Atbildību par latvāņu iznīcināšanu un ierobežošanu valsts ir novēlusi uz iedzīvotāju un vietējās varas pleciem.
Cēsu rajonā gandrīz vai neiespējamo misiju pilda vairāki pagasti, taču par latvāņu izplatības epicentru var saukt Vaivi, kur indīgo augu kopējā platība ir aptuveni 500 hektāri.
Jau gadu desmitiem tiek kalti plāni, kā iznīcināt kādreiz ievesto lopbarības augu. Vaivē ar latvāņiem cīnās dažādi. Cits izmanto izkapti vai pašgatavotu rīku, cits – trimeri, bet kuram ir iespējas un lielas latvāņu platības, kaitīgo augu nīcina, pļaujot ar traktoru.
Vaives pagasta pārvaldes lauku attīstības speciāliste Dace Čerkesova saka – situācija ar latvāņu izplatību pagastā joprojām ir dramatiska: „Pagasta pašpārvalde organizē ceļmalu izpļaušanu, apseko latvāņu skartos īpašumus – uzskaitē ir 50 saimniecības. Taču ir teritorijas, kas nav uzskaitē.”
D.Čerkesova skaidro, ka valsts uzskata – latvānis ir privāto īpašnieku problēma.
Vaives pagasta pārvalde cīņā ar latvāņiem iesaista arī bezdarbniekus. Pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna atzīst, ka pašvaldība ir priecīga, ja kāds pagastā uzņemas ceļmalas atbrīvot no latvāņiem: „Latvānis ir ļoti kaitīgs augs, tādēļ nevaram piespiest cilvēkus darīt šo darbu. Prieks, ka viens pieteicās.”
Ceļa posmā no Mežmaļiem uz Rīdzeni latvāņus ceļmalā pļauj Edgars Suhovs, kurš šobrīd ir vienīgais, pašvaldības norīkots, no latvāņiem atbrīvo grāvmalas. „Šādi cīņā ar latvāņiem iesaistos pirmo gadu. Esot bez darba, priecājos, ka ir iespēja nopelnīt. Jāsaka gan – pagasta pārvalde organizē grāvmalu pļaušanu, bet turpat tālāk latvāņi turpina zaļot,” stāsta E.Suhovs.
Komentāri