Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Puiši par galveno – ēšanu

Druva
14:19
24.07.2009
17

Jūlijā Jauniešu lapas spēlē „DIVKAUJA” tiekas divi cēsnieki – Edžus Miķelsons (19 gadi) un Arnis Melbārdis (25 gadi). Puišu spēles tēma – ēšana un viss ar to saistītais.

Abiem nāksies atbildēt uz deviņiem jautājumiem, bet atbildes šoreiz vērtēs Agita Salmiņa no Mārsnēniem. Meitene noteiks,

kurš no puišiem atbildējis asprātīgāk, interesantāk un patiesāk.

Pirms atbildēt uz jautājumiem, spēles dalībniekiem bija jāuzzīmē kaut kas ēdams. Arnis uzzīmēja hotdogu, Edžus – studentu „ātro” zupiņu.

– Vai piekrītat teicienam: vīriešiem mīlestība iet caur vēderu?

Edžus: – Piekrītu gan. Un ir vēl tāds teiciens, ka paēdis vīrietis ir apmierināts vīrietis. Un, ja viņš ir apmierināts vien no ēšanas, tad viņu būs vieglāk apmierināt visur citur. Bet ēst man tiešām patīk. Tā ir mana otra mīļākā nodarbe pēc gulēšanas.

Arnis: – Ja vīrietis nebūs paēdis, nevarēs arī mīlēt, bet, ja kādu nemīlēsi, arī ēst negribēsies. Arī man ēšana ir svarīga lieta. Kad esmu paēdis, jūtos apmierināts, laimīgs. Tātad teicienam piekrītu.

– Kas ir interesantākais ēdiens, kuru esat baudījuši?

Edžus: – Ir tāda laba lieta kā blenderis. Reiz ar draugu pirms filmas skatīšanās sadomājām sev pagatavot ko ēdamu. Veikalā par pēdējiem diviem latiem nopirkām pārtikas produktus, klāt pielikām to, kas bija mājās ledusskapī atrodams, un visu sablenderējām. Tur bija jogurts, kokosrieksts, banāns, maize, siers un daudz kas cits. Sanāca pelēcīgi rozā masa, to abi izdzērām. Pēc stundas filmu vairs skatīties negribējās…(smejas)

Arnis: – Neesmu pavārs, bet reizēm labprāt gatavoju. Kad salātos esmu salicis dažnedažādus pārtikas produktus, priecājos, kas sanācis. Tas vienmēr ir arī interesanti.

Ko nekad neēstu?

Edžus: – Man ir bērnības trauma- bietes. Neēdu ne biešu zupu, ne biešu salātus. Bet pārējo visu ēdu. Pieļauju, ka reizi dzīvē būtu ar mieru nobaudīt arī ko eksotiskāku – čūsku, vardi vai gliemenes.

Arnis: – Zivis. Tās neēdu. Tomēr tuncis, krabis gan man garšo. Arī svaigi kūpinātas zivis, ko pērk piejūrā no zvejniekiem, ēdu labprāt. Edžum piekrītu par eksotiskajiem ēdieniem. Es arī varētu nobaudīt ko tādu. Domāju, varētu piedalīties arī spēlē „Baiļu faktors”, kur spēles dalībniekiem bija jāēd tārpi, kāpuri, prusaki un nezin kas cits. Pret to lietošanu uzturā ir galvenokārt psiholoģiskā barjera.

-Vai jums ir svarīgs pasniegtā ēdiena estētiskais noformējums?

Edžus: – Ja esmu kārtīgi izbadējies, tad noformējums man ir vienaldzīgs.

Arnis: – Tas, protams, ir svarīgs. Bet ne mazāk svarīga ir ēdiena garša un veids, kā to pasniedz.

– Ja jums būtu tagad jāstājas pie plīts, kādu ēdienu gatavotu?

Edžus: – Taisītu vasaras ķīselīti no ķiršiem, ērkšķogām, jāņogām, baigi labais. Un klāt pagatavotu no biskvīta ruletīti ar plūmju ievārījumu. Tajā saspraustu šokolādes adatiņas, un sanāktu ezītis ar nosaukumu „Psihadēliskais ezis”.

Arnis: – Es gatavotu makaronus ar maltās gaļas mērci un šampinjoniem. Galvenais, skaisti šo ēdienu pasniegt.

– Bez kādas garšvielas nevarat iedomāties ēdiena gatavošanu?

Edžus: – Dilles ir viens no maniem iecienītākajiem garšaugiem. Minimāli vajadzīgi arī pipari un sāls, bet tiešām maz.

Arnis: – Sāls man ļoti mazsvarīgs. Bet ir garšvielas, kuras ēdienam vienmēr lieku klāt, taču nemāku visas nosaukt vārdos.

– Mīļākā ēstuve pilsētā?

Edžus: – Mans favorīts – „Uguntiņa”. Vēl no bērnības šo vietu atminos ar gaišām emocijām un gardiem saldajiem. Tur arī tagad picas ir garšīgas. Garšīgi gatavo arī „Solo” un „Provincē”.

Arnis: – Bija laiks, kad garšīgi gatavoja bārā „Sarunas”. Taču jāatzīst, ka pēdējā laikā reti ēdu ārpus mājas. Laikam krīze darījusi savu.

– Kas, jūsuprāt, ir romantiskas vakariņas?

Edžus: – Manas romantiskās vakariņas noteikti būtu ārā, svaigā gaisā. Te galvenais, lai būtu jauks laiks, gards ēdiens un līdzās mīļš cilvēks.

Arnis: – Es vairāk par klasiskām vērtībām- skaisti klāts galds, sveču gaisma, labs vīns. Bet ideāls variants būtu arī pie dabas kādā skaistā vietā. Visur ir tikai privātīpašumi. Kā lai tiek pavakariņot uz mazas upītes tiltiņa pie maza galdiņa ar mīļoto cilvēku?

– Kādēļ cilvēki nereti ēšanu apvieno ar televizora skatīšanos?

Edžus: – Es ēdu ja ne pie televizora, tad pie datora vai ar grāmatu rokās. Bet tas nav tādēļ, ka esmu atkarīgs no TV. Vienkārši tā ir papildu nodarbe, kamēr mutē tiek sabāzts lielais kvantums pārtikas.

Arnis: – Es šādu ēšanas veidu nepiekopju. Tā kā ikdienā esam aizņemti, esmu par to, ka vismaz vienreiz dienā visiem jāsanāk kopā pie vakariņu galda. Tā ir vērtība, kuru nevarētu pazaudēt. Arī filmās šādi skati silda sirdi. Kopīga ēšana ir svarīga īpaši ģimenēs, kurās aug mazi bērni. – Kuru no draugiem, paziņām iesakāt „Divkaujas” augusta spēlei?

Edžus: – Adeli Ozolu.

Arnis: – Zelmu Bahmani.

Vērtē: Agita Salmiņa, Latvijas Kultūras akadēmijas studente no Mārsnēniem:

– Edžus atstāja asprātīga cilvēka iespaidu, taču arī Arņa atbildes man patika. Īpaši par piedalīšanos “Baiļu faktorā”. Piekrītu Arnim arī par to, ka ģimenei vismaz reizi dienā jāsanāk kopā pie galda. Rezultātā Edžum dodu 7 punkus, bet Arnim- 6,5 punktus.

Otrajā „Divkaujas” pusfinālā līderpozīcijas saglabā Līga Kodina, kura jūnija spēlē saņēma 8 punktus.

Liene Lote Grizāne, “Druva”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
13

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
334

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
112

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
543

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi