Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Kopīgiem spēkiem pret klaidoņiem

Druva
00:00
17.01.2009
3
200901162234233092

Pērnajā gadā vairāk nekā 100 bezsaimnieka kaķu tika nogādāti Cēsu dzīvnieku patversmē, neatrodot tiem saimniekus, dzīvnieciņus iemidzināja.

Cēsu pašvaldības komunālās nodaļas darbinieki nereti dzird iedzīvotāju sūdzības par klaiņojošiem kaķiem. Biežāk zvana cēsnieki, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos. Viņiem nepatīk, ka minči piečurā kāpņu telpas, guļ uz mašīnu dzinēju pārsegiem, skaļi ņaud, vasarā teritoriju iezīmē smilšu kastēs, kur jārotaļājas bērniem.

“Pat jau šogad cilvēki sūdzējās, ka atkal pie mājām ir klaiņojoši kaķi, drīz kādai kaķenītei būs bērni. Bija jānoķer un uz patversmi jāved grūsna kaķīte. To dzīvnieku ķērāji ir apņēmušies darīt, bet sirds taču sāp,” sacīja komunālinženiere Anita Bukeja un pārjautāja: “Kāds ir jūsu risinājums? Cilvēkiem trūkst atbildības. Mājdzīvnieks ir mājdzīvnieks. Un kaķim ir jābūt mājdzīvniekam.” Šo domu papildināja arī Pārtikas un veterinārā dienesta Cēsu pārvaldes vadītāja vietniece Indra Tomiņa. “Kaķis pilsētā ir mīļdzīvnieks, mājas luteklis. Klaiņojošo dzīvnieku problēmu nevar risināt ar to, ka daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji kaķīšus piebaro, nepietiek arī ar to, ka kaķenītes sterilizē. Kaķīši arī slimo, par mājdzīvnieka veselību jārūpējas visu tā mūžu. Jāvakcinē pret trakumsērgu, pret infekciju slimībām. Diemžēl visbiežāk klaiņojošie mājdzīvnieki ir dažādu ļoti nopietnu parazītslimību pārnēsātāji.”

Kāds ir pareizais risinājums?

Latvijas lielākajās pilsētās sadarbībā ar dzīvnieku aizsardzības organizācijām notiek kaķu sterilizācijas programma “Noķer – sterilizē – atlaid”, kuras laikā klaiņojošie kaķi tiek ķerti, sterilizēti un tad dzīvot spējīgie palaisti noķeršanas vietā.

Cēsu pašvaldība iepriekšējos gados finansējumu kaķu sterilizācijai nav piešķīrusi, taču šogad budžeta projektā paredzēja līdzekļus piecu kaķeņu sterilizācijai. Tas ir piliens jūrā, bet tomēr vairāk nekā nekas.

“Valstī ir šāda programma, rudenī mums likās svarīgi tajā piedalīties. Problēma Cēsīs ir aktuāla. Uzņēmīgākie iedzīvotāji, kuri rūpējas par klaiņojošajiem mājdzīvniekiem, vairākas kaķenes sterilizējuši par saviem līdzekļiem. Mēs domājām, ka pašvaldība varētu ar 100 latiem atbalstīt šo programmu, bet ekonomiskā situācija strauji mainījās un, iespējams, kad februārī apstiprinās budžetu, šādiem mērķiem līdzekļu nebūs,” tā A. Bukeja.

“Druva” sazinājās arī ar cilvēkiem, kuri ikdienā rūpējas par klaiņojošajiem dzīvniekiem daudzu pilsētas namu pagalmos. Valmieras ielas dzīvokļu kooperatīvās sabiedrības “Birzītes 6” kasiere – lietvede Aina Orina pastāstīja, ka daudzdzīvokļu namu kvartālā pašlaik mitinoties vismaz desmit kaķi, kuri naktsmājas atrod nevis siltā klubkrēslā, bet namu pagrabos, uz siltumtrašu caurulēm un kanalizācijas aku vākiem.

“Mūsu mājās dzīvo labi cilvēki, kuri kaķīšus ne tikai pabaro, bet kaķenītēm dod arī pretapaugļošanās tabletes. Trīs kaķenītes par saviem līdzekļiem esam sterilizējuši. Vairāk par klaiņojošo kaķu radītajiem draudiem mani uztrauc cilvēku nežēlība. Mēs barojam divus daļēji aklus kaķīšus, kuri saimniekiem nav bijuši vajadzīgi. Ik pa laikam pagalmā uzrodas jauni bezsaimnieka minkas. Esam redzējuši, ka pa lielo ielu brauc mašīna, kas pēkšņi apstājas, tūlīt aizbrauc. Un paliek ņaudoša radībiņa,” sacīja Aina Orina. Cilvēki, kuri rūpējas par klaiņojošiem mājdzīvniekiem uzskata, lai arī kāda ir ekonomiskā situācija, vienmēr sabiedrībā būs trūcīgāki un turīgāki cilvēki.

“Mēs ļoti priecātos, ja kāds, kuram ir vairāk līdzekļu, palīdzētu pašvaldībai, bieži pensionāriem, kuri rūpējas par pamestajiem dzīvniekiem, dodot naudiņu šo dzīvnieciņu sterilizēšanai un veselības uzturēšanai,” sacīja Aina Orina un piebilda, ka par cilvēka līdzjūtību liecina ne tikai tas, ka viņš spēj palīdzēt otram cilvēkam, bet arī dzīvnieciņam, kurš no cilvēka ir atkarīgs.

Indra Tomiņa uzsvēra: “Risinājums būtu tad, ja noķertās klaiņojošās kaķenes sterilizētu, izpotētu, tāpat darītu ar kaķēniem, un tad visus dāvinātu labiem cilvēkiem, kuriem nav naudas speciālajai operācijai, bet kuri apņemas par dzīvniekiem gādāt, rūpēties par veselību visu kaķa garo mūžu.”

Ir zināms, ka līdzīga pieredze ir Eiropas valstīs, un tur klaiņojošo mājdzīvnieku tēma pamazām zaudē aktualitāti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
16

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
28
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
249

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi