Meklējot jomas, kurās Latvija var būt laba un uz kurām vajadzētu koncentrēties, acīmredzot jāsāk ar nozarēm, kurās jau ir liela aktivitāte, proti, ar kokrūpniecības nozari, kā arī transportu un loģistiku, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” šādu viedokli pauda Hārvarda Biznesa skolas Stratēģijas un konkurētspējas institūta vadošais pētnieks Kristians Ketels.
Viņš teica, ka varētu runāt arī par citām nozarēm, taču, lai tās noteiktu, ir vajadzīga padziļināta izpēte.
Pēc viņa domām, ir divas lietas, kurās pirms krīzes Latvijā “nogāja greizi” un uz kurām tagad jāfokusējas vairāk. Pirmkārt, ir vajadzīga stratēģiskāka pieeja. Pētnieks uzskata, ka līdz šim Latvijā nav domāts, kādas salīdzinošās priekšrocības ekonomikai jārada, ar ko tā vēlas būt pazīstama starptautiski, ar ko piesaistīt ārvalstu kompānijas, lai tās vēlētos strādāt Latvijā.
“Valdībai un privātajam sektoram jāizveido dialogs, lai saprastu, kas ir tās priekšrocības un jomas, kurās vēlamies būt labi. Visās jomās nevar būt labi,” vērtēja Ketels.
Otrkārt, viņaprāt, jādomā vairāk, kā uzlabot uzņēmumu darbību. Tas var notikt, piesaistot vairāk ārvalstu kompāniju un tādējādi, piemēram, izmantojot jaunas pieejas vadībā, bet tai pat laikā jādomā, kā konkurē Latvijas kompānijas. “Patlaban pēc algu samazinājuma tās pamatā konkurē ar zemākām izmaksām, bet tā nav ilgtermiņa stratēģija, sevišķi, ja vēlaties uzlabot labklājības līmeni,” teica eksperts.
Viņš piebilda, ka strādā ar Eiropas Komisiju ar līdzīgiem jautājumiem un ir divi termini, kas tiek bieži izmantoti, – ir jāatrod cilvēki, kas vēlas un ir spējīgi veikt uzlabojumus.
Lai gan būtisku lomu procesa virzīšanā var spēlēt valdība, viņaprāt, nozīmīgs un bieži ļoti sarežģīts solis ir uzņemties vadību attiecībā uz svarīgāko soļu identificēšanu. Un šādai iniciatīvai, viņaprāt, ir jānāk no privātā sektora.
“Kompānijām jāsāk aktīvāk rīkoties, nevar gaidīt, ka valdība to darīs uzņēmumu vietā, jo valdībai nav tik cieša kontakta ar tirgu. Privātajam sektoram jālobē pasākumi, kas dod tiešu ieguvumu šim sektoram, kā arī tie pasākumi, kas veido vidi, kurā var efektīvāk konkurēt,” uzsver Ketels.
Atbildot uz jautājumu, kas notiks, ja Latvija neko nemainīs attiecībā uz konkurētspēju, viņš pauda viedokli, ka katastrofa nebūs un īstermiņā, iespējams, pat nebūs redzama nekāda atšķirība. Tomēr, pēc viņa prognozēm, būs ļoti grūti sasniegt ievērojamu algu pieaugumu, jo produktivitātes pieaugums netiks līdzi, tādējādi virzība būs uz zemāko galu Eiropas labklājības skalā.
“Augot citiem, arī Latvija nedaudz augs, bet tas būs lēns process. Jautājums ir, vai jāgaida 50 gadi vai arī ir iespējama valdības rīcība, kas var ietekmēt un paātrināt procesu,” sprieda eksperts.
NOZARE.LV
Komentāri