“Īslandes sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) acīmredzot noritēs ātri, kaut gan tai netiks piešķirtas nekādas privilēģijas salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm,” paziņojusi ES prezidējošā valsts Zviedrija.
ES ārlietu ministri gatavojas pirmdien ievadīt Īslandi ceļā uz ES un lūgt Eiropas Komisiju novērtēt, cik labi šī valsts sagatavojusies iestāšanās sarunu sākšanai.
“Īslandei nebūs paātrinātā ceļa, bet gan saīsināts ceļš, jo tā jau ir iesaistījusies vienotajā tirgū un ir Šengenas līguma dalībvalsts,” pirms ES ārlietu ministru apspriedes Briselē žurnālistiem paziņoja Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilds.
Piederība pie vienotā tirgus nozīmē, ka Īslande ievēro stingros ES likumus par konkurenci, valsts palīdzību un tirdzniecību. Šengenas zonā cilvēki var ceļot bez ierobežojumiem.
Īslande iesniedza pieteikumu par pievienošanos ES pēc smagā ekonomiskās krīzes trieciena.
Eiropas Komisijas pārstāvji teica, ka nav skaidrs, cik daudz laika komisijai būs vajadzīgs, lai novērtētu Īslandi, taču diplomāti uzskata, ka to varētu izdarīt, visātrākais, 14 mēnešos.
Bilds teica, ka, strādājot pie Īslandes uzņemšanas, ES valdībām nevajadzētu aizmirst tādas Balkānu kandidātvalstis kā Serbiju un Albāniju.
Analītiķi un daži politiķi saka, ka Īslande iesniedza pieteikumu par pievienošanos ES tikai šomēnes un tās straujais progress varētu izraisīt neapmierinātību Balkānos.
“Nedomāju, ka iespējamā neapmierinātība Balkānos būtu saistīta ar Īslandi. Tā ir saistīta ar bloķējošiem faktoriem, kas mani ļoti satrauc,” teica Bilds.
Sagaidāms, ka ministri atkārtoti apstiprinās Balkānu valstu dalības perspektīvas un uzsvērs, ka viņi izskatīs Albānijas iesniegumu, tiklīdz būs pabeigtas tās vēlēšanu procedūras.
LETA/Reuters
Komentāri