Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Divas Apalu prēmijas mūspuses cilvēkiem

Līga Salnite
23:00
23.10.2020
6
Apalu Premija 2 1

Trešo reizi pasniegti Latvijā unikālie pagodinājumi par ieguldījumu arheoloģijas un vēstures jomās.

Arheologu Zigrīdas un Jāņa Apala vārdā nosaukto prēmiju par vēsturiskā mantojuma un cilvēku dzīves izpēti novados šogad saņēma Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Tabūne , kuru šai prēmijai bija pieteikusi muze­ja vadītāja Kristīne Skrīvere. D.Tabūnes profesionālā darbī­ba vairāku gadu desmitu garumā muzejā bijusi saistīta ar Latvijas vēsturiskā mantojuma apzināšanu un izpēti, arheoloģiju, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu. Pieteikumā uzsvērts laureātes ieguldījums Cēsu apkārtnes personu un norišu izpētē un popularizēša­nā.  D.Ta­būne arī sniegusi atbalstu Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka jaunās ekspozīcijas sadaļas par arheologu Jāni Apalu veidošanā.

Vēstures skolotājiem veltītajā nominācijā Apalu prēmija par ieguldījumu audzēkņu izglītošanā šoreiz piešķirta Skujenes pamatskolas pedagoģei Ivetai Vilciņai. Personīgu apstākļu dēļ I.Vilciņa gan nevarēja ierasties uz svinīgo ceremoniju. Stikla mākslinieka Eero Rass darināto statueti un apsveikuma vārdus laureātei nogādāt uzņēmās pamatskolas direktore Anda Lukstiņa, kura pati šo skolotāju arī pieteikusi balvai. Kā ceremonijas laikā sanākušajiem pastāstīja direktore, I.Vilciņa ir pedagogs ar neizsmeļamu inici­atīvas un ideju bagāžu, viņa audzēkņiem regulāri organizē nodarbības ārpus skolas sienām – muzejos un vēsturisko notikumu vietās.

Savukārt Apalu prēmija par pētījumiem arheoloģijā un viduslaiku vēsturē šoreiz pasniegta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniecei Baibai Dumpei.

Muzeja Arheoloģijas departamenta galvenā krājuma glabātāja Alise Gunnarssone, kura savu kolēģi pieteikusi, balvas pasniegšanas brīdī, cildinot speciālistes lietpratību, ar smaidu sveicējiem pastāstīja: “Nav otra tāda cilvēka Latvijā, kurš tik precīzi varētu no vienas lauskas pateikt, kad tas ir darināts, kādā tehnikā un kurā reģionā.” Keramiķe un keramikas pētniece B.Dumpe izveidojusi savu arheoloģiskās keramikas pētniecības skolu, arheoloģisko materiālu skatot no sava – podnieces – praktiskās izgatavošanas skatpunkta. Viņas pētījumu lokā ir tādas tēmas kā seno trauku apdedzināšanas metode ugunskurā, pirmo podnieku krāšņu konstrukcijas, trauku rūdīšana, māla trauku masas sastāvs, keramikas apdares un rotāšanas metodes, trauku formu un stilu attīstība no pašiem pirmajiem traukiem Latvijā līdz etnogrāfiskai keramikai. B.Dumpe piedalījusies arī Āraišu ezerpils krāšņu rekonstrukcijā un dzelzs laikmeta trauku izgatavošanā LNVM darbības laikā.

Balvas svinīgā gaisotnē tika pasniegtas aizvadītās nedēļas nogalē Amatas novada Drabešu pagasta tautas namā. Katrs konkursa laureāts saņēma arī naudas balvu 300 eiro vērtībā. Arheologu Zigrīdas un Jāņa Apala vārdā nosaukto prēmiju 2012.gadā iedibināja „Āraišu ezerpils fonds” sadarbībā ar Amatas novada pašvaldību, šī ir trešā reize, kad godināti arheoloģijas, novadpētniecības, kā arī pedagoģijas izcilnieki.

Sirsnīgo ceremoniju šogad ievadīja izglītojošs seminārs “Pagātnes mantojums – liecības, kas iedvesmo mūsdienās”, kurš sākās ar Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas vecākās referentes Inas Ločmeles stāstījumu par radošo industriju būtību un valsts īstenoto atbalstu biznesa idejām radošo industriju jomā. Ar krāšņiem piemēriem un skaidrojumu par iespējām novērtēt kultūras mantojuma ekonomisko un sociālo ietekmi uzstājās Latvijas Kultūras akadēmijas Maģistra programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore Ieva Zemīte. Savukārt vairāk personīgajā pieredzē par to, kā pagātnes mantojums spējis iedvesmot radoši profesionālā ceļa atrašanā, dalījās Kokamatniecības muzeja un Vienkoču parka izveidotājs Rihards Vidzickis. Arhitekts un biedrības “Cēsu mantojums” pārstāvis, kā arī starptautiskās konferences “Koka dienas” organizators Ervīns Krauklis savu redzējumu par pagātnes mantojumā balstītu mūsdienīgu ēku būvniecību noslēdza ar pēcāk visai pretrunīgi uzņemto ierosinājumu ēku restaurācijas vai izpētes darbos aktīvāk piesaistīt studentus.

Visa pasākuma norisi tiešraidē varēja vērot Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka feisbuka profilā, kur šīs lekcijas skatāmas joprojām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
104

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi