Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Pārbaudīta vērtība – klasisks kāzu ceļojums

Druva
00:00
14.02.2009
47
200902131452306972

Pēc publiskā pasākuma – lielākām vai mazākām kāzām – jaunlaulātie nereti izvēlas piedzīvojumu tikai sev – medusmēneša kāzu ceļojumu. Ja laiks un līdzekļi atļauj, visa pasaule kabatā – var doties neaizmirstamā ceļojumā uz Eiropas romantiskajām pilsētām vai eksotisku vietu, pili tepat Latvijā vai kruīza braucienā pa Vidusjūru. Svarīgi vienoties, kas jaunlaulātajiem patiks labāk – atpūta pie jūras un sauļošanās vai ceļojums, kurā katru dienu tiek apskatītas jaunas vietas. Medusmēnesim jākļūst par visromantiskāko un visnozīmīgāko ceļojumu, lai tas atšķirtos no parasta atvaļinājuma. Romānos aprakstītie un kinofilmās attēlotie klasiski romantiskie ceļojumi parasti ved uz Vidusjūras valstīm – Grieķiju, Itāliju, Spāniju.

Cēsniece Maija Helde un ventspilnieks Jānis Helds pagājušā gada augustā devās šādā klasiski romantiskā ceļojumā uz Grieķijas salu Korfu. Maija stāsta, ka ceļojuma izvēlē svarīgi bijuši trīs kritēriji – galamērķim jābūt zemei ar siltu klimatu, jāsaskaņo ceļojuma datums un lidosta, no kuras izlidot, jo jaunieši strādā ārpus Latvijas. „Uz kāzām dabūjām trīs nedēļas atvaļinājumu. Kāzas svinējām 16. un 17. augustā Latvijā, jau 22. lidojām uz Korfu. Ceļojumu izvēlējāmies ar aģentūras starpniecību, noteikti nevēlējāmies grupas braucienu,” vēsta Maija.

Šķietami sīkumi, kuriem parasti ceļotāji nepievērš uzmanību, var padarīt kāzu ceļojumu vēl īpašāku. Tā kā jaunlaulātie izmantoja īpašo medusmēneša ceļojuma piedāvājumu, viņi, rezervējot viesnīcu, varēja izvēlēties numuriņu ar skatu uz jūru un citas ekstras. „Lai gan viesnīcā saņēmām tikai tipisko augļu grozu un dzirkstošā vīna pudeli, mēs uz to īpaši neiespringām, galu galā, medusmēnesis ir vienreiz dzīvē”, smejas Maija. „Viesnīca piedāvāja zviedru galdu ar brokastīm un vakariņām, pusdienojām galvenokārt vietējos restorāniņos un ēstuvēs. Pirmās dienas gan bez pusdienām iztikām, jo bija diezgan karsts,” tā par ceļojuma ne tik romantisko pusi pauž Maija.

Gaidītās romantikas un mirkļu patīkamām atmiņām bijis pietiekami: „Medusmēnesi izbaudījām pa īstam. Nodevāmies viens otram un salas baudīšanai – zvilnējām pludmalē, gājām nirt, devāmies ekskursijā uz akvaparku, iznomājām

kvadraciklu un iepazinām salu. Bijām salasījušies visādu informāciju, tā ka zinājām, kur gribam braukt un ko redzēt.

Pilsētiņa, kurā dzīvojām, bija maza, bet lielākā salā (salu var izbraukāt krustu šķērsu trijās dienās). Nestaigājām pa galvenajām ieliņām, maldījāmies pa mazajām, tās bija tik šauras, ka, izstiepjot rokas, var aizsniegt pretējo māju sienas. Pie ēkām karājās drēbes un kondicionieru iekārtas. Sapirkām suvenīros kumkvata liķieri, kas garšo pēc Fantas. Nopirkām arī tā gada vīnu, kas neaiztikts stāv bāriņā un gaida nozīmīgu gadadienu.”

Jautrākais un visvairāk atmiņā palicis ir kruīzs jahtā. „No viesnīcas pludmales piestātnes uzkāpām uz klāja, devāmies gar salas krastu, no citām piestātnēm savācām pasažierus, bijām apmēram 10 cilvēki, lielākoties angļi vidējā vecumā. Kapteinis deva nogaršot dažādus pašmāju brūvējumus. Ļoti patika, kā tika pasniegta grilēta zivs ar dārzeņiem (tā tika grilēta uz jahtas, kad tā piestāja neapdzīvotas saliņas malā). Stāvējām jūrā, ūdens līdz ceļiem, vienā rokā šķīvis ar zivi, otrā glāze ar vīnu- vai nav paradīze? Nogaršojām arī grieķu salātus ar tradicionālo maizi, tādu plāceņveidīgu. Skanēja grieķu mūzika, sirtaki, kapteinis, vīnu sadzēries, dziedāja līdzi. Kad visi uzzināja, ka esam medusmēnesī, sprāga vaļā šampanietis, un mums lika dejot kāzu valsi. Tas bija ļoti sirsnīgi un skaisti. Pēc pusdienu pauzes devāmies apskatīt alu, kurā dzīvo astoņkājis (kura, protams, tur nebija), tam sekoja snorkelēšana un lēkšana ūdenī no jahtas augšējā klāja. Tā bija fantastiska diena un ideāla sabiedrība.”

Vakara izklaides bija tādas, kādas paši atpūtnieki izvēlējās: „Lai gan mums viesnīca katru vakaru organizēja pasākumus – tematiskos vakarus un deju šovus, īpaši tam nenodevāmies. Pēc karstas dienas tā vien gribējās gulēt un atpūsties no atpūtas. Dažkārt pēc vakariņām gājām bradāt pa pludmali… iedomājieties – cilvēku vairs gandrīz nav, pamazām sāk krēslot un gaiss dzestrs, jauki tā apsēsties uz trepītēm, paskatīties tālajā plašumā un būt laimīgiem, ka esam viens otram.”

Jautāta, kādu ceļojumu ieteiktu citiem un ko novēlētu visiem mīlētājiem Valentīna dienā, Maija saka: „Noteikti iesaku šo saliņu – maza, romantiska. Un pilnīgi pietiek ar nedēļu, lai to iepazītu. Man liekas, labākais, ka paši varējām saplānot brīvdienas, izvēlēties, kur iet, ko redzēt. Un, ja negribējās no istabiņas līst laukā, nevienam nekas nebija jāskaidro. Tas taču bija mūsu medusmēnesis! Ja nebūtu laika ierobežojumu, es gribētu doties uz Taizemi, varbūt Maldivu vai Havaju salām. Domāju, ka vietai nav īpaši liela nozīme – galvenais jau ir īstais cilvēks līdzās un noskaņa, ka iespējams izbaudīt vienam otra klātbūtni nesteidzoties. Pirms kāzām ir stresiņš, tad skaistā kāzu diena, kas paskrien nenormālā tempā. Un tad ir medusmēnesis – tikai divi vien, laimīgi, salaulāti un iemīlējušies… Citiem mīlētājiem novēlētu cienīt un mīlēt vienam otru, novērtēt otra jūtas un centību, izbaudīt vienam otru un būt laimīgiem!” Fakti: -Korfu sala ir vistālāk ziemeļos novietotā Jonijas arhipelāga sala, viena no populārākajām Grieķijā. Krasta līnija – 216 km. Salas galvaspilsēta un tās lielākā osta ir Kerkira. -Korfu ekonomika balstās uz tūrismu, nelielu daļu sastāda lauksaimniecība – olīveļļas un vīna ražošana un tirdzniecība. -Salā valda maigs Vidusjūras tipa klimats. Uzskata, ka Korfu ir “viszaļākā” Grieķijas sala. -Leģenda vēsta, ka jūras dievs Poseidons reiz iemīlējās brīnišķīgajā nimfā Korkīrā, nolaupīja un aizveda uz salu bez vārda. Kopš tā laika šo dievu aplaimoto vietu dēvē par Kerkiru jeb Korfu salu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
14

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
194

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
99

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
476

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
74

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi