Amatas novada vēlēšanu komisija sanāca uz pirmo sēdi. To vadīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
“Šīs vēlēšanas komisijām nebūs vieglas,” uzsvēra Arnis Cimdars, piebilstot, ka reizē notiek Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanas, ka komisija šādā sastāvā strādās tikai šajā reizē.
Novada vēlēšanu komisijas vēlēja pašvaldību deputāti. Amatas komisijā ievēlēta Valda Veisenkopfa no Zaubes, Vita Demešenkova un Teiksma Riekstiņa no Skujenes, Ilze Gablika no Nītaures, Maija Žīgure, Agnese Vīdnere, Ināra Rutkovska un Ilona Rodina no Amatas novada. Par novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Ināra Rutkovska, par sekretāri Vita Demešenkova.
Šajās vēlēšanās Amatas novadā strādās piecas pagastu komisijas – Zaubē, Nītaurē, Līvos, Ģikšos, Drabešos un novada komisija.
“Lielākā daļa komisijas locekļu strādājuši vēlēšanu komisijās un zina darbu. Ināra vadījusi Amatas novada virskomisiju. Tā ka atliks likt pieredzi kopā,” “Druvai” sacīja novada vēlēšanu komisijas locekle Maija Žīgure un piebilda, ka drīzumā komisija nāks kopā un pirmais darbs būs iepazīšanās ar vēlēšanu likumu un visiem dokumentiem, kas saistīti ar Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanu norisi.
Tā kā novada vēlēšanu komisijas pirmo sēdi sasauc vai nu CVK priekšsēdētājs, vai viņa pilnvarota persona, Priekuļu novada vēlēšanu komisiju uz pirmo sēdi aicināja rajona vēlēšanu komisijas sekretāre Līga Dzemido. Par komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Normunds Kažoks, bet sekretāri – Lilija Konstante.
“Jaunpiebalgas, Raunas, Līgatnes, Pārgaujas un Cēsu novadu komisijas ir izveidotas. Tā ka drīzumā būs arī pirmās sēdes, kad ievēlēs priekšsēdētāju un sekretāri,” “Druvai” sacīja Līga Dzemido.
Līdz 27.februārim pašvaldībām jāprecizē vēlēšanu iecirkņu robežas. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzsvēra, ka, precizējot vēlēšanu iecirkņu robežas, pašvaldībām jāpārliecinās, vai visi pašvaldībā esošie mājokļi ir iekļauti vēlēšanu iecirkņos. Ja laikā kopš pēdējām pašvaldību vēlēšanām 2005.gadā, kurās arī tika lietots vēlētāju reģistrs, kādi mājokļi uzcelti no jauna, arī to iedzīvotāji jāiekļauj vēlētāju reģistrā un atbilstošajā vēlēšanu iecirknī.
Pašvaldību vēlēšanās vēlētāju reģistrs nepieciešams, lai noteiktu, vai vēlētājam ir tiesības vēlēt attiecīgo pašvaldību. Savukārt EP vēlēšanās vēlētāju reģistrs tiek lietots visās ES dalībvalstīs, ar tā palīdzību tiek nodrošinātas ES pilsoņu tiesības vēlēt tajā dalībvalstī, kurā viņi dzīvo vai strādā vēlēšanu laikā.
Komentāri