Ceturtdiena, 18. decembris
Vārda dienas: Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta, Kristers

Ķekatas nāk!

Druva
00:00
23.12.2008
77

Satumst. Pār sniegoto pagalmu stiepjas zilganas koku ēnas un liepas zaros iesēdies mēness lūko saskatīt, kas šovakar notiek uz zemes. Pie durvīm jau rībinās, dauzās un tad sparīgi iesoļo trejos kažokos tinies un zvārguļiem apkāries vīrs. Aiz viņa krietns pulks dziedošu, blējošu un trokšņojošu ļaužu. Ar garu spieķi barvedis dauza pa grīdu un nelūdz, bet pieprasa naktsmājas tāla ceļa gājējiem. Lūk, viņu pulkā kāda sieva, kam bērns teju, teju gaidāms… Lai ielaiž pasildīties! Mājas saimnieks ver durvis un raibais bars ar zvārguļiem, bungām un taures taurēdami iebrūk istabā. Krāšņos lakatos tītajai čigānietei tūdaļ „piedzimst” ņiprs bērns. Kāds no mājiniekiem, kas palīdzējis „radībās”, tiek norīkots par aizgādni jaunajai māmiņai. Saimnieku pārim jāmetas uz ceļiem, skaitot lūgšanu par labu veselību un ilgu mūžu „jaundzimušajam”, saņemot malku stipras dziras no ķekatu barveža blašķītes.

Tāds, lūk, ir viens no Ziemassvētku stāstiem, ko izspēlē ķekatnieki Latgalē. Spilgts piemērs, kā gadsimtu gaitā neatšķetināmi savijušās senās tradīcijas ar kristīgajām leģendām.

Ķekatās iešana ir viena no vislabāk zināmajām latvisko Ziemassvētku izdarībām. Vienlīdz svarīga loma ir gan tiem, kas gatavo maskas un staigā apkārt dziedādami, gan tiem, kas sagaida, pacienā un piedalās rotaļās. Ķekatās iešana ir kolektīvs rituāls, gluži kā svētību nesoša, maģiska stafete no mājas uz māju, tāpēc, tās sagaidot un uzņemot, valda viesmīlības likums, jo neviens taču nevēlas aizdzīt labumu no mājas. Pašam ķekatniekam svētība tiek tad, ja cilvēks maskā paliek nepazīts.

Mūsdienās sabiedrību ir grūti atkal pieradināt pie šādiem viesiem. Daudzi neielaiž mājās, jo nav ar ko pacienāt, nezina, kā būtu jāuzvedas, kā „jāspēlē pretī”, nav sakārtota māja, baidās, ka kaut ko nozags vai arī atceras slikto pieredzi ar Visu svēto nakts agresīvajiem konfekšu diedelētājiem. Trokšņošana, kas ķekatu gājienos ir viena no svarīgākajām darbībām, 21. gadsimtā tiek iztulkota kā neprasme spēlēt instrumentus, apkārtējo kaitināšana vai vienkārši muļķošanās. Patiesībā ar troksni (vibrācijas taču!) tiek aizbiedēti visi sliktumi un nebūšanas, kas pa gadu kaktu kaktos sakrājušās. Jo skaļāk un līksmāk tas izdodas, jo labāks rezultāts.

Tradīciju aprakstos latvisko masku gatavošana nav tik sarežģīta, kā Lietuvā, kur meistari vienu masku darina ilgi un rūpīgi. Viens no vienkāršākajiem pārģērbšanās veidiem ir uzvilkt uz otru pusi izgrieztu kažoku. Var aizsiet sejai sietiņu priekšā, pie jostas piekārt zvanus un zvārguļus, koka dunci.

Latvijā zināmi vairāki ķekatu masku veidi. Cilvēku maskas – čigāni, žīdi, ubagi – atspoguļo sabiedrības zināšanas par iedzīvotājiem un sociālajiem slāņiem. Kopā ar viņiem mēdz būt arī savdabīgi tēli no ceļojošā cirka – lāča dīdītājs ar lāci un fiziskie dīvaiņi: garā sieva un mazais vīriņš. Visos novados ķekatu pulkā ir dzīvnieku maskas – mājas un meža lopiņi – zirgs (arī zirgs ar jātnieku), kaza, āzis, arī putni, visbiežāk dzērve. Priekšmetu maskas pārstāv siena guba, labības kūlis, slota, siets. Svarīga vieta ķekatnieku izdarībās ir personām, kas tērpušās mitoloģisku vai pārdabisku būtņu maskās. Pat pieaugušajiem kļūst bailīgi, kad nāk Nāve un izdancina vai pakutina ar sarkani krāsotu koka nazi. Raibo baru vada budēļu tēvs un māte vai čigāns ar čigānieti. Ienākot mājās, viņš pirmais uzsāk sarunu, pārskata saimniecību, izrīko pārējos ķekatniekus. Katram ir sava loma spēlējama, priekšnesums vai rotaļa, kurā iesaista mājiniekus. Ķekatās iešana patiesībā ir darbs, gluži kā vairākas izrādes vienā vakarā nospēlēt. Tas ir priecīgs un svētīgs darbs, sagādājot pārsteigumu, liekot ticēt labajam un ziemas saulgriežu brīnumam. Lai izdodas!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
66

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
347

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
46

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
133

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi