Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Kultūras kanons izglītos sabiedrību

Druva
00:00
31.01.2009
40

Kultūras ministrijai sadarbojoties ar ekspertiem, top Latvijas kultūras kanons – latviešu kultūras atmiņu kodols.

Jēdziens „kanons” (gr. kanōn – paraugs, mēraukla, norma) skaidrojams kā vispārpieņemts, obligāts; mākslā to skaidro kā vispārpieņemtu stingru likumu kopumu, kas reglamentē mākslas darba kompozīciju, kolorītu, reliģijā – dogma, noteikums vai rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.

Kultūras kanons mūsdienu izpratnē saprotams kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūras nozarē. Demokrātiski veidots kanons ir līdzeklis kopējas kultūras atmiņas radīšanai un izplatīšanai. Kanons savā ziņā ir institucionalizēta kultūras atmiņa. Vairākās Eiropas valstīs nacionālā kultūras kanona izveide ir viena no nozīmīgām un aktuālām diskusiju tēmām, kas aptver izglītības politiku un kultūras procesus sabiedrībā. Diskusijas par kultūras kanonu saistās ar jautājumu par globalizāciju, multikulturālu sabiedrību, savdabības saglabāšanu. Kultūru akcentē kā vienu no jomām, kas var vienot sabiedrību, veicināt sapratni.

Nacionālo kultūras kanonu veido izvēlēti eksperti septiņās komisijās. Viņi izvētījuši vērtības – tautas tradīcijās, arhitektūrā un dizainā, kino, literatūrā, mūzikā, skatuves un vizuālā mākslā, katrā atlasot tikai 30 izcilākos un būtiskākos mākslas darbu paraugus.

Katrā nozarē izvirzītie kritēriji atšķiras. Vizuālajā mākslā nolemts turēties tikai pie māksliniekiem, kuru vairs nav mūsu vidū, kino nolemts neminēt konkrētas personības vai virzienus, bet gan noteiktus darbus, kas iezīmē svarīgus pagriezienus Latvijas kinomākslā, turklāt neatkarīgi no to popularitātes. Literatūrā vispirms izveidots saraksts, bet pēc tam domāts par kritērijiem, bet mūzikas eksperti centušies sabalansēt popularitāti ar kvalitāti,

Vissarežģītāk gājis skatuves mākslas ekspertiem. Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš atzīst, ka luga ir mākslas darbs

vien tik ilgi, kamēr tā redzama uz skatuves. Teātris ir enerģētiska parādība. Tādēļ sarakstā iekļautas tādas laika pārbaudītas izrādes, kas saglabājušās tautas atmiņā, pievienojot tikai vienu mūsdienu uzvedumu – Jaunā Rīgas teātra “Garo dzīvi”. Vismazāk vērtību – tikai 27, kas, atšifrējot zīmju valodā, ir trejdeviņi, – “garajā sarakstā” ielikuši tradicionālās mākslas eksperti.

Pēc iecerēm katrā nozarē uzaicināto ekspertu uzdevums ir šomēnes

sagatavot kultūras kanona sarakstu ar 12 savas nozares darbiem. Patlaban vēl mājaslapā

var iepazīties ar katras nozares 30 kultūras vērtībām. Kultūras kanona patronese, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce: “Es kultūras kanonu izjūtu kā pieturzīmes, kas plašajā kultūras laukā identificē un iezīmē noteiktas vērtības. Tas nenozīmē, ka jebkurš sabiedrības pārstāvis nevarētu veidot savu kanonu. Šis ir katras nozares ekspertu redzējums, kas uzrāda atsevišķas kvalitātes. Tieši kvalitātes jēdziens man šķiet viens no visbūtiskākajiem rādītājiem kanona izpratnē, kas neapšaubāmi skatāms kontekstā ar unikalitāti, tautas mentālo redzējumu un mūsu ilgākā laika posmā radušamies priekšstatiem. Šo kultūras kanonu nevajadzētu uztvert kā sastingušu.”

Ieskatam tautas tradīciju ekspertu ieteiktais, kas iekļaujams kultūras kanonā – latviešu tautasdziesmas, dziesmu teikšana vilcēju daudzbalsībā, kokles un koklēšana, tautas tērps, Lielvārdes josta, cimdi un cimdu raksti, arheoloģiskās rotas, Latgales podniecība, rudzu maize, Jāņi, talkas, kāzas, krustabas, bēres, kapu kopšanas tradīcijas, maija dziedājumi pie krusta un mirušo ofīcijs, tautas stāstīšanas tradīcijas, pasakas, tautas ticējumi, sakāmvārdi, mīklas, suitu kultūras telpa, lībiešu tradicionālā kultūra, folkloras kustība, Dziesmu svētki, pirts, puķu audzēšanas un dāvināšanas tradīcija

Eksperti atzinuši, ka kanonā iekļautās tradicionālās kultūras parādības ir nozīmīga tautas tikumisko un estētisko vērtību krātuve. Tās raksturo mūsu savdabību Eiropas un pasaules kontekstā, tai pašā laikā norādot uz universālām, daudzām tautām kopīgām sociokulturālām struktūrām: gadskārtu svētki, ģimenes ieražas. Nozīmīga vieta ierādīta amatniecības tradīcijām, kas liecina par paaudzēs pārmantotām prasmēm, iemaņām, meistarību un radošumu. Nosauktās parādības ir apliecinājums tādām nozīmīgām vērtībām kā roku darbs un radoša pašizpausme – vēlme darīt un radīt pašam (dziedāt, muzicēt, dejot, stāstīt, darināt).

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
49

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
39

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
169

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
28
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi