Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Piemin kritušos un svin patriotismu

Sarmīte Feldmane
23:00
03.10.2020
3
Img 2278

Stalbes pamatskolas jaunsargi svinīgā pasākumā Cēsu Skolnieku rotas ceļojošo piemiņas karogu nodeva Valmieras Valsts ģimnāzijai. Stalbē pie pieminekļa Vīlandes Skolnieku rotai tas bija īpašs brīdis.

Ar mīlestību pret dzimto zemi tika godināti kritušie. Piemineklis tika papildināts ar plāksnēm, kurās latviešu un igauņu valodā iegravēti kaujā pret Vācu Dzelzs divīziju kritušo igauņu skolnieku vārdi: Jans Aua, Aleksandrs Kabels, Martins Aidass, Arnolds Turu un Alek­sandrs Kaigas. Tāpat kā 1919.gada vasarā, arī tagad Stalbē skanēja igauņu valoda. Vīrusa dēļ neieradās visi, kuri gribēja būt klāt šajā notikumā.

Pagājušajā mācību gadā otro reizi Cēsu Skolnieku rotas piemiņas karogs glabājās Stalbes pamatskolā. Skola šajā tradīcijā iesaistījās pirms 11 gadiem. Audzēkņu interesi par Cēsu kaujām, kaujām pie Stalbes šajos gados iedzīvinājusi skolotāja Māra Buša. Viņa atklāj, ka pati ieinteresējusies par Cēsu kaujām, jo dzimtā bijis Lāčplēša Ordeņa kavalieris, sākusi meklēt informāciju, gribējies izzināt, kur uzņemtas vecās fotogrāfijas. Kad skolai piedāvāja iesaistīties tradīcijā, viņa kopā ar vēstures skolotāju piekrita organizēt skolēnus. “Par Stalbes kaujām nekādu ziņu nebija arī muzejos, jo te cīnījās igauņi. Aizbraucām uz Vīlandes muzeju, un mums uzdāvināja grāmatu par Stalbes kaujām. Tā visa vēl nav iztulkota, bet mēs zinām, kas te notika. Bijām Vīlandes skolā, kurā mācījušies zēni, kas krita pie Stalbes,” pastāsta M.Buša un uzsver, ka skolēni labprāt piedalās Cēsu kauju pasākumos ne tikai Stalbē, Straupē, Raiskumā, brauc arī uz Cēsīm, Līviem. Arī jaunsargi daudz zina par brīvības cīņām. “Tā ir mūsu novada vēsture, un jauniešus tā ieinteresē, viss taču notika tepat, bet kaujās par brīvību krita jauni puiši,” saka M.Buša.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents uzsvēra: “Kurš gan cits, ja ne mēs nodosim jaunajai paaudzei patri­otismu, savas zemes mīlestību. Mūsu uzdevums darīt visu, lai ikviens, kurš vēl tikai aug, turpinātu Skolnieku rotas karoga tradīciju, lai ikviens pilsonis ar lepnumu teiktu: “Esmu no Latvijas un darīšu visu, lai valsts būtu brīva!” Kaimiņos baltkrievu tautai vēl tāls ceļš ejams līdz neatkarībai, bet mums jānosargā tiesiskums un neatkarība, jāveido tāda valsts, lai ar lepnumu katrs skatītos uz savas valsts karogu,” sacīja H.Vents.

Cēsu kauju piemiņas saglabāšanas iniciators un piemiņas vietu atjaunotājs Māris Niklass atgādināja, ka piemiņas vietas ierīkošanai pirms 11 gadiem Igaunijas zemessargi apsolīja finansējumu, bet bija ekonomiskā krīze. Pie­minekli uzcēla un labiekārtoja apkārtni par toreizējās rajona padomes naudu. Pērn Igaunijas Ārlietu ministrija, vēstniecība Latvijā, Igaunijas Karoga biedrība rada finansiālu iespēju, lai pieminekli varētu papildināt ar plāksnēm, kurās ir kritušo vārdi.

Vīlandes muzeja direktors Jāks Pihlaks pasākuma dalībniekiem kā sveicienu bija atsūtījis 1919. gada vasaras notikumu aprakstu un stāstījumu par kritušo piemiņas saglabāšanu Igaunijā.
Igaunijas vēstniecības vadītāja vietniece Karmena Lausa uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi atcerēties – viņi nosargāja mūsu valstu neatkarības pamatus. Igaunijā 23.jūnijs ir Uzvaras diena (Cēsu kaujas), un katrs igaunis zina, ka tās notika Latvijas teritorijā.

Cēsu pulka Skolnieku rotas ceļojošā karoga komisijas priekšsēdētājs, viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots pauda pārliecību, ka ir izdarīts svētīgs darbs. “Mēs atceramies vēsturi un cilvēkus, kuri palīdzējuši, lai mēs būtu brīvi. Leposimies, ka mums ir sava valsts,” teica G.A. Zeibots un pateicās visām desmit Vidzemes skolām, kuras kopj tradīciju, izzina, glabā un nākamajām paaudzēm nodod vēsturi, atgādina par notikumiem, kas reiz notikuši tuvākajā apkārtnē.

Nacionālo bruņoto spēku kapelāns majors Raimonds Krasinskis mudināja ikvienu, īpaši jauniešus, padomāt par karogu kā vienotības, atpazīstamības un piederības zīmi, ko viena paaudze nodod nākamajai. Arī Skolnieku rotas ceļojošais piemiņas karogs ir tāds. “Cienīsim savas valsts vēsturi, mīlēsim un sargāsim savu valsti!” sacīja kapelāns un atgādināja, ka, pieminot tos, kuri atdeva dzīvības par brīvību, mēs svinam patriotisma svētkus. Viņš iesvētīja pieminekli. Plāksnes izgatavoja Strau­pes akmeņkalis Arnis Lūsiņš, kad citi meistari nebija gatavi iegravēt burtus.

Pieminekļa pakājē gūla ziedi, izskanēja Stalbes skolēnu dziedātā “Div` dūjiņas gaisā skrēja”. Skolu pārstāvji tikās kopīgā sarunā par to, kā uzturēt tradīciju, ja atkal tiks noteikti ierobežojumi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
95

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
111

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi