Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

“AstraZeneca” potes atliktas uz nenoteiktu laiku

Sarmīte Feldmane
00:00
20.03.2021
8
Vakcinesana 3 1

Otrdiena gan ģimenes ārstiem, gan tiem, kuriem bija plānots potēties pret “Covid – 19”, atnāca ar pārsteigumu – vakcinēšana nenotiks. Papildu piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs, Imunizācijas valsts padome, Zāļu valsts aģentūra un Veselības inspekcija rekomendēja Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar vakcīnu “Astra Zeneca”.

Liepas doktorātā ģimenes ārsta palīdze Gunta Sila ledusskapī rāda vakcīnas, kuras varēja būt izpotētas. Divām ārstu praksēm katrai 80 devas. Dienā katra prakse vakcinē desmit pacientus, jo ir arī ikdienas darbs. Telpu, lai bez problēmām to varētu darīt, pietiek. Līdz šim gan ne reizi nav atvests tik vakcīnu, cik bijis pasūtīts. Ir apzināti visi pacienti, kuri vecāki par 70 gadiem.

“Kad saņēmām ziņu, ka potēšana jāaptur, bija jau apziņoti cilvēki, kuriem otrdien bija paredzēta vakcinācija. Atkal bija jāzvana, jāstāsta. Protams, ir neapmierinātība. Informācija publiskajā telpā satrauc ikvienu. Cilvēki ir satracināti, daudzi nesaprot, ka vakcīna jau nav aizliegta, bet papildu pārbaudei Latvijā apturēta tās izmantošana. Protams, cilvēki saklausās pretrunīgo, nesaprot,” pastāsta G.Sila.

Tāpat kā citur Latvijā, arī Liepas ģimenes ārstu pacientu viedoklis par to, vai vajag vai nevajag potēties, ir dažāds. Ir tādi, kuri skaidri pasaka, ka to nedarīs, cits aizbildinās, ka dzīvo dziļi laukos un tāpēc nav vajadzības, vēl citi atklāj, ka pagaidīs, pārliecināsies, ka viss droši, tad arī vakcinēsies. Vēl ir arī tādi, kuri gaida, kad varēs potēties ar Krievijā ražoto “Sputņik V”.

“Diemžēl bijušas situācijas, ka pacients piekritis vakcinēties, jau sarunāts laiks, bet viņš atsaka. Mazbērni, bērni teikuši, lai nesteidzas. Uzreiz meklējam nākamo,” stāsta G.Sila un piebilst, ka arī pacientu dalīšana pa vecuma grupām radījusi ne mazums nesaprašanu, tā sprieduši kolēģi. Katrā praksē taču ir dažāds pacientu skaits un to vecuma sadalījums, vienā jau visi, kuri ir noteiktajā grupā, izpotēti, otrā to varbūt darīs vēl mēnesi, taču citus potēt, kamēr nav rīkojuma, nedrīkst.

Ģimenes ārste Ilona Radziņa, kuras pacienti ir Jaunpie­balgas, Vecpiebalgas un Inešu pagastā, atzīst, ka cilvēki ir saprotoši. “Vakar bija plānota lielāka potēšana. Cilvēkiem zvanām vien tad, kad ir skaidri zināms, ka būs vakcīna, ar ko potēt, nevis vairākas dienas iepriekš,” pastāsta ģimenes ārste un uzsver, ka arī pēc tik dažādās informācijas, kas izskanējusi medijos, piebaldzēni vēlas vakcinēties. Protams, ir daži, kuri nav gatavi to darīt.

Patlaban ģimenes ārstes praksē ledusskapī ir 120 vakcīnas devas. Ja ārstei ir pieņemšana, dienā tiek izpotēti 20 pacienti, citās vairāk. “Cik ir vakcīnu, tik arī potējām, būs vairāk, plānosim, kā izdarīt, strādāsim brīvdienās. Patlaban līdz nākamajam pievedumam visas tiek izpotētas,” saka I.Radziņa, piebilstot, ka viņas praksē ir ap 700 pacientu, kuri ir vecāki par 70 gadiem. Vakcinēti arī gandrīz visi Vecpiebalgas nelielā pansionāta klienti. Savukārt ilgstošas sociālās aprūpes centra “Vecpiebalga” klientus vakcinējusi izbraukuma komanda no Rīgas.

Ģimenes ārste pastāsta, ka ik pa laikam kāds pacients saslimst ar “Covid – 19”, kaut arī cilvēki ievēro drošības pasākumus. “Vīruss nekur nav pazudis, diemžēl ir ģimenes, kuras tas ļoti skāris,” teic I.Radziņa un atzīst, ka šoziem mazāk nekā citas ziemas cilvēki slimo ar pierastajām saaukstēšanās slimībām. Taču, ja arī šķiet, ka tikai apaukstējies, var izrādīties, ka pie vainas ir kovids. Tādi gadījumi bijuši.

Ģimenes ārste novērojusi, ka pēc vakcinācijas visi jutušies labi, kādam vakarā bijusi paaugstināta ķermeņa temperatūra, bet no rīta jau viss bijis kārtībā, kādam potes vieta bija jutīga. “Pacientus pazīstu, ar katru vēl izrunājam, kāda kādreiz bijusi organisma reakcija uz citām vakcīnām. Būtiski, lai cilvēks nebaidās,” teic I.Radziņa.

Vakcināciju pret “Covid – 19” Latvijā visu laiku pavadījusi pretrunīga informācija. “Arī mēs, ārsti, daudz ko neizprotam. Ir sešdesmitgadīgie un vecāki cilvēki, kuri grib potēties, bet iespēju nav. Komunikācija un vakcinēšanas koordinācija uzdod vairāk jautājumu, nekā dod atbilžu. Man ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, tur zina, ka praksē vakcinēju pret “Covid – 19”, bet manus pacientus sūta uz kaimiņu pilsētām. Kāds vīrs bija tik ļoti satraucies, ka viņam jābrauc uz Smilteni, ka paaugstinājās asinsspiediens. Ģimenes ārsti taču zina savus pacientus, viņi pazīst ģimenes ārstus, nevajadzētu būt problēmām sazināties. Tos, kuri vēlas, mēs arī izpotētu. “Manavakcina.lv” un pieteikšanās pa telefonu diemžēl līdz šim loģistiku tikai sarežģījusi. Protams, cita situācija tiem pacientiem, kuru ģimenes ārsti nevakcinē pret “Covid – 19”,” pārdomās dalās I.Radziņa un uzsver, ka vakcinācija ir vienīgais veids, kā uzvarēt vīrusu.

Pārpratumi, neizdarības, dezinformācija un brīžam pārlieku daudz informācijas par vakcīnām, vakcinēšanos daudziem sajauc galvas un arī krietni sašķoba uzticību vakcinācijai. Gan mediķi, gan pacienti cer, ka nebūs jāpaiet ilgam laikam, kad saprotami tiks izskaidrots tas, kas katram jāzina, lai saudzētu savu un citu dzīvību un veselību. Eiropas Zāļu aģentūra paudusi uzskatu, ka ieguvumi no vakcinācijas ar “AstraZeneca” vakcīnu pret ir lielāki nekā iespējamie veselības riski.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
6

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
18

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
70

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
44

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
78

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
54

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi