Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Kopā mīlestībā

Druva
23:00
08.05.2009
100
200905090032112393

Uz Liepas kultūras namu tovakar svinīgi un reizē satraukti devās ap 30 pāru. Daži laulībā nodzīvojuši 20 gadus, citi tikai dažus.

Pie durvīm visus sagaidīja pagasta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Janīna Belkovska jeb vienkārši Jana, kā viņu sauc liepēnieši.

Jana kopā ar Eliju Latko un Benitu Sausiņu laulātos aicinājusi uz ģimeņu svētkiem. Pagastā pirmoreiz uz šādiem svētkiem, lai kopā atzīmētu dzimtsarakstu nodaļas kā pašvaldības institūcijas 15 gadu jubileju un reizē arī Janas 20 gadus šajā darbā. Diemžēl svētku melodijā arī skumja nots, pēc novadu izveidošanas, visticamāk, Liepā dzimtsarakstu nodaļas nebūs.

Svinīgi, rokās sadevušies pāri ienāca zālē. Skanēja Mendelsona “Kāzu maršs” un pirmais valsis. Par skaistām jūtām, par ģimeni, kurā aug bērni, kurā valda miers, saticība un mīlestība, dzirkstīja šampanietis.

Jana

15 gados Liepā salaulājusi 344 pārus. Cik zināms, 68

izšķīrušies. Tas nav daudz, salīdzinot ar situāciju Latvijā. 19 ģimenēs palikuši atraitņi.

“Atceros pirmo pāri, kuru laulāju. Vairākus gadus par viņiem priecājos, diemžēl šodien viņi vairs kopā nedzīvo,” stāsta Jana un piebilst, ka pirmo laulību ceremoniju, kā kontrolēdams, stūrī stāvot, noklausījies pagasta vadītājs Volts Adamovičs.

Reiz Jana uzrakstīja atlūgumu, ka nevar veikt pienākumus, jo ir neērti noplukušās telpās aicināt cilvēkus uz laulības reģistrāciju. Dažu mēnešu laikā tapa mūsdienīga laulību zāle. Laikam vienīgā Latvijā, kur griestos spīd sarkanā un zilā spuldzīte, lai pāri nejauktu, kur

jāstāv līgavai, kur līgavainim.

Tovakar Jana bija kopā ar savējiem, tā viņa dēvē ģimenes, kuras tapušas Liepas dzimtsarakstu nodaļā. Kāda liepēniete atceras, kā saņēmusi aizrādījumu, ka laulību ceremonijas laikā jābūt nopietnākai, kāda ģimene pateicas, ka, tikai Janas vairākkārt mudināti, juridiski nokārtojuši savas attiecības, vēl kāds atceras, kā svinīgajā brīdī, kad bijis nepārvarams satraukums, Jana pratusi uzrunāt vienkāršiem vārdiem.

“Katras laulības paliek atmiņā, jo katras ir īpašs notikums ne tikai jaunajai ģimenei, bet arī man,” atzīst Jana un pastāsta, ka vienā dienā laulājusi divus brāļus un abiem bijuši tie paši liecinieki. Divi kaimiņi un draugi vienā dienā svinējuši kāzas, viens pāris otram bijis par lieciniekiem.

“Pirmajos gados “Kāzu maršu” spēlēja skaņuplate. Tikai vēlāk uz ērģelītēm to darīja Elija. To satraukumu, kas bija pirms vienām kāzām, neaizmirsīšu – tūlīt, tūlīt jāierodas kāziniekiem, pagastmājā pazūd elektrība. Zvanu, meklēju, kas noticis. Mierina – ātrākais pēc stundas būs. Bet mums ir kāzas, vajag tūlīt. Zvanu jaunajiem, prasu, vai nevar pakavēties. Nevar, saka, viesi sabraukuši. Tad elektrība parādījās, skraidījām pa pagastmāju, kaut tikai nenodzistu,” stāsta Jana un smejot piebilst, ka, protams, viss beidzies labi.

Svētki ir svētki, jautrības netrūkst, arī nopietnības, kad ģimenes stāsta gan par pirmajiem laulības gadiem, gan strīdiem un kreņķiem, gan atvasēm, kuras jau izaugušas.

“Vai laulība ko izmaina?” Jana jautā Aijai un Artim. Abi padomā un Artis atbild: “ Nedaudz. Atbildības sajūta cita.” Vairāki pāri paņēmuši līdzi kāzu fotogrāfijas. Arī Velta un Dainis Rožkalni. “Tādi bijām jauni. Septiņus gadus dzīvojam laimīgā laulībā,” saka Dainis.

Jana atzīst, ka darba gados izveidojusies intuīcija. “Neesmu gaišreģe, bet ir kas tāds, ka šķiet, kāpēc viņi laulājas. Pēc tā, kā jaunie ienāk iesniegt dokumentus, kā runā… Viņiem vienīgi varu pajautāt: “Vai esat labi pārdomājuši?” Pa šiem gadiem neviens nav atsaucis,” stāsta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Trīs līgavaiņi saderinātajām, iesniedzot laulības pieteikumu, pasnieguši ziedus, tikai viens – gredzenu.

“Laulības reģistrācijas laikā vārdu „mīlestība” saku tikai divas reizes. Atgādinot, ka cilvēki nāk uz reģistrāciju, jo tic mīlestībai un stiprai ģimenei, un otrreiz dzejas četrrindē,” atklāj Jana, uzsverot, ka dzīve katram uzliek iepriekš nezināmus pārbaudījumus. “Skumji, ka šie pāri Liepas dzimtsarakstu nodaļā nesvinēs sudrabkāzas un es nereģistrēšu bērnus, “ saka Jana.

Šomēnes te vēl būs trīs laulības. Ģimenes dzīvē pieredzējušie jaunajiem novēlēja nebaidīties no pirmajām grūtībām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
6

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
45

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
324

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
534

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi