Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Pērļu meitene lielveikalā

Druva
23:00
08.05.2009
14
200905090035472696

Laikā, kad daudzi sūrojas par krīzi, Kristīne Petrova, kura skolas gados dzīvojusi Taurenē un mācījusies Cēsīs, februārī Rīgā, tirdzniecības centrā „Domina”, atvēra Rotu studiju. Tajā visas rotas ir roku darbs, daļu no tām darinājusi Kristīne.

Rotu studijā sieviete var izvēlēties stilam un gaumei atbilstošāko rotaslietu – tamborētu, filcētu, pērļotu vai citā tehnikā darinātu. Acis un sirdi priecē košas, ekscentriskas, arī klasiskas rotas ar pērlītēm, akmeņiem, Swarovski kristāliem, putna spalvām un pat izkaltētām apelsīnu šķēlītēm.

Ideja par rotu darināšanu radusies Ziemassvētkos, kad vairākas draudzenes vienojušās par dāvanām – ar rokām darinātām un nekomerciālām. Kristīne nolēmusi izgatavot auskariņus: „Izpētīju, kā to darīt, kur un kādus materiālus iegādāties. Pamanīju, ka rotu kvalitāte daudzviet varētu būt labāka. Tas lika domāt – varbūt šajā jomā iespējams iekļauties un piedāvāt ko atšķirīgu. Biju beigusi citus projektus, biju atvērta jaunām idejām. Varēju strādāt valsts iestādēs, medijos, ko biju darījusi iepriekš, bet sapratu – vēlos ko citu. Iepriekš šķita, ka tāda darba, kādu vēlos, pat nav, ka tas jāizdomā. Un tā es to radīju.

Bērnībā sapņoju kļūt par apģērbu dizaineri, bet ieguvu politologa izglītību. Tagad sirds balss atkal aizvedusi uz mākslas jomu, esmu rotu dizainere! Šī ir iespēja izbaudīt visu, kas man patīk – izaicinājumu, uzdrīkstēšanos, izaugsmes iespējas, arī neziņu. Taču šī nav veiksmes spēle – nepieciešama gudrība, spēja vadīt un plānot.”

Vispirms „Dominā” izveidots pagaidu stends rotu darināšanai Valentīna dienai. Pēc divām nedēļām saprasts, ka pieprasījums un interese ir, radies pastāvīgs stends. Rotu darināšanu Kristīne apguvusi pašmācības ceļā, bet mācījusies arī kursos. Lai gan no malas izklausās vienkārši, Kristīne atzīst: „Lielveikalos ir augsti standarti, patstāvīgi tirgoties lielveikalā ir prestiži. Jābūt ļoti labām vadības spējām, arī spējai tirgoties, kā arī labai produkcijai. Pretējā gadījumā tu vienkārši neizdzīvo. Man šķiet – ja spēj izdzīvot lielveikalā un izpildīt tā nosacījumus, tad iespējams strādāt jebkur.”

Iesākumā Kristīne visas rotas vēlējusies izgatavot pati, taču daudz laika un enerģijas aizņem organizatoriskā darbība. Tādēļ Kristīne izgatavo auskariņus un krelles, bet tamborētas rotas, brošas, izšuvumus un citu preci darina mākslinieki.

Rotu pieprasījums ir liels. Daudz sievietes izvēlas klasiskas rotas, arī klasiskas krāsas – balto, melno, sarkano. Liels pieprasījums ir arī aktuālo modes tendenču piedāvājumam – košajām un elektro krāsām. Pircēji labprāt izvēlas pamanāmas, neparasta dizaina, bagātīgas rotas. Modē atgriezušās arī brošas un piespraudes. Kristīne skaidro, ka rotu darinātājiem jāspēj piedāvāt preci, kas atbilst pircēju vēlmēm. Pie moderniem apģērbiem nepieciešamas modīgas rotas, pie klasiskā stila – tradicionālākas, pie vakartērpa – greznas.

Rotu darinātāja stāsta: „Ir klientes, kuras iepriekš nēsājušas tikai zeltu, bet nu vēlas pamēģināt ko jaunu. Domāju, vienmēr būs sievietes, kurām vērtība būs zelts, bet citas izvēlēsies roku darbu un oriģinalitāti. Daudz nosaka arī sievietes vecums, nodarbošanās.”

Kristīne atzīst – tās, kurām patīk rotāties, to dara joprojām, kaut rocība ir mazāka. Ne viena vien kliente sevi iepriecina katrā algas dienā. Rotu studijā daudzi meklē arī dāvanas – vīri sievām, meitas mammām, draudzenes draudzenēm.

„Krīzi, protams, var just. Cenas tieši tādēļ ir zemas. Ja būtu labāki laiki, cenas būtu augstākas. Tad tās būtu atbilstošākas ieguldītajam darbam un produkcijas kvalitātei. Uzcenojumi ir minimāli. Tādēļ arī es nevarētu piedāvāt 70 procentu atlaides. Ļoti pielāgojos pircēju iespējām, un rotas šeit var iegādāties arī tie, kuri taupa. Cenu amplitūda ir no diviem līdz 20 latiem. Tās nav augstas cenas rotām, kas ir roku darbs,” vērtē Kristīne.

Lielākā daļa rotu top tieši studijā. Klientēm ir iespēja redzēt, kā tas notiek. Rotu studija organizē arī kursus, lai stāstītu un rādītu, kā pašām izveidot auskarus un krelles. Kristīne atzīst: „Tas patiesībā ir vienkārši un ātri, un mēs to nebūt neslēpjam.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
6

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
45

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
324

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
534

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi