Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Todien “nospēra” vijoli un atrada miljonu

Druva
23:00
03.04.2009
35

Rajona amatierteātru skatē 14 kolektīvi rādīja jaunākos iestudējumus. No deviņiem rītā līdz desmitiem vakarā uz Cēsu kultūras centra lielās un teātra zāles skatuves priekus un bēdas, neveiksmes un pāri darījumus, alkatību un dzīves filozofiju izspēlēja aktieri, kuri ikdienā dara visdažādākos darbus, bet visus vieno vaļasprieks – teātris.

Iestudējumus vērtēja žūrija – aktieris un režisors Valdis Lūriņš, režisore un pedagoģe Aina Matīsa, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras amatierteātru eksperte Dace Vilne, valsts kultūras eksperte Ilze Kalniņa un rajona amatiermākslas kolektīvu koordinatore Astrīda Kamša.

“Diena bija ļoti gara,” pēc skates atzina gan vecpiebaldzēni, kuri spēlēja deviņos no rīta, gan amatieši, kuri kāpa uz skatuves deviņos vakarā. Skates rezultātus žūrija paziņoja vien pusnaktī.

“Man par amatierteātriem vienmēr prieks. Tie rāda dzīvības pakāpi. Kamēr šie garīgie punkti turēsies, arī mēs turēsimies,” “Druvai” atzina Valdis Lūriņš un piebilda, ka tā nav tikai teātra izrāžu skate, skatoties iestudējumus, var just, kāds ir mikroklimats vidē, kurā dzīvo aktieri. “Pēc 14 izrādēm varu teikt, ka situācija laukos ir ļoti cerīga. Tik dažādi kolektīvi, tik dažāda žanra izrādes. Vispatīkamāk redzēt kolektīvu jaunradi lugas traktējumā, improvizācijā. Varbūt ne katra izrāde profesionāli ir tik perfekta, bet jūtams, ka cilvēki grib piedalīties, būt kopā, meklēt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem,” domās dalījās Valdis Lūriņš.

Aina Matīsa uzsvēra, ka aktieru un režisoru izaugsme ir atkarīga no tā, kādas lugas teātris izvēlas. “Redzēju daudzus iestudējumus, kuros netrūka asprātības, kurus skatītāji uzreiz dzīvi uzņēma. Gribētos, lai katrs kolektīvs līdztekus rotaļīgiem iestudējumiem ķertos klāt arī cita rakstura lugām,” sacīja režisore un piebilda, ka izrādē svarīga ir scenogrāfija. No nekā kaut ko izdomāt nav viegli. Trūcīgais laiks ievieš korekcijas.

Dace Vilne teica atzinīgus vārdus par aktieru ansambļiem. Viņa bija pārsteigta par lielajiem kolektīviem un daudziem talantīgajiem aktieriem. “Teātri spēj iestudēt nopietnas lugas. Jāuzdrošinās. Jāmeklē daudzveidīgāks repertuārs,” sacīja Dace Vilne.

Par rajona amatierkolektīvu izrādēm atzinīgus vārdus sacīja arī Ilze Kalniņa. “Visi teātri ir nopietni strādājuši. Tie iestudējumi, kam vēl nav bijusi pat pirmizrāde, protams, bija nedrošāki, iespēlētās izrādes bija pārliecinošas, mizanscēnas izstrādātas,” domās dalījās eksperte un uzsvēra, ka nevienā izrādē nav bijis acīmredzamu kļūdu. “Visgrūtākais uzdevums bija Vecpiebalgas “Sumaisītim”. Nav viegli spēlēt izrādi tik agri no rīta. Aktieri pierādīja, ka ir saliedēts ansamblis, ka prot uzrunāt skatītājus par aktuālu tēmu. Esmu pārliecināta, ka skatītāju Ilonas Muižnieces iestudējumam netrūks. Patīkams pārsteigums bija debitanti – divi Priekuļu kolektīvi un sv. Jāņa draudzes teātris,” atzina Ilze Kalniņa un atklāja, ka žūrijai bijis ļoti grūti novērtēt, domas bieži vien dalījušās. Kolektīvi tika vērtēti 50 ballu skalā. Kā “Druvai” sacīja žūrijas komisija, ja citos rajonos daža teātra izrādi novērtē pat ar 20 punktiem, tad mūsu rajonā visi kolektīvi ieguvuši vairāk nekā 30 punktus. Valdis Lūriņš no Ainas Matīsas pēc izrādes aizņēmās latu un svinīgi pasniedza Amatas amatierteātra “Taka” aktierim Jurim Mašlakovam, kurš izrādē tēloja Dzērāju. “Ja pietrūkst maziņajam, ” sacīja Valdis Lūriņš un uzteica amatiešu dokumentālā stilā veidoto izrādi.

Žūrija par veiksmīgākajiem iestudējumiem atzina Baibas Jukņevičas lugu “Prieks pakalpot” Amatas amatierteātra “Taka” sniegumā (režisore Laila Vaičūna), Cēsu teātra jauniešu studijas izrādīto Hermaņa Paukša „Vilks, kurš rija grāmatas” (Juris Feldmanis) un Taurenes amatierteātra “Radi” skatē rādīto izrādi “Runājiet klusāk!” (Baiba Krastiņa). Šie trīs kolektīvi mūsu rajona amatierteātrus pārstāvēs Latvijas konkursā “Gada izrāde”. Katrs kolektīvs arī izpelnījās īpašu žūrijas nomināciju. Jaunpiebalgas amatierteātris (režisore Aina Damroze) – par augstu skatuvisko kultūru, sv.Jāņa draudzes amatierteātris (Inese Pilābere) – par pārliecinošu ētisko problēmu atspoguļojumu, Drustu amatierteātris (Inga Pērkone) – par labāko vizuālo noformējumu, Priekuļu amatierteātris (Olita Ansone) – par precīzāko žanra izjūtu, Raunas amatierteātris (Zita Neimane) – par intriģējošu izrādes pieteikumu, Priekuļu kultūras nama amatierteātris (Gunita Aļļēna) – par veiksmīgu debiju, Liepas teātra kopa “Krams” (Benita Sausiņa) – par veiksmīgu ansambļa saspēli, Mārsnēnu amatierteātris (Santa Kalniņa) – par asprātīgu mūsdienu tēmas risinājumu, Zosēnu amatierteātris (Dace Narvila) – par labu partnerības izjūtu, Neredzīgo biedrības amatierteātris “Aina” (Aina Karele) – par spilgtu aktierisko sniegumu, Vecpiebalgas amatierteātris “Sumaisītis” (Ilona Muižniece) – par aktuālu tēmas atspoguļojumu.

Šogad labākā aktiera titulu nopelnīja Aivars Rozenovs. Viņš spēlēja gan Raunas teātra, gan sv. Jāņa draudzes amatierteātrī. “Tā iznāk, ka šosezon spēlēju trijos teātros. Inešu kolektīvs objektīvu iemeslu dēļ skatē nepiedalās. Bija piedāvājumi, nevarēju atteikt, jo teātris ir mana sirdslieta. Tā ir kalpošana, ne izklaide,” “Druvai” atzina Aivars Rozenovs. Atzinību par labākajām raksturlomām saņēma Juris Bruņinieks no Liepas un Velta Ciekurzne no Jaunpiebalgas. Labākie otrā plāna aktieri skatē – Ilze Maklere no teātra “Aina”, Biruta Oļševska un Kārlis Vagotiņš no Taurenes. Speciālnomināciju žūrija piešķīra Cēsu teātra režisoram Jurim Feldmanim – „Par metodisku un pedagoģisku darbu Cēsu teātra jauniešu studijā”.

“Esmu gandarīta, ka esmu atgriezusies teātrī. Skate bija vajadzīga, lai saprastu, vai turpināt, vai vēl ko varu,” “Druvai” atklāja Priekuļu amatierteātra režisore Olita Ansone. Viņa līdz 1992.gadam vadīja kolektīvu Priekuļos, selekcijas stacijā. Pērn bijušie aktieri satikušies un nolēmuši, ka vēlreiz jāpamēģina kāpt uz skatuves. “Tas ir patstāvīgs kolektīvs, aktieros ir lielāks entuziasms, nekā bija toreiz. Un man ir vieglāk strādāt. Ar jaunu kolektīvu diezin vai sāktu strādāt,” tā Olita un piebilda, ka top arī Somerseta Moema “Trīs resnītes” .Luga tiks izrādīta kopā ar skatē spēlēto Hermaņa Paukša “Tukšo pudeļu savācēju”.

Sv. Jāņa draudzes teātra izrādi noskatīties bija ieradies lugas autors, Valmieras teātra aktieris Juris Helds. “Man cēsnieku iestudējumu grūti vērtēt, esmu pieradis pie profesionālā teātra izrādēm. Viens otrs akcents izrādē ir izspēlēts spēcīgi. Ļoti daudz jāstrādā. Luga ir grūta arī profesionālam teātrim. Nākamajos mēģinājumos pirms pirmizrādes atbraukšu, palīdzēšu,” pastāstīja dramaturgs un aktieris.

Visas dienas garumā teātra zāle izrādēs bija pilna, arī lielajā zālē skatītāju bija krietni vairāk nekā citus gadus. Vairāk nekā pussimts cilvēku noskatījās katru izrādi.

”Bija jāiet mājās siltāk saģērbties. Kaut ārā vairs nav ziema, kultūras centrā ir ļoti auksts. Vienu izrādi vēl sarāvies vari nosēdēt, bet ne vairāk,” “Druvai” atzina pensionāres Maija Kokarēviča, Ieva Sērmaukša un Laima Tērauda. Par aukstumu sūkstījās aktieri, kuri gribēja noskatīties kolēģu iestudējumus. Bet nabaga žūrija mēteļus nenovilka visas dienas garumā. “Pie mums laukos tāds kultūras nams pasākuma dienā nav iedomājams,” apspriežot taupības laiku, “Druvai” atzina lauku teātru režisores.

“Patīk mums teātris. Pašas esam spēlējušas. Katra izrāde bija savdabīga.

Mudināja padomāt vecpiebaldzēnu un sv. Jāņa draudzes teātra iestudējumi. “Kalmāru konservus” gribējās citādākus. Varbūt tāpēc, ka zināma luga,” “Druvai” domās dalījās Laima Tērauda un piebilda: ”Žēl, ka pensionāri neizmanto iespēju un raud, ka viss dārgi maksā, bet te visu dienu bez maksas var skatīties izrādes.” ”Amatieru izrādēs ir vairāk satura nekā daudzās profesionāļu izrādēs,” pārliecību pauda Ieva Sērmaukša.

Ja gada laikā katrā kultūras namā savu izrādi parādītu katrs amatierteātris, tie būtu 14 jauki vakari atpūtai, izklaidei, pārdomām. Vēl arī Nītaurē, Straupē un Inešos teātriem ir jauni iestudējumi…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
42

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
319

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
533

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
48

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi