193 200 latu vērto līgumu ar Cēsu rajona Līgatnes pagastā reģistrēto SIA “Firma “Vigo”” par benzīna un 1,4 miljonu latu vērto līgumu par dīzeļdegvielas obligāto rezervju valsts daļas izveidi būs jāizvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks skaidro, ka ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) vēstuli, kurā tika lūgts uzsākt pārbaudi par līgumu par dīzeļdegvielas valsts rezervēm, izskatīja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā un nolēma šos līgumu nodot izvērtēšanai KNAB.
Tāpat KNAB nolemts nodot izvērtēšanai Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegumu par benzīna rezervju valsts daļas izveidi.
EM sākusi 193 200 latu vērtā līguma laušanas procedūru ar SIA “Firma “Vigo”” par benzīna rezervju valsts daļas izveidi.
EM ir izvērtējusi Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) un “Firmas “Vigo”” noslēgto līgumu par benzīna rezervju valsts daļas izveidi, un BEMVA šī gada 27.jūnijā ir nosūtījusi paziņojumu firmai “Firma “Vigo”” par līguma laušanu.
EM iesniedza vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu izvērtēt iespējamo pārkāpumu, jo EM rīcībā nav apliecinājumu, ka uzņēmums būtu reāli nodrošinājis līgumā paredzētā pakalpojuma saņemšanu, proti, valsts naftas rezervju uzglabāšanu.
Savukārt Kampars jūlija sākumā uzdeva sākt 1,4 miljonu latu vērtā līguma laušanas procedūru ar SIA “Firma “Vigo”” par dīzeļdegvielas obligāto rezervju valsts daļas izveidi. Tāpat ministrs nosūtīja Ģenerālprokuratūrai vēstuli, lūdzot veikt pārbaudi par minēto līgumu.
“Mēs esam guvuši pierādījumus tam, ka “Firmas “Vigo”” īpašumā vai nomā nav noliktavu, kurās būtu iespējams uzglabāt līgumā noteikto dīzeļdegvielas apjomu. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka “Firma “Vigo”” nav nodrošinājusi dīzeļdegvielas valsts rezervju pakalpojuma sniegšanu un tā enerģētiskās krīzes laikā nespētu piegādāt dīzeļdegvielu līgumā noteiktajos apjomos un termiņos. Esmu uzdevis ministrijai sākt darbu pie līguma laušanas ar firmu. Visu mūsu rīcībā esošo informāciju esam nodevuši prokuratūrai, lai tā izvērtētu šo lietu no krimināltiesiskās puses,” uzsver Kampars.
Ministrs vēstulē prokuratūrai norāda, ka EM, īstenojot BEMVA reorganizāciju, no 1.jūlija pārņem daļu no BEMVA funkcijām un saistībām.
Šajā funkciju un saistību pārņemšanas procesā EM amatpersonas konstatējušas, ka “Firma “Vigo”” nav izpildījusi ar BEMVA noslēgto līgumu par dīzeļdegvielas obligāto rezervju valsts daļas izveidi. Par to liecina Lietuvas enerģētikas ministra vietnieka Henrika Bernatavičius vēstule BEMVA vadībai, ar kuru viņš, pretēji “Firmas “Vigo”” apgalvojumiem, informē, ka Klaipēdas naftas terminālī netiek glabātas naftas produktu rezerves Latvijas valsts vajadzībām.
“Firma “Vigo”” ir pieprasījusi samaksu par it kā sniegtajiem pakalpojumiem, bet neviens no piestādītajiem rēķiniem nav apmaksāts.
1,4 miljonu latu vērto līgumu, par kuru Kampars lūdzis prokuratūrai veikt pārbaudi, BEMVA noslēgusi 2009.gada marta beigās.
“Firmas “Vigo”” valdes locekle Ināra Višņevska bija pārsteigta par EM vēlmi vērsties Ģenerālprokuratūrā. Ņemot vērā izveidojušos situāciju, uzņēmums plāno konsultēties ar juristiem, kā arī apsvērs iespēju vērsties tiesā par zaudējumu piedziņu. “Mums jau ir noslēgti līgumi ar Lietuvas partneriem par tvertnes rezervāciju un nodrošinājumu, līdz ar to līguma laušana mums radīs zaudējumus,” viņa akcentēja, tomēr nevēlējās atklāt šo zaudējumu apmēru.
Atbilstoši publiski pieejamai informācijai BEMVA 2008.gada beigās un šā gada sākumā rīkojusi divus konkursus – vienu par naftas produktu rezervju valsts daļas benzīna uzturēšanas pakalpojumiem un otru par naftas produktu rezervju valsts daļas dīzeļdegvielas uzturēšanas pakalpojumiem.
Abos gadījumos uzvarēja “Firma “Vigo””.
Pēc publiski izskanējušām šaubām par šiem konkursiem Kampars pieprasīja iesniegt pilnu informāciju par šo konkursu rīkošanas apstākļiem un par noslēgtajiem līgumiem.
EM atbildīgo amatpersonu skatījumā, BEMVA sagatavotie konkursa nolikumi par naftas produktu rezervju uzturēšanas pakalpojumiem bija sagatavoti neatbilstoši valsts interesēm, nedodot iespējas būt drošiem par pakalpojuma piegādātāja spējām izpildīt savas saistības.
LETA
Komentāri