Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Krīzes laikā piebremzē un domā par attīstību

Druva
00:00
11.02.2009
5
200902101650222025

Zemnieku saimniecība “Grīvzeme” Raiskuma pagastā nodarbojas ar vaislas gaļas lopu audzēšanu.

Kad Māra un Alvis Alsbergi 2005.gadā sāka no nulles, jo pēc desmit gadiem Alvis bija atguvis, pareizāk, izpircis vecvectēva īpašumu, speciālisti ieteica audzēt gaļas lopus.

“Ārzemēs iepirkām Hereford un Šarolē šķirnes dzīvniekus, jo tolaik vietējā piedāvājuma nebija. Ielē-cām vēl vilciena pēdējā vagonā, jo saņēmām valsts atbalstu. Tolaik zemnieki tika mudināti pievērsties gaļas lopu audzēšanai,” stāsta saimnieks, bet saimniece piebilst, ka tagad gaļas lopu audzētājiem atteikta kredītprocentu atmaksa vaislas šķirnes materiāla iegādei ārzemēs. Diemžēl nozares asociācija ir kūtra, nav tik aktīva kā piena ražotājiem, un droši vien nekas nemainīsies. “Grīvzemē” ir ap pussimts šķirnes lopu.

“Salīdzinot ar piena ražotājiem, mēs visu laiku rēķinām uz priekšu. Ienākumi ir vienreiz, divreiz gadā, jāplāno, kā saimniekot, kā segt kredītmaksājumus. Arī treknajos gados gaļas iepirkuma cena nebija tik augsta, lai pēc tam justu lielu kritumu,” stāsta Alvis un piebilst, ka līdz šim galvenokārt tirgojuši šķirnes teļus audzēšanai. Pircēji bijuši, pēdējā laikā gan retāk kāds nopērk. “Grīvzeme” piedalās izstādēs, tajās nākamie saimnieki lielākoties noskata teliņus un pēc tam brauc un nopērk. Paši saimnieki brauc pieredzes gūšanā uz izstādēm citās zemēs. Tiekas ar kolēģiem, uzzina par jaunāko nozarē.

“Gribētu palikt kā bioloģiska gaļas lopu šķirnes saimniecība, kurā dzīvnieki apčubināti, mierīgi. Govis nāk klāt, nebaidās,” saka Māra. “Grīvzemes” ganāmpulka ziņā ir 60 hektāri saimniecības tīrumu un vēl 20, kas tiek nomāti no pašvaldības. Vai nākamgad pašvaldība līgumu pagarinās, rādīs laiks.

“Ja nomājam citu zemi, kā bioloģiskai saimniecībai jāuzņemas jaunas saistī-bas. Esam sprukās un nevaram paņemt,” stāsta saimnieks un vien piebilst, ka ne tikai valdība sagādā kreņķus. “Valsts atbalsts tobrīd ļā-va izšķirties par labu

bioloģiskai saimniekošanai. Bet tā birokrātija! Aizvien jauni nosacījumi, prasības. Mums jāuzņemas saistības par nākamajiem pieciem gadiem, bet noteikumus nezinām,” situāciju raksturo Māra un turpina: “Veikalā kvalitatīvu gaļu nopirkt nevar. Kautuves izved uz ārzemēm un gūst labu peļņu. Par buļļu gaļu maksā vairāk, telīšu mazāk. Esam garšojuši, telīšu gaļa ir maigāka, mīkstāka. Francijā tā ir augstākā vērtē. Mums saka – nemākot izaudzēt tādu liellopu gaļu kā ārzemēs. Tur diennaktī pieaugums tāds un tāds. Pareizi. Bet aizmirst pateikt, ka tur lopi tiek audzēti intensīvi. “ Saimnieki ir pārliecinājušies, ka Latvijā vispiemērotākie ir Hereford šķirnes lopi, tie ir pieticīgi barības izvēlē un piemēroti mūsu apstākļiem. Šarolē vajag labākas ganības, tie jāpiebaro. Spēkbarība tiek pirkta no bioloģiskajām saimniecībām.

“Par krīzi nedomājam, nav laika, bet dažbrīd gan zosāda uzmetas. Nesen lopus pārdevām lietuviešiem, viņi samaksāja pieklājīgi. Diemžēl, lai varētu tirgot bioloģiski audzētu lopu gaļu, dzīvnieku var kaut tikai bioloģiskā kautuvē. Bet tā ir iespēja – pašiem tirgot to, kas izaudzēts,” domās dalās Māra. Straupes tirgum saimnieki vienu lopu bija atdevuši parastai kautu-vei. Kad saņēma gaļu, daža kvalitatīvākā gabala nebija, arī svarā bija iztrūkums, bet gaļa safasēta pa pieciem kilogramiem. Tirgū tādus gabalus pārdot grūti, bet pārdot drīkst tikai fasētu gaļu.

“Ir jau doma, ka vajadzētu pa-šiem kaut ko nelielu uzbūvēt. Lai vismaz varam gaļu sadalīt. Bet šādām telpām prasības ir ļoti stingras un analīzes, kas jāveic pārdodamajai precei, dārgas,” nākotnes ieceres ieskicē Alvis, bet Māra piebilst, ka, saprotams, dienestiem jāgādā par kārtību, bet ne vienmēr prasības ir saprātīgas. “ Ja savā saimniecībā pārdosim brāķi, ar to mūsu pastāvēšana beigsies. Man taču svarīgi, lai saimniecības vārdam ir kvalitātes zīmogs,” uzsver Māra.

“Grīvzemes” saimnieki turpina darbu. Kā paši atzīst – citu variantu nav. Apzinoties, ka Latvijā ik pa laikam kāda nozare tiek balstīta, kāda aizmirsta, Alsbergi veido Romanovas šķirnes aitu ganāmpulku. Šķirnes materiāls iepirkts Vācijā, ganāmpulkā jau ir 30 aitu mātes, pavisam ap 70 aitu.

“Viena nozare otru var stutēt. Ļoti aktīvi darbojas un palīdz aitkopēju asociācija. Aitkopībai ir perspektīva, domājam par paplašināšanos,” ar lepnumu saka saimniece.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
16

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
28
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
248

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
34
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi