Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Pilnmēness nav mistika, bet dabas parādība

Druva
00:00
13.02.2009
5

Šonedēļ pilnmēness. Dažs to pamana, cits sajūt, vēl citam tas ir pilnīgi vienaldzīgi. Par Saeimā pilnmēnesī pieņemtiem likumiem pierasts ironizēt kā par kaut ko pārsteidzīgu, pat muļķīgu.

Senie latvieši augstu turēja Mēness kultu. Mēness ir 27 miljonus reižu mazāks par Sauli, bet atrodas 374 reizes tuvāk Zemei un ļoti būtiski ietekmē dabas parādības un visas dzīvības izpausmes uz mūsu planētas.

Senāk ievēroja un godāja ikkatru pilnā Mēness dienu. Līdzīgi rīkojās gandrīz visas indoeiropiešu tautas. Katrā pilnmēnesī tika godāts savs dzīvnieks, augs vai dabā notiekošie procesi. Mūsu iezīmdienas senāk, visticamāk,svētītas pilnmēness laikā. Daudzie tautas ticējumi iegūst pavisam citu jēgu, ja saprotam, ka šie vērojumi tapa pilnmēness laikā. Bez tam neviena dabas faktoru ietekme neizpaužas tīrā veidā, tie notiek mijiedarbībā.

Mēnesim riņķojot ap Zemi, tas iziet četras fāzes. Katrai ir savs spēks. Divreiz mēnesī Mēnesim ir divas augošas fāzes un divreiz –

dilstošas. Mēness fāzes mainās, jo Saule apspīd Mēnesi tikai no vienas puses, tā apgaismotā un neapgaismotā puse redzama dažādās proporcijās. Pilns fāžu maiņas periods ir 29,5 dienas. Vērojot debesis un skatoties uz Mēnesi, nav vienkārši precīzi pateikt, kad iestājas pilnmēness. Debess bieži ir apmākusies, tādēļ visērtāk, sākot no mēneša sākuma, noskaitīt trešās (piecdienu) nedēļas piekto dienu. Senāk uzskatīja, ka katra jauna diena sākas vakarā, kad parādās Mēness, nevis pusnaktī. Nedēļas ritms senāk bija šāds – pirmais vakars, pirmā nakts, pirmais rīts, pirmā diena utt. Uzskatīts, ka nedēļas piektajai dienai piemīt sevišķs spēks.

Mēness kalendāra ritmu veido četras fāzes, ko nosaka Mēness atrašanās pret Sauli. Mēness fāžu iestāšanās brīžus, kas tiek norādīti kalendārā, pieņemts saukt par kritiskajiem punktiem, jo uz Zemes tad sagaidāmi dažādi situāciju, norišu saasinājumi. Pilnmēness ietekmē visu dzīvo uz zemes. Arī augus. “Pilnmēness ietekme nav nekāds noslēpums. Darbojas fizikas likumi,” saka lauksaimniecības zinātņu doktore Līvija Zariņa un turpina: “Nevar apgalvot, ka nav nekādas ietekmes. Kādreiz baidījās no pilnmēness, zinām taču, ka tas nav nekas pārdabisks. Visumā ir sistēmas, un visās sistēmās notiek enerģijas apmaiņa. Mēs esam šīs sistēmas daļa.

Zeme ir vienīgā planēta Saules sistēmā, uz kuras ir ūdens un gaiss. Tas nepieciešams gan cilvēkiem, gan augiem. Lai tie varētu augt, vajag enerģiju. Enerģija, no Saules nonākot uz Zemes, nodrošina augus. Aprite pastāv. Viss plūst un mainās, atkarībā no Mēness paisumi un bēgumi ir arī augos.

Rūdolfs Šteiners, pamatojoties uz zināšanām, ka viss cikliski mainās, pagājušā gadsimta sākumā iedibināja biodinamiskās metodes lauksaimniecībā, centās izskaidrot, kāda ir Mēness fāžu nozīme jaunās ražas veidošanā. Vajag visu darīt īstajā laikā. Atkarībā no Mēness fāzes mainās enerģijas daudzums, ko saņem augi. Augošā Mēness fāzē tās ir vairāk. Ja augsni apstrādā vecā Mēnesī, tad saknes saņem vairāk enerģijas, jaunā – ziedi, sēklas.” Zinātniece arī piebilst, ka, protams, izmantot Mēness palīdzību ražas iegūšanā var. Tāpēc arī pieejami tik daudzi sējas un ražas kalendāri, kuros var izlasīt ieteikumus, kad ko darīt. “Bet var sēt jebkurā Mēness fāzē, ja augam trūks gaisa, ūdens, piemērotas temperatūras un barības vielu, nekas neizaugs. Mēness var palīdzēt, bet vajag arī visu pārējo,” pārliecināta Līvija Zariņa un piebilst, ka līdz Jāņiem vāktās zāļu tējas ir spēcinošākas, jo gada ritmā pēc tam samazinās enerģijas cirkulācija starp sakni un galotni.

Kādā padomu grāmatā bija teikts, ka pilnmēnesī nedrīkst apgriezt augļu koku vainagu, apgriezt vai izkniebt dzinumus, pirkt un pārstādīt augus, apgriezt zemenēm ūsas, aplauzt tomātus. Pavasarī un vasarā sulas augiem iet uz augšu – no saknēm uz vainagu, bet, tā kā pastāv analoģija starp pilnmēnesi un vasaru, tad augoša Mēness laikā un pilnmēnesī sulas arī iet uz augšu un, ja nogriezīs vainagu pilnmēnesī, augs zaudēs daudz sulas, atvērtās rētas slimos. Pilnmēnesī nevajag sālīt.

Mēness iespaids uz Zemes dzīvajām būtnēm tiek apspriests ļoti sen. Ir daudz tam veltītu pētījumu, bet bieži tie ir ļoti pretrunīgi.

Reiki dziednieks Andris Vētra “Druvai” atzina, ka jūtīgus cilvēkus pilnmēness noteikti ietekmē. “Dažs jūtas labi, cits sliktāk. Katrā cilvēkā ir gan pozitīvais, gan negatīvais. Pilnmēnesī nakts jeb tumšās enerģijas ir spēcīgākas,” pārliecināts Andris Vētra.

Taisnība vien mūsu senčiem un senajām civilizācijām, kad tās savu dzīvi pakārtoja Mēnesim. Ne par velti tas ir tuvu. Iespējams, ka bez Mēness, tāpat kā bez Saules, nevarētu pastāvēt dzīvība uz Zemes vai arī valdītu haoss.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
16

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
28
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
249

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi