritāte?

– Politiskajos dokumentos bioloģiskā lauksaimniecība tiek uzsvērta kā videi draudzīga, resursus ekonomējoša, ilgtspējīga saimniekošana. Šajā ziņā bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no prioritātēm, bet tas nenozīmē, ka cita veida lauksaimniecība nebūtu atbalstīta un nozīmīga.

– Vai, perspektīvā lūkojoties, bioloģiskajai lauksaimniecībai atbalsts palielināsies vai samazināsies?

– Eiropas Komisijas virzība ir uz maksājumu izlīdzināšanu, neatbalstot konkrēti kādu nozari. Atbalsts būs, bet par tā mērķiem un apjomiem turpinās diskusijas. Ja būs nodrošināta saimniekošanas, ražošanas un produkta kvalitāte, tad produkcijai būs cena, saimniecībai atbalsts, arī pastāvēšanas iespējas un izredzes. Prasības nepalielināsies, bet izšķiroša nozīme ir patērētāja izvēlei. Tādēļ jāpieņem, ka saimniekot bioloģiski nozīmē arī izprast patērētāju vēlmes un piedāvāt to, kas vajadzīgs, ne tikai domāt par to, kas izdevīgi ražotājam. Viegli nav un nebūs, bet nākotne bioloģiskajā lauksaimniecībā strādājošajiem noteikti ir.

– Kā Latvijas bioloģiskā lauksaimniecība izskatās salīdzinājumā ar citām valstīm?

– Interesanti, bet salīdzinošā skatījumā visstraujākie bioloģiskās lauksaimniecības platību pieaugumi pēdējos gados ES bijuši tieši Latvijai. Tas lielā mērā ir saistīts ar atbalsta sistēmu Latvijas lauksaimniekiem. Tagad, kad saimniecības ir iesaistījušās bioloģiskajā lauksaimniecībā un uzņēmušās piecu gadu saistības, tām ir ļoti daudz jāstrādā. Jāatrod sava niša, kas būtu saimniecībai labvēlīgākā produkcijas ražošanā, pārdošanā, vēlams, iesaistoties kooperācijā. Protams, vieglāk būtu gaidīt, ka kāds no augšas pateiktu, ko labāk darīt, bet saimniecībai pašai vai ar konsultantu atbalstu jāveic darbības izvērtēšana un jāizlemj, kā rīkoties .

Latvijā pakāpeniski pilnveidojas valsts normatīvie akti, kas regulē bioloģisko lauksaimniecību. Pašlaik nodoti apspriešanai jauni Ministru kabineta noteikumi par bioloģiskās lauksaimniecības produktu sertifikāciju, kontroli un uzraudzību.

Valsts normatīvie akti paredz, ka saimniecība, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, aktīvi jāiesaistās ražošanā. Šai lauksaimniecībai būtiskas ir arī vides saglabāšanas un sociālā funkcija. Par sociālo funkciju Latvijā gan vēl plaši nerunā, bet tā ir Eiropas Komisijā pieminēta prioritāte.

– Kā ir ar bioloģiski ražoto produktu importu un eksportu?

– Briselē sprieda par importu. Mums tepat blakus ir trešās pasaules valstis. Aktuāls ir jautājums, vai, iepērkot bioloģiskos produktus, piemēram, no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, varam uzticēties, ka tie patiešām tādi ir. Protams, ES valstīm ir izdevīgi iepirkt izejvielas no šīm valstīm, jo tur tās ir lētākas, pateicoties šai iespējai, var samazināt produkcijas izmaksas. Ļoti iespējams, ka arī Latvijā ar laiku imports būs vajadzīgs. Tādēļ svarīgs jautājums ir par bioloģisko saimniecību sertifikācijas procesu šajās valstīs.

Domājot par Latvijā bioloģiski audzēto un ražoto produktu eksportu, jāatzīst – tas ir iespējams. Problēma, ka pagaidām ražošanas apjomi nav pietiekami un arī ražotāji nedaudz izrāda interesi. Citās valstīs jau sen ir interese par Latvijā ražotajiem bioloģiskajiem produktiem, interesējas par lieliem apjomiem. Vēlas iepirkt ne jau pārsimts kilogramu produkta, bet tonnas. Cēsu rajonā bioloģiskie lauksaimnieki ir aktīvi, veiksmīgi strādā arī kooperatīvi, taču ražošanas apjoms aizvien ir pārāk mazs. Piemēram, kooperatīvs “Zaļais grozs” pilnībā pārdod saražotos dārzeņus, produkcijas varētu būt vēl vairāk. Latvijā ir bioloģiskās pārtikas deficīts. Piedāvājums nespēj nodrošināt pieprasījumu.

Tomēr notiek bioloģisko graudu eksports. Daudz bioloģisko graudu tiek pārdots uz Vāciju, Skandināviju, kur no tiem ražo bioloģisko lopbarību. Latvijā uz pavasara pusi var rasties grūtības ar vietējās bioloģiskās lopbarības nodrošinājumu.

– Vai ekonomiskā situācija neietekmē bioloģiski audzēto produktu pieprasījumu?

– Pavisam nedaudz. Ir sabiedrības daļa, kam ir izglītība un izpratne par bioloģiski audzētās produkcijas priekšrocībām un pietiek līdzekļu. Pieprasījums ir liels. Labu, kvalitatīvu produktu pat trūkst un drīzāk problēmas ir ar kvalitātes nodrošināšanu. Pie tā vēl daudz ir jāstrādā.

Tomēr, lai kaut ko pārdotu, liela nozīme ir mārketingam. Ieinteresētajiem varu ieteikt paskatīties Eiropas Komisijas izveidotajā mājas lapā http://ec.europa.eu/agriculture/organic/home_lv, kas radīta ar mērķi popularizēt bioloģisko saimniekošanu. Mājas lapa ir arī latviešu valodā, var gūt labas idejas.

Arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija divus gadus īstenoja Eiropas projektu bioloģiskās lauksaimniecības produktu un saimniekošanu popularizēšanai. Tas beidzās oktobrī. Rezultāti ir jūtami, palielinājusies patērētāju interese, audzis pieprasījums. Rīgā vairākas privātpersonas izveidojušas jaunus bioloģisko produktu veikaliņus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
25

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
40

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
165

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi