Sevišķi izteikta kļūst pakalpojumu cenu samazināšanās, kas atspoguļo vājo iekšzemes pieprasījumu, un līdzīgas tendences varēs novērot arī turpmākajos mēnešos, patēriņa cenu pārmaiņas šā gada februārī komentēja “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Viņa uzskata, ka februārī cenas kopumā bija stabilas, jo nelielu sadārdzinājumu precēm kompensēja pakalpojumu cenu samazināšanās. Līdzīgi kā janvārī preču cenu pieaugumu nodrošināja pārtikas sadārdzināšanās.
Strašuna norāda, ka pārtikas cenu tendences neskaitāmo atlaižu akciju ietekmē paliek arvien neprognozējamākas.
Pārtikas cenas ietekmē arī sezonalitāte, jo, piemēram, ja iepriekšējos divos gados augļu un dārzeņu cenas februārī krita, tad šogad tās palielinājās.
Strašuna uzsver, ka 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu pieaugums februārī bija vien 1,3%, kas nozīmē, ka, visticamāk, Latvija jau izpilda Māstrihtas kritēriju attiecībā uz inflāciju, bet to rēķina, balstoties uz saskaņoto patēriņa cenu indeksu, kas parasti tiek publicēts nedaudz vēlāk.
“Swedbank” prognozē, ka šā gada vidējā deflācija sasniegs 3%-4%, jo vājais iekšzemes pieprasījums turpinās dzīt vietējo resursu un pakalpojumu cenas uz leju, kamēr importētās cenas, piemēram, degvielai, un nodokļu izmaiņas mazinās deflācijas spiedienu.
“Tuvākā gada laikā vietējo cenu deflāciju, visticamāk, kompensēs pakāpeniski pieaugošās importēta cenas,” pieļauj bankas ekonomiste.
Kā ziņots, šā gada februārī, salīdzinot ar 2009.gada attiecīgo periodu, deflācija pieaugusi līdz 4,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vienlaikus Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2010.gada februārī, salīdzinot ar 2010.gada janvāri, nav mainījies. Precēm cenas pieauga par 0,1%, bet pakalpojumiem – samazinājās par 0,4%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām februārī bija cenu kāpumam precēm un pakalpojumiem pārtikas, alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, transporta, mājokļa grupā, kā arī apģērbu un apavu cenu kritumam.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas vidēji palielinājās par 0,5%. Vislielākais cenu kāpums bija vērojams dārzeņiem – par 8,3%, ko ietekmēja sezonālās cenu svārstības. Cenas palielinājās arī maizei – par 1,1%, olām – par 0,7%, konditorejas izstrādājumiem – par 0,6%, ko noteica dažādu akciju noslēgšanās. Lielākais cenu kritums bija cukuram, kā cena samazinājās par 3,2%, sieram – par 1,8%, gaļai un gaļas izstrādājumiem – par 0,6%, ko arī ietekmēja akcijas. Augļiem cenas samazinājās par 1,7%.
Transporta grupā cenas vidēji palielinājās par 0,6%, kur lielākā ietekme bija degvielas cenu kāpumam par 1,6%. Savukārt lētāka kļuva automašīnu iegāde un automašīnu rezerves daļas un piederumi.
Gan alkoholiskajiem dzērieniem, gan tabakas izstrādājumiem cenas palielinājās vidēji par 0,6%. Nozīmīgākais cenu kāpums – par 3,6% – reģistrēts vīniem un raudzētiem dzērieniem, ko ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums.
Mājokļa grupā nozīmīgākais cenu kāpums bija siltumenerģijai – par 0,7%, cietajam kurināmajam – par 1%. Mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumu izmaksas samazinājās par 2,3%.
Apģērbu un apavu cenas samazinājās vidēji par 2,2%, ko ietekmēja sezonas preču izpārdošanas. Apģērbi kļuva lētāki par 1,8%, apavi – par 2,6%, apģērbu aksesuāri – par 6,7%.
Cenu palielināšanās bija vērojama arī medikamentiem – par 0,4%, bet samazināšanās – apdrošināšanas pakalpojumiem – kritums par 6,3%, interneta pakalpojumiem par 4,1%, bērnudārzu pakalpojumiem – par 1,2% un ēdināšanas pakalpojumiem – par 0,4%. Akciju rezultātā par 1,4% lētākas kļuva personīgās aprūpes preces, sadzīves aprīkojums – par 1,1% un video, audio, foto iekārtas kļuva lētākas par 0,7%.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri