Straupes, Stalbes un Raiskuma pagasta deputāti sanāca kopsapulcē, lai lemtu gan par topošā novada nosaukumu, gan tā centru, gan laiku, kad trīs pašvaldības sāk strādāt kopā. Pirms tam vairākkārt visu trīs pašvaldību vadītāji mēģināja cits citu pārliecināt par dažādiem variantiem.
Sapulce notika
lietišķā gaisotnē, emocijas palika paša ziņā. Deputāti vien vēlējās ātrāk izlemt nākotnei būtiskus jautājumus. Straupes pagasta padomes deputāts Māris Šķesteris gan vairākkārt atgādināja, ka nevajag sasteigt, un ierosināja vēlreiz runāt arī par to, vai trīs pagasti vispār vēlas veidot novadu.
Stalbes un Raiskuma pašvaldības apstiprinājušas novada veidošanas projektu, straupiešiem ir iebildumi pret turpmāko kopā saimniekošanas modeli, īpaši pret to, ka tiek veidota pārāk liela administrācija. “Tagad paredzēsim, ka novadā ir priekšsēdētājs un pārvaldes vadītāji, nāks pie varas inteliģenti, kas nav uzņēmēji, un pastāvēs, ka tādam aparātam jābūt,” domās dalījās Māris Šķesteris. Straupieši par projektu vēl lems. “Kā strādāsim, to arī paši lemsim, cik darbinieku un kādi speciālisti,” uzsvēra Raiskuma pašvaldības vadītājs Hardijs Vents un piebilda, ka pašvaldībā jābūt speciālistiem, lai varētu izpildīt visas tai uzticētās funkcijas.
Būs Pārgaujas novads
Kā saukt topošo novadu, kas daudziem jau pazīstams kā Pārgauja? Raiskumieši ieteica palikt pie šī nosaukuma, straupieši – saglabāt gadsimtos pazīstamo Straupes vārdu vai Idumeju, vai Ropi. Straupes deputāts Uldis Ezers iebilda pret Pārgauju. “No Cēsu puses esam Pārgauja, bet mēs vairs nebūsim tādā Cēsu rajonā. Uz mums skatīsies no Rīgas puses. Papētīju internetā Vikipēdijā. Tur ir ziņas par Straupi, mēģināju atrast Raiskumu – nav. Idumeja ir, un tā savā laikā aptvērusi teritorijas no visiem tagadējiem pagastiem. Kāpēc nevaram atgriezties pie vecā nosaukuma? Mēs pārāk ātri, bez izvērtēšanas paķērām Pārgaujas nosaukumu,” sacīja deputāts, bet Hardijs Vents piebilda, ka Pārgauja ir loģiskais pieņēmums, un izteica šaubas, vai būtu pareizi novadu asociēt ar Straupes pili. Straupes deputāte Vita Šūmane atgādināja, ka Straupi Latvijā pazīst arī ar Straupes piena produktiem un zaļo tirgu. Katra pagasta deputāti vēlreiz pastāstīja, kas kurā pašvaldībā pazīstams, un aizstāvēja savus variantus. Vārdā Idumeja neesot burta r, arī tāpēc tas īsti neskanot, bet tādas Straupes pils nemaz nav, ir Lielstraupes pils.
“Neviens nesapratīs, kur Zemgalē vai Latgalē atrodas tāda Idumeja,” sacīja Raiskuma deputāte Ilga Šķestere, bet Māris Šķesteris atgādināja: “Tas bija aizvainojoši, ka Stalbe un Raiskums pieņēma nosaukumu, mums tāda lēmuma nav.” Raiskumieši gan iebilda, ka tāda padomes lēmuma pa novada nosaukumu nav. Vēl deputāti parunāja, kurš pagasts kuru aicinājis novadā, ko kurš kuram solījis nākotnē.
“Būtiskākais ir skatīties, kā tālāk dzīvosim, attīstīsimies, vai mums vajadzīga pazīstamība Rīgā. Stalbe var pastāvēt malā, kad Raiskums un Straupe runā par vēsturisko. Mēs esam vienīgais novads, kur nav paņemts neviena pagasta nosaukums. Aizvainoties nav iemesla nevienam. Pārgaujas pazīstamība ir pietiekami liela,” sacīja Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš un uzsvēra, ka novadu pazīs pēc darbiem, ne nosaukuma.
Pēc diskusijām par Pārgaujas nosaukumu nobalsoja septiņi Raiskuma deputāti, seši stalbēnieši un neviens Straupes deputāts. Par Straupes nosaukumu – divi Straupes deputāti, par Idumeju – trīs, bet Ropi – viens deputāts. Raiskuma, Stalbes un Straupes pagasti veidos Pārgaujas novadu.
Novada centrs Stalbē
“Jau izpētes projekts pierādīja, ka Pārgaujas novadā nav izteikta administratīvā centra. Vairākkārt runājām, ka jauno pašvaldību veidosim bez tā. Straupe piedāvā administratīvo ēku, kurā jau sākts remonts, un par pašvaldības līdzekļiem to var labiekārtot atbilstoši prasībām. Tādas administratīvās ēkas pārējos abos pagastos nav,” sacīja Straupes pašvaldības vadītājs Imants Kalniņš. Raiskuma deputāts Jānis Plūme par centru ieteica Stalbi, jo tā atrodas trīs pagastu viducī. Hardijs Vents atgādināja, ka pārsvarā iedzīvotāju plūsma ir Cēsu virzienā, bet ne jau likt novada iedzīvotājiem braukt uz Raiskumu būtu saprātīgi. Viņš izteica domu, ka centru varētu veidot Auciemā, ja tā būtu visa novada prioritāte, to izdarīt varētu. Taču raiskumietis, ievērot situāciju, arī aicināja balsot par Stalbi.
“Ja mēs nebūtu deputāti, cik bieži mums katram ir vajadzība iegriezties pagasta centrā? Tas nav tas, par ko lauzt šķēpus,” domās dalījās Raiskuma deputāte Ilga Šķestere, bet Inga Vilde piebilda, ka ne jau vienā dienā cilvēkam vajag apmeklēt dažādus pašvaldības speciālistus. “Centrs ir prezentācijas vieta. Stalbes pašvaldības ēka tam atbilst,” sacīja deputāte.
Tika gan iebilsts, ka Stalbē nav pietiekami daudz telpu, lai te varētu strādāt visas novada domes struktūras. Pašvaldības vadītājs Alfs Lapsiņš paskaidroja, ka tikai tad, kad būs skaidra administratīvā struktūra, varēs par to runāt. “Vai būvvaldes vadītājam, sociālā dienesta vadītājam jāstrādā novada centrā? Par to visu paši lemsim,” sacīja Stalbes vadītājs un piebilda, ka telpu jautājums nav tik būtisks.
“Katram pagasta centram ir savi plusi un mīnusi,” rezumēja Māris Šķesteris.
Pēc diskusijām, izvērtējot ģeogrāfisko novietojumu, ceļu tīklu, iedzīvotāju plūsmu, deputātiem bija jāizšķiras par centru Straupes Plācī vai Stalbē. Par centru Stalbē balsoja 11 deputāti, par Straupi – pieci, bet atturējās pieci deputāti.
“Man pieņemamāks Stalbes variants, bet es atturējos, jo esmu straupietis. Novada centram jābūt ģeogrāfiskajā centrā. Piemēram, Rozulas puses cilvēkiem centrs Straupē ir ļoti neizdevīgs. Ja Stalbē trūks telpu, tās var izmantot arī Plācī. Ceru, ka administratīvā struktūra būs mazāka, nekā paredzēts izpētes projektā, un vietas pietiks visiem,” pēc kopsapulces “Druvai” sacīja Straupes deputāts Jānis Tučs.
Gaidīs Saeimas lemto
Raiskuma deputāts Monvīds Krastiņš atzina, ka raiskumieši pratuši piekāpties. “Vai bērni, mazbērni, nākamās paaudzes par mums teiks labus vārdus? Šīs ir piespiedu laulības, kopā jāstrādā un jādzīvo,” sacīja Imants Kalniņš. “Jāsāk domāt – mūsu kategorijā. Jādomā, kā saimniekosim,” sacīja Alfs Lapsiņš un piebilda, ka gaidāms ļoti smags darbs.
Sagatavoto kopsapulces protokolu parakstīja
pagastu padomju priekšsēdētāji un vakar tas tika iesniegts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Pārgaujas
pašvaldības savu nostāju ir skaidri definējušas, tagad atliek
gaidīt, kad Saeimā tiks lemts par administratīvi teritoriālo reformu. Nākamā trīs pagastu deputātu sēde plānota decembra vidū, ja jau Saeimā būs pieņemti likumi. Tad deputāti lems par pirmās novada domes sēdes sasaukšanu un tās darbības uzsākšanu jau pirms vēlēšanām.
Komentāri