Kopš marta siltuma ražošanu un piegādi Cēsīs nodrošina SIA “Cēsu siltumtīkli”, kas simtprocentīgi pieder “Dalkia Latvia” piederošajam uzņēmumam “Jaunā fabrika”.
Cēsis ir trešā Latvijas pilsēta, kur “Dalkia” kļuvusi par nozīmīgu partneri siltuma apgādē. Pērn tā iegādājās 52 procentus “Valmieras enerģijā” un 10 procentus “Liepājas enerģijā”. “Dalkia” ir akcionāre arī uzņēmumā “Rīgas siltums”, kur tai pieder divi procenti akciju.
Aicināju uz sarunu SIA „Jaunā fabrika” valdes priekšsēdētāju
Guntaru Kokoreviču, lai noskaidrotu, ko no šīs maiņas var gaidīt siltuma patērētāji.
– Šobrīd nekas nemainīsies, esam pārņēmuši esošo tarifu. Esam nolēmuši strādāt aktīvi. Nebūsim pasīva akcionāra lomā, kas vienkārši nomainīja vienu juridisko personu, lai viss turpinātos ierastajās sliedēs. Izpētīsim visus investīciju jautājumus, iespējas piesaistīt ES fondu līdzekļus, lai varētu strādāt maksimāli efektīvi. Plānojam veikt arī pašreizējā tarifa pārrēķinu, lai saprastu, kāda ir reālā situācija.
– Esat solījušies pilsētas siltumapgādē investēt 2,5 miljonus latu.
– „Dalkia” kā ļoti liela kompānija var nodrošināt solītās investīcijas pusgadā, bet jāsaprot, ka investīcijas parādās tarifā, kas jāmaksā cilvēkiem. Tāpēc jebkuri ieguldījumi būs ļoti pārdomāti, izvērtējot, kādu efektu tie dos, vai šis ir īstais laiks investīcijām, proti, vai cilvēki to spēs maksāt.
Gandrīz gadu esam iepazinušies ar situāciju, mums ir zināma skaidrība par nepieciešamajiem ieguldījumiem. Plānojot investīcijas, varam izkalkulēt to ietekmi uz tarifu. Ar investīciju plānu un grafiku iesim uz pašvaldību, lai kopīgi izvērtētu, ko varam atļauties tūlīt, kas jāatliek uz vēlāku laiku. Šis ir jūtīgs jautājums, bet pašvaldība vislabāk zina situāciju pilsētā. Esmu pārliecināts, ka visu paveiksim iespējami labāk, jo uzņēmuma milzīgā pieredze ļauj to īstenot. Mēs vienmēr rēķināmies ar iedzīvotāju maksātspēju.
– Pašreizējā situācijā iedzīvotāji nespēj norēķināties par siltumu. Tas ražotājiem nes tikai zaudējumus.
– Provizoriskie aprēķini rāda, ka, saglabājot pašreizējo tarifu, gadu noslēgsim ar 200 tūkstošu latu zaudējumu, ko, saskaņā ar Latvijas metodiku, nekad vairs nevaram atgūt. Bet esam ilgtermiņa investors, mūs neinteresē ātra pelņa. Protams, neslēpsim, ka par peļņu domājam, bet negrasāmies to gūt uz nelaimīgu
cilvēku rēķina. Esam liela, starptautiska kompānija, kam patīk caurspīdīgi spēles noteikumi. Iedzīvotājiem esam gatavi atklāt visas finanšu uzskaites, lai parādītu, kādi ir reālie skaitļi. Ja kāds spēj piedāvāt labāku risinājumu, esam gatavi to uzklausīt, bet šaubos, ka kaut ko var ļoti optimizēt. Ja 80 procentus no tarifa veido gāzes cena, nevar cerēt, ka tarifs saruks, ja gāzes cena nesamazinās. Iedzīvotājiem vienīgā iespēja ir samazināt siltuma rēķinus, veicot ēku siltināšanu, sakārtojot siltuma uzskaiti dzīvokļos
– „Dalkia Latvia” investēs savus līdzekļus?
– Tagad kļūst pieejamas vairākas ES programmas, ceram vēl ielēkt šajā vilcienā. Dīvaini gan, ka programma sākas aprīlī, beidzas jūlijā, un, kamēr notiks saskaņošana, būs klāt nākamā apkures sezona. Tas ir absurds. Normāli, ja programma būtu pabeigta pērnā gada rudenī, lai pa ziemu varētu sakārtot nepieciešamos dokumentus un, apkures sezonai beidzoties, darbi varētu sākties.
– Dažādi viedokļi dzirdēti par koģenerāciju, vieni uzsver tās pozitīvo nozīmi, citi apgalvo, ka tā radot vien zaudējumus.
– Katra pilsēta izvēlas savu stratēģiju. Vieni balstās tikai uz siltuma ražošanu, citi to apvieno ar koģenerāciju. Te ir gan plusi, gan mīnusi. Koģenerācija dod iespēju subsidēt siltuma tarifu, realizējot elektrību „Latvenergo”. Taču, lai uzbūvētu koģenerācijas staciju, nepieciešamas lielākas investīcijas, kas parādās tarifā. Mums ir pieredze abos veidos, un katrā vietā atsevišķi jāskatās, kas labāks. Latvijas interesēs ir attīstīt koģenerāciju, jo mums pietrūkst savu elektrības jaudu.
Mūsu uzstādījums ir palielināt ieņēmumus no elektrības pārdošanas, jo šobrīd koģenerācija nedod plānoto ieguvumu. To vislabāk apliecina fakts, ka šogad pirmo reizi to iedarbinājām vien pagājušajā nedēļā. Pirms tam četrus mēnešus ilga turbīnas remonts, kas, manuprāt, ir nenormāla situācija. Tā rezultātā šogad no visa laika, ko koģenerācija varēja strādāt, tā darbojās tikai septiņus procentus. Tātad, trīs mēnešu laikā ieņemti tikai septiņi procenti no plānotā un tarifā iestrādātā. Nav vērts meklēt vainīgos, tur vainojama tehnika. Viens piemērs, kad ceturtdien biju „Cēsu siltumtīklu” birojā, noraustījās elektrība, pienāca īsziņas, ka apstājusies turbīna gan Cēsīs, gan Valmierā. To var salīdzināt ar situāciju, kad, braucot ar mašīnu ar ātrumu simts kilometri stundā, jūs pēkšņi izslēdzat aizdedzi. Cik reizes tā var atļauties
izdarīt, lai dzinējs neizjuktu? Turbīnas plīst, jo ir pārtraukumi elektrības apgādē. Ar šādiem riskiem jārēķinās, bet „Dalkia” priekšrocība, ka varam vienoties ar turbīnu ražotāju par labu servisa līgumu. Lai neatkārtojas situācija, ka koģenerācija stacija mēnešiem ir dīkstāvē.
– Iedzīvotāji pārmet, ka pašvaldība nodevusi šo jomu privāto uzņēmēju rokās.
– Šis ir privāts bizness, jo privātais rēķina ilgtermiņā, nevis no vēlēšanām līdz vēlēšanām. Esam gatavi trīs gadus strādāt ar zaudējumiem, redzot, ka tad beidzot būs atdeve. Mums nav nepieciešams darīt kaut ko populistisku, piemēram, sākt mainīt siltumtrašu caurules mēnesi pirms vēlēšanām. To darām, kad tas racionāli nepieciešams.
Mūsu priekšrocība, ka protam šo biznesu pārvaldīt arī grūtos laikos. Mums pieejami finanšu resursi investīcijām arī tad, kad bankas kredītus nedod, bet kad celtniecības izmaksas kritušās un to būtu izdevīgi darīt. Mums ir izaugsmes potenciāls.
Fakti * “Dalkia Group” ir viens no lielākajiem siltuma ražošanas un piegādes uzņēmumiem Eiropā, strādā 38 pasaules valstīs, nodrošinot ar darbu 54 834 strādājošos. Grupas apgrozījums 2007. gadā sasniedza 7,9 miljardus eiro.
* Baltijas valstu reģionā “Dalkia” strādā jau vairākus gadus, šobrīd nodrošina ar siltumapgādi 10 pilsētas Lietuvā un 16 pilsētas Igaunijā.
* “Dalkia Group” ietilpst pasaulē lielākā komunālo pakalpojumu uzņēmumu grupā „Veolia Environnement” ar vairāk nekā 36,2 miljardu eiro gada apgrozījumu, pārstāvniecībām 85 pasaules valstīs un 271 153 strādājošiem.
Komentāri