Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Par graudkopību un ES maksājumiem

Druva
00:00
25.03.2009
5

Vidzemes graudu audzētāji Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā seminārā “Graudkopība Latvijā – ražotāju un zinātnieku skatījumā” tika informēti gan par tehnoloģiskajiem risinājumiem nozarē, gan valsts politiku, tirgu un tiešajiem maksājumiem nākamgad. Institūta speciālisti deva praktiskus padomus miežu, rudzu, kviešu audzēšanā, slimību apkarošanā.

Par situāciju graudu nozarē informēja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta augkopības nodaļas vadītāja vietniece Kristīne Sirmā. Latvija graudus eksportē. “Graudaugu cenas pēdējos gados pasaulē bijušas svārstīgas. Tās ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan valūtas kursi, gan naftas cenas,” akcentēja Kristīne Sirmā un uzsvēra, ka mainīgais pieprasījums, protams, ietekmē arī mūsu graudaudzētājus. 2008.gadā labvēlīgo laika apstākļu dēļ kviešu raža bija rekordliela un līdz ar to ievērojami kritās iepirkuma cena. Taču 2009. gada sākumā daudzās pasaules valstīs bija nelabvēlīgi laika apstākļi: vairāki aukstuma viļņi visā Eiropā (īpaši Melnās jūras baseina valstīs, Slovākijā, Vācijā, Francijas ziemeļos) un Ziemeļamerikā, sausums Argentīnā, Austrālijā, Ķīnā, stipras lietavas, plūdi Austrālijā. Jau no 2006. gada novembra beigām dolārs ir svārstīgs. Ja pērn 21.jūlijā viens ASV dolārs bija 1,6 eiro, tad šogad 10.martā vairs tikai 1,26, bet 2005. gada 21. novembrī

tas bija 1,3 eiro.

“Lai gan vēl gluži nesen pasaules naftas cenas prognoze bija 250 ASV dolāri par barelu, tagad tā ir 40 – 48 dolāri par barelu un neveicina graudu izmantošanu ar pārtiku nesaistītās nozarēs, piemēram, atjaunojamās enerģijas iegūšanai,” skaidroja speciāliste.

Par valsts politiku graudkopībā stāstīja Zemkopības ministrijas Kopējās lauksaimniecības politikas departamenta politikas plānošanas nodaļas vecākā referente Elīna Krūmiņa.

“Šogad maksājumos izmaiņu nebūs,” uzsvēra Elīna Krūmiņa. Eiropas

kopējās lauksaimniecības politikas efektivitātes pārbaudē jeb tā sauktajā “veselības pārbaudē” tika nolemts, ka Latvijā ir jāpārskata lauksaimniecības atbalsta politika – tiešajiem maksājumiem jābūt atdalītiem no ražošanas. Atdalīšanas mērķis ir – audzē ko gribi un maksā vienādi. Līdz šim lauksaimnieki bieži vien izvēlējās audzēt to, par ko vairāk maksāja. Izņēmums būs zīdītājgovju un aitu audzēšana, tām dalībvalstis nolēma saistošos maksājumus.

Latvija balsoja pret kompromisu, ņemot vērā, ka nebūs pieejams tūlītējs un atbilstošs finansējums tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības pasākumiem, tai skaitā jaunajiem izaicinājumiem, tomēr kompromisā panākti būtiski ieguvumi.

Eiropas Komisija un Padome ar kopēju deklarāciju ir uzņēmusies saistības un ir gatava veikt lauksaimniecības tiešo maksājumu sistēmas un pastāvošo atšķirību ES dalībvalstu starpā izvērtēšanu, ar mērķi veidot jaunu lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada.

Ar nākamo gadu platībmaksājumiem par laukaugiem jābūt atdalītiem no maksājumiem par ražošanu. Latvijā uzsāktas diskusijas par to, kā notiks atdalīšana, kādus references rādītājus izvēlēties. Valsts tiešos maksājumus varēs saņemt par platībām, kas pieteiktas 2008.gadā vai 2006. gadā vai trīs gadu vidējo, jo referencei jābūt balstītai uz vēsturi. Tā kā sadalītais maksājums ir saistīts ar vēsturi, jaunie zemnieki to saņemt nevarēs, bet ir paredzēts īpašais atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem.

“Aizvien notiek diskusijas ar lauksaimniekiem. Varam mainīt nosacījumus lopbarības platībām. Tagad tām ir zema atbalsta likme. Šis maksājums nav jāatdala, bet izstrādājot nosacījumus, tos var mainīt. Var nolemt par kādu no lopbarības kultūrām nemaksāt, palielināsies maksa pārējām. To grūti izdarīt, nevaram vienoties,” stāstīja speciāliste un piebilda, ka zālāju sēklu audzēšanas atbalsta nosacījumi nemainās, bet samazinās sugu skaits. Valsts tiešo maksājumu nosacījumi citiem lauksaimniekiem nemainīsies. Noslēdzoties ES veselības pārbaudei, tika nolemts, ka atbalsts kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību tiks pārtraukts ar 2010.gadu. Turpmāk šis atbalsts būs iekļauts vienotajā atbalsta maksājumā.

Panākts, ka ar 2010.gadu dalībvalstis varēs piešķirt īpašo atbalstu, desmit procentus tiešo maksājumu jeb 14,5 miljonus eiro atvēlēt īpašam atbalstam. Tas var būt atbalsts piena, liellopu un teļa gaļas, aitu un kazu gaļas audzētājiem, lai risinātu grūtības ekonomiski vājās vai vides jutīgās teritorijās. Tas var būt atbalsts īpašiem lauksaimniecības saimniekošanas veidiem, kas nozīmīgi vides aizsardzībai, lauksaimniecības produktu kvalitātes un mārketinga uzlabošanai, lai uzlabotu dzīvnieku labturības standartu uzturēšanu, kā arī atbalsts dzīvnieku un augu slimību radīto ekonomisko zaudējumu kompensāciju fondu izveidei. Īpašo atbalstu var saņemt pārstrukturēšanas programmas, lai novērstu zemes pamešanu vai risinātu īpašās lauksaimnieku problēmas, kā arī, lai daļēji segtu ražas apdrošināšanas prēmijas.

Zemnieki ar graudu pārstrādātājiem vēl pārrunāja iespējamās šīgada ražas cenas un sadarbības nianses. FAKTI * Pērn Latvijā graudaugus audzēja 543,1 tūkstošos hektāru. * Visvairāk – 31 procentu – aizņēma ziemas kvieši, 23 procentus vasaras mieži, 16 – vasaras kvieši. * Latvija ir piektā graudu eksportētājvalsts ES. * Izvedam gandrīz 14 miljonus tonnu, ievedam 8,2 miljonus tonnu

graudu. * Graudi izvesti uz Dāniju, Vāciju, Lietuvu, arī nedaudz uz Poliju, Zviedriju, Igauniju, Krieviju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
38

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
309

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
526

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi