Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Kaimiņa atriebe – pie dzīvokļa griestiem pieliktas “tumbas”

Druva
23:00
01.05.2009
7

Cēsu rajona tiesa

šonedēļ izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu – stāstu par to, ka ne visi kaimiņi māk sadzīvot un veidot attiecības. Citi nolemj kaimiņa ikdienu padarīt neciešamu. Un līdz ar to arī savu.

Kāda pilsētas (Cēsu) centra nama iedzīvotājs policijā vērsies ar sūdzību, ka viņam traucē dzīvot trokšņainie kaimiņi, no kuru augšējā dzīvokļa nāk dažādas skaņas. Tiesā tika skaidrots, ka jau ilgstoši šī situācija ir nemainīga un trokšņi augšējā dzīvoklī traucē prasītājam dzīvot. Tiesā prasītāju pārstāvēja advokāte, kura skaidroja, ka viņas klients nav redzējis trokšņu avotu, bet viņam liekas, ka augšējā stāvā dzīvojošie kaimiņi veļas mazgāšanas mašīnu novietojuši istabā, piedevām izmazgātās drēbes centrifūgā žāvē ar vislielākajiem apgriezieniem. Veļas mašīna radot lielu troksni un vibrāciju. Advokātes klientam esot sajūta, ka augšējā dzīvoklī kāds nodarbojas arī ar sportu. Bieži tiekot pret grīdu mētāta bumba. Skaļi tiekot pārvietotas mēbeles un brīžiem dzirdami dobji būkšķi – tāda skaņa, it kā kāds skaldītu dzīvoklī malku.

Savukārt augšstāva kaimiņiene jau iepriekš policijā bija vērsusies ar iesniegumu, ka apakšā dzīvojošais kaimiņš skaļi klausās mūziku, un tas vairs nav izturams.

Pie abiem kaimiņiem vairākkārt tikusi izsaukta pašvaldības policija, taču viens no interesantākajiem skatiem policijai pavērās vēlā vakara stundā, kad pēc augšējās kaimiņienes izsaukuma policijas darbinieki ieradās apakšējā dzīvoklī. It kā trokšņu nomocītais vīrietis uz krāsns bija uzlicis tabureti, uz tās uzstutējis vēl kastes un pie pašiem dzīvokļa griestiem uzlicis mūzikas centra skaņas pastiprinātājus. Paskaidrojumā policijai rakstījis: „Tas ir darīts speciāli. Nolēmu darīt pretdarbību. Speciāli pie griestiem pieliku tumbas un spēlēju skaļi mūziku, lai arī kaimiņienes dzīvoklī būtu troksnis.” Tiesā gan vīrietis precizēja, ka mūziku slēdzis tikai gadījumos, kad augšējā dzīvoklī parādījušies trokšņi. Teica, ka šādi rīkojies vismaz divus mēnešus, vismaz četras reizes nedēļā ieslēdzot skaļo mūziku.

Cietusī tiesai skaidroja, ka šajā dzīvoklī dzīvojot kopš 1968. gada. Teica, ka veļas mazgājamā mašīna jau desmit gadus atrodas virtuvē un nevis istabā, kā kaimiņš teicis. Arī pa dzīvokli staigā tāpat, kā to darījusi visus iepriekšējos 40 gadus. Cietusī atzina, ka pirms četriem gadiem ar kaimiņu bijusi saruna, kurā viņš teicis, ka augšējo kaimiņu ikdiena liekas pa skaļu. „Viņš teica, ka mans bērns skaļi uzvedoties dzīvoklī, un tas viņam traucējot,” bilda cietusī. Runājot par skaļo mūziku, augšējā dzīvokļa saimniece tiesai skaidroja, ka tā parādījusies jau pagājušā gada nogalē. Sākotnēji nav pievērsusi īpašu uzmanību, bet vēlāk sapratusi, ka mūziku klausās abi kopā ar kaimiņu. Vēlāk, kad kaimiņš izdomājis skandu piestiprināt pie sava dzīvokļa griestiem, viņas dzīvoklī vairs pat nav skanējusi mūzika, bet bijis tikai neciešams troksnis un dzīvokļa grīda no basiem drebējusi. Ar laiku sapratusi, ka kaimiņš pats nemaz nav mājās. Uzlicis mūzikas disku un pats atrodas ārpus mājās.

„Viss bija skaisti mūzikas centrā uzstādīts. Mūzika 20 minūtes skanēja, 10 minūtes bija klusums. Un tā visu dienu. Ar laiku sapratu, ka visu dienu skan viens un tas pats disks. Turklāt vienā konkrētā vietā tas visu laiku ieķeras. Savukārt vakarā bez piecām vienpadsmitos skaļā mūzika vienmēr tiek izslēgta. Reiz, kad aizgāju pie kaimiņa, sapratu, ka paša nemaz nav mājās. Ir bijis, ka mūzika šādā režīmā piektdienas vakarā tiek uzlikta un skan līdz pat svētdienas vakaram,” tiesā skaidroja cietusī.

Tiesā gan kaimiņš noliedz, ka mūziku būtu atskaņojis, kad paša nav mājās. To darījis tikai tad, ja augšējā dzīvoklī parādījušies kādi traucējoši trokšņi. Pieļāva, ka varbūt kādreiz izskrējis uz veikalu, bet mūzika dzīvoklī palikusi skanot.

Cietusī tiesai skaidroja, ka nekad nav veikusi mērķtiecīgu darbību, lai traucētu apakšējā kaimiņa dzīvi. Savukārt tas, ko dara kaimiņš, traucē viņas ikdienai. Mājās nav iespējams ne normāli sarunāties ar ģimenei, ne skatīties televizoru, jo troksnis no apakšstāvā atskaņotās mūzikas ir baiss.

Tiesā savu liecību sniedza arī pašvaldības policijas vecākais inspektors, kurš norādīja, ka bijis izsaukumā kundzes dzīvoklī un pats pārliecinājies, ka mūzikas skaņas, kas nāk no apakšstāva dzīvokļa, ir tiešām ausij netīkamas. „Tā pat īsti vairs nav mūzika, veidojas dobjš troksnis,” tiesā teica liecinieks, sakot, ka tad arī mēģinājis satikt apakšējo kaimiņu, bet viņš vai nu nav bijis mājās, vai nav atvēris dzīvokļa durvis.

Prasītāja advokāte tiesas noslēgumā vien teica, ka abu dzīvokļu īpašniekiem būtu jādomā par skaņas izolāciju. Turklāt būtu vēlams vienoties, kādos laikos tiks mazgāta veļa, lai tas netraucētu apakšējam kaimiņam. „Ja cilvēki izrunātos un saskaņotu darbības, tad domstarpības mazinātos un nebūtu konfliktā jāiesaista arī pašvaldības policija,” sacīja advokāte.

Tiesa nolēma apakšējā dzīvokļa kaimiņu un skaļās mūzikas cienītāju sodīt ar naudas sodu 50 latiem un atzina par vainīgu administratīvā pārkāpuma lietā pēc APK 167. panta par sīko huligānismu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
6

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
45

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
324

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
534

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi