Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Kultūras kanons izglītos sabiedrību

Druva
00:00
31.01.2009
3

Kultūras ministrijai sadarbojoties ar ekspertiem, top Latvijas kultūras kanons – latviešu kultūras atmiņu kodols.

Jēdziens „kanons” (gr. kanōn – paraugs, mēraukla, norma) skaidrojams kā vispārpieņemts, obligāts; mākslā to skaidro kā vispārpieņemtu stingru likumu kopumu, kas reglamentē mākslas darba kompozīciju, kolorītu, reliģijā – dogma, noteikums vai rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.

Kultūras kanons mūsdienu izpratnē saprotams kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūras nozarē. Demokrātiski veidots kanons ir līdzeklis kopējas kultūras atmiņas radīšanai un izplatīšanai. Kanons savā ziņā ir institucionalizēta kultūras atmiņa. Vairākās Eiropas valstīs nacionālā kultūras kanona izveide ir viena no nozīmīgām un aktuālām diskusiju tēmām, kas aptver izglītības politiku un kultūras procesus sabiedrībā. Diskusijas par kultūras kanonu saistās ar jautājumu par globalizāciju, multikulturālu sabiedrību, savdabības saglabāšanu. Kultūru akcentē kā vienu no jomām, kas var vienot sabiedrību, veicināt sapratni.

Nacionālo kultūras kanonu veido izvēlēti eksperti septiņās komisijās. Viņi izvētījuši vērtības – tautas tradīcijās, arhitektūrā un dizainā, kino, literatūrā, mūzikā, skatuves un vizuālā mākslā, katrā atlasot tikai 30 izcilākos un būtiskākos mākslas darbu paraugus.

Katrā nozarē izvirzītie kritēriji atšķiras. Vizuālajā mākslā nolemts turēties tikai pie māksliniekiem, kuru vairs nav mūsu vidū, kino nolemts neminēt konkrētas personības vai virzienus, bet gan noteiktus darbus, kas iezīmē svarīgus pagriezienus Latvijas kinomākslā, turklāt neatkarīgi no to popularitātes. Literatūrā vispirms izveidots saraksts, bet pēc tam domāts par kritērijiem, bet mūzikas eksperti centušies sabalansēt popularitāti ar kvalitāti,

Vissarežģītāk gājis skatuves mākslas ekspertiem. Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš atzīst, ka luga ir mākslas darbs

vien tik ilgi, kamēr tā redzama uz skatuves. Teātris ir enerģētiska parādība. Tādēļ sarakstā iekļautas tādas laika pārbaudītas izrādes, kas saglabājušās tautas atmiņā, pievienojot tikai vienu mūsdienu uzvedumu – Jaunā Rīgas teātra “Garo dzīvi”. Vismazāk vērtību – tikai 27, kas, atšifrējot zīmju valodā, ir trejdeviņi, – “garajā sarakstā” ielikuši tradicionālās mākslas eksperti.

Pēc iecerēm katrā nozarē uzaicināto ekspertu uzdevums ir šomēnes

sagatavot kultūras kanona sarakstu ar 12 savas nozares darbiem. Patlaban vēl mājaslapā

var iepazīties ar katras nozares 30 kultūras vērtībām. Kultūras kanona patronese, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce: “Es kultūras kanonu izjūtu kā pieturzīmes, kas plašajā kultūras laukā identificē un iezīmē noteiktas vērtības. Tas nenozīmē, ka jebkurš sabiedrības pārstāvis nevarētu veidot savu kanonu. Šis ir katras nozares ekspertu redzējums, kas uzrāda atsevišķas kvalitātes. Tieši kvalitātes jēdziens man šķiet viens no visbūtiskākajiem rādītājiem kanona izpratnē, kas neapšaubāmi skatāms kontekstā ar unikalitāti, tautas mentālo redzējumu un mūsu ilgākā laika posmā radušamies priekšstatiem. Šo kultūras kanonu nevajadzētu uztvert kā sastingušu.”

Ieskatam tautas tradīciju ekspertu ieteiktais, kas iekļaujams kultūras kanonā – latviešu tautasdziesmas, dziesmu teikšana vilcēju daudzbalsībā, kokles un koklēšana, tautas tērps, Lielvārdes josta, cimdi un cimdu raksti, arheoloģiskās rotas, Latgales podniecība, rudzu maize, Jāņi, talkas, kāzas, krustabas, bēres, kapu kopšanas tradīcijas, maija dziedājumi pie krusta un mirušo ofīcijs, tautas stāstīšanas tradīcijas, pasakas, tautas ticējumi, sakāmvārdi, mīklas, suitu kultūras telpa, lībiešu tradicionālā kultūra, folkloras kustība, Dziesmu svētki, pirts, puķu audzēšanas un dāvināšanas tradīcija

Eksperti atzinuši, ka kanonā iekļautās tradicionālās kultūras parādības ir nozīmīga tautas tikumisko un estētisko vērtību krātuve. Tās raksturo mūsu savdabību Eiropas un pasaules kontekstā, tai pašā laikā norādot uz universālām, daudzām tautām kopīgām sociokulturālām struktūrām: gadskārtu svētki, ģimenes ieražas. Nozīmīga vieta ierādīta amatniecības tradīcijām, kas liecina par paaudzēs pārmantotām prasmēm, iemaņām, meistarību un radošumu. Nosauktās parādības ir apliecinājums tādām nozīmīgām vērtībām kā roku darbs un radoša pašizpausme – vēlme darīt un radīt pašam (dziedāt, muzicēt, dejot, stāstīt, darināt).

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
16

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
28
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
249

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi