Līdz ar pavasari biškopjiem sākusies aktīvā darba sezona. Lai pārrunātu nozarē aktuālo, viņi tikās ikgadējā pavasara konferencē, kas šogad notika attālināti.
Latvijas Biškopības biedrība apvieno 3300 biškopju. Valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi sabiedrībai, īpaši jaunākajai paaudzei, stāstīt par medu, tā produktiem. Biškopji iesaistās Medus dienas rīkošanā skolās, kas notiek Eiropas pasākuma ietvaros. Šogad Latvijas dravnieki 21 tūkstotim 1.klases skolēnu aizsūtīja medus paraugus un informatīvas monētas par medu un tā produktiem. Eiropas Savienībā (ES) tiek gatavots tirgus veicināšanas projekts par medus popularizēšanu.
A.Krauze informēja, ka biedrība vairs nav Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē, jo tā neaizstāvēja dravnieku intereses, kā arī neizprata biškopju cīņu par tīru vidi. Biedrība stiprina sadarbību ar Latvijas Zemnieku federāciju.
Kāda vide, tāds medus
Bite ir tīras vides indikators. Pēdējos gados pausts satraukums par biškopības nākotni, tīra medus un tā produktu nodrošināšanu. Konferencē par to tika runāts daudz. “Kopā ar Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD), Lauksaimniecības datu centru, Zemkopības ministriju tiek strādāts, lai izveidotu vienotu sistēmu, lai informētu biškopjus, ka kaimiņos lauksaimnieks apstrādā laukus, un lai arī viņš zina, ka tuvumā ir dravas. Ir svarīgi zināt, vai tiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi vai lauku mēslo,” pastāstīja biedrības vadītājs.
Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis informēja par pirmajiem secinājumiem starptautiskā projektā “Medus bite kā rīks pesticīdu monitoringam vidē”. Tas ir pilsoniskās zinātnes projekts, jo iesaistītas ne tikai organizācijas, arī biškopji 12 valstīs. Netika pētīts, kā kaitīgās vielas ietekmē bites, bet gan kā vide piesārņota ar pesticīdiem. Vācot ziedputekšņus, bites lido divu līdz pat sešu kilometru rādiusā. “Pērn Latvijā praktiskajā pētījumā bija iesaistītas deviņas dravas – sešas konvencionālajās, trīs bioloģiskajās saimniecībās. Tās izraudzījāmies dažādās teritorijās. Deviņu dravu novietņu 18 saimēs konstatētas 57 dažādas darbīgās vielas: 55 pesticīdi un divi biocīdi. Ar pesticīdiem bites saskārušās visās teritorijās – gan, ja blakus notiek intensīvā lauksaimniecība, gan nomaļās viensētās. No pesticīdiem matalahlors, cipermentīns, ko ES nedrīkst lietot, 20 paraugos konstatēti arī insekticīdi, kurus aizliegts izmantot. Arī savvaļas teritorijās tika atrastas vielas, kuras kādreiz izmantoja. Tās vai nu vēl izmanto nelegāli, vai aizvien saglabājušās vidē,” stāstīja pētnieks un uzsvēra, ka paraugi tiek pētīti laboratorijā Spānijā, vēl pāragri teikt, ka Latvijā vide ir piesārņotāka nekā citās valstīs, taču situācija ir gana satraucoša.
Bioloģisks? Vai vienmēr?
Pārtikas un veterinārā dienesta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Adrija Sietiņsone uzsvēra, ka Latvijā nav reģionu, kuros nevarētu nodarboties ar bioloģisko biškopību, taču katram pašam jāizvērtē, kā saimniekot. 2018.gadā Latvijā 11,9 procenti biškopības saimniecību bija bioloģiskās, salīdzinājumam Dānijā – 0,2, Norvēģijā – 1,8 procenti. Latvijā 2018.gadā bija 512 bioloģiskās saimniecības, pērn 284. “Saimnieki saprot, ka neiztur kritērijus. Bioloģiskajā biškopībā situācija ir satraucoša. Paraugos konstatētas neatļautas vielas vairāk, nekā ir pieļaujamais daudzums. Bišu maizē tas bija tādā daudzumā, ka produktu nedrīkst izmantot pārtikā. Ja ir pieļaujamais daudzums, vēl var pārdot,” biškopju uzmanību vērsa A.Sietiņsone un piebilda, ka, analizējot produktu paraugus, vislielākais piesārņojums nav Zemgalē vai Kurzemē, bet Latgalē, Rēzeknes, Balvu apkaimē.
Bioloģiskajās biškopības saimniecībās trūkst vaska. Var izmantot arī konvencionālajās saimniecībās iegūto, ja tirgū trūkst bioloģiskā. “Pērn Pārtikas un veterinārais dienests saņēma informāciju no Zviedrijas, ka bioloģiskā vaska paraugos konstatētas neatļautas vielas. Šī informācija ir ES datu bāzē, un to redz visās valstīs. Vaska šūnu viltojumu ir ļoti daudz, konstatēts gan parafīns, gan stearīns. Vaska kvalitātes rādītāji nav noteikti ne Latvijā, ne ES. Tie noteikti farmācijā, un vaskam jābūt dabiskam. Ja biškopim nav pārliecības, ka vasks ir tīrs, jāveic pārbaude laboratorijā,” pastāstīja A.Sietiņsone.
Pērn, veicot pārbaudes 22 biškopju produktiem, 15 produktos konstatētas vielas, kas nav atļautas bioloģiskajā lauksaimniecībā. Vairākiem biškopjiem saimniekošanā atkārtoti jāiziet pārejas periods. Savukārt vienam uzņēmumam anulēts sertifikāts.
No nākamā gada spēkā stāsies jaunā ES regula par nosacījumiem, kas jāievēro bioloģiskajām saimniecībām. Tie galvenokārt ir piesardzības pasākumi, lai nepieļautu neatļautu vielu klātbūtni produktos.
Riski tiek izvērtēti
“Biškopim jāiepazīst, ko audzē apkārtnē, jākontaktējas ar kaimiņu, kādus augu aizsardzības līdzekļus viņš izmanto. Ja aizdomas, ka neievēro noteikumus, jāinformē mūsu dienests,” atgādināja VAAD Augu aizsardzības departamenta direktore Līga Brence. Pērn veiktas 2864 pārbaudes, laboratoriski pārbaudīti 274 paraugi, lauksaimnieki saņēmuši sodu 75 lietās. Palielinājies iedzīvotāju sūdzību skaits, īpaši par rapša lauku smidzināšanu.
“Katrs augu aizsardzības līdzeklis tiek izvērtēts ES līmenī. Tiek veikti pētījumi, rēķināts risks cilvēkiem un dabai, un tikai tad tos atļauj izmantot. Vērtē arī iedarbību uz bitēm: gan tūlītēju, gan ilgtermiņā, pēta bišu uzvedību, attīstību. Ja konstatēts risks bitēm, tiek piemēroti risku mazinoši pasākumi. Piemēram, ir līdzekļi, kurus drīkst lietot tikai naktī,” skaidroja L.Brence. Šogad VAAD rīkos informatīvu kampaņu par apputeksnētāju aizsardzību.
Vienkārši – grib saimniekot
“Mums jāpārdomā, kur saimniekojam. Kļūstam vainīgi, kaut tādi neesam. Vairākkārt esam norādījuši ministrijai, prasījuši, ko darīt, pie kā vērsties. Bites ir indikators vidē. Dabā viss saistīts. Biedrība pamatoti aicina par lauku māju aizsardzību, par vidi, kurā dzīvojam. Tādā laikā dzīvojam. Gribam saimniekot tīrā vidē, bet valsts nespēj to nodrošināt,” atgādināja biedrības vadītājs A.Krauze.
Komentāri