Aizvadītajā sestdienā salonā “Dūja” abas Ineses un centrālās bibliotēkas Gunta pulcināja kaislīgā makšķernieka, rakstnieka Osvalda Mauriņa cienītājus ieklausīties interesantos piedzīvojumos, kas iemūžināti grāmatā “Makšķernieka piedzīvojumi”.
Stāstītājs bija pats autors, viņa copes biedri, visvairāk gan dēls Didzis, kas iepazīstināja pat ar makšķernieka aprīkojumu un rādīja dažādus rīkus un sudraba āķus. Atmiņās dalījās arī makšķernieka sieva Silva un meita Inese.
Ivars Prauliņš atzina, ka grāmatā uzzinājis par Cēsu kaislīgākajiem makšķerniekiem – personāžu loks tiešām plašs, bet visvairāk minēts Jānis Ozoliņš un Jānis Godiņš. Pēdējais arī rādīja albumu, kur “dokumentētas” noķertās lielākās zivis. Gunta Romanova savās fotogrāfijās iemūžinājusi brīnišķīgus ezerus, upes, mākoņus, ko ierauga dabas draugi, visvairāk makšķernieki agrās rīta stundās.
Ārste Irēna Dubulte, kurai nav sveša makšķernieka apsēstība (vīrs bijis makšķernieks), divas reizes izlasījusi grāmatu, priecājās par rakstnieka interesanto stāstījumu, atcerējās, ka pirmā O. Mauriņa stāstu grāmatiņa saucas “Krustviļņi” (1972. g.), un nu šai krājumā ir viļņi, kas šūpo makšķernieku laivas, un tajos slēpjas kārotais loms.
Atceres un atmiņu stundā piedalījās arī O. Mauriņa grāmatas izdevējs, izdevniecības “Garā pupa” vadītājs, dzejnieks Uldis Auseklis. Viņš, tāpat kā grāmatas autors, nāk no Madonas rajona Mētrienas pagasta, norunāja dzimtajai pusei un sev mīļajai pilsētai Cēsīm veltītus dzejoļus. Viņš bijis pārsteigts par Osvalda grāmatā minētajiem daudzajiem ezeriem ar tik interesantiem nosaukumiem kā Mazums, Kaupēns, Slieķis, Raunaisis, Vilkatis, Bauzis, Šķesteris, Juveris, Zobols, Tauns, Gailītis, Kreilis un vēl daudziem citiem. Un visos ir makšķerējis O. Mauriņš. Viņš ar prieku izdotu arī rakstnieka nākamo grāmatu, ja vien izdevniecība nebūs bankrotējusi.
Atšķirībā no reizēm, kad ziedus saņem autors, šoreiz daudzi sagula O. Mauriņa dzīvesbiedres Silvas rokās kā pateicība par garšīgo zivju ēdienu gatavošanu, sagaidīšanu mājās ar vai bez loma, bet galvenais, par rakstnieka mudināšanu uzrakstīt pieredzēto un piedzīvoto apmēram 50 gadu garumā.
Rakstnieks O. Mauriņš atzīst: “No dzīves atmiņā paliek tikai atsevišķas stundas un mirkļi… Aprakstīti tikai paši satraucošākie, komiskākie un pamācošākie atgadījumi no makšķernieka gaitām.”
Lai ne asakas! Bet piedzīvotais makšķernieka gaitās lai tiek iemūžināts jaunās grāmatās!
Komentāri