Ekonomikas atlabšana Baltijas valstīs turpinās, lai arī ekonomikas attīstības tempi katrā valstī ir atšķirīgi, šodien video preses konferencē sacīja “Nordea bankas” vecākais ekonomists Andris Strazds.
Kamēr Igaunijā iekšzemes kopprodukts (IKP) pamazām pieaug un gada griezumā būs vērojami plusi, tikmēr Lietuvā jau sešus ceturkšņus ir vērojama stagnācija un ekonomika “stāv uz vietas”, bet Latvijā kopš šā gada ir neliela un mērena attīstība, kas tomēr gadā kopumā veidos nelielu IKP kritumu.
Pēc Strazda teiktā, atkopšanos Baltijas valstu ekonomikās virza pozitīvās tendences eksportā, turklāt pakāpeniski uzlabojas arī mājsaimniecību pieprasījums. Jaunākie mazumtirdzniecības dati rāda, ka trešajā ceturksnī Latvijā IKP pieaugums varētu būt straujāks nekā gada pirmajā pusē un pret iepriekšējo ceturksnī tas varētu pārsniegt 1%.
Savukārt ekonomikas attīstību bremzē investīciju kritums, kas neļauj ekonomikai augt straujāk un tāpēc pieaugumi tempi ir ļoti zemi.
Saskaņā ar “Nordea” prognozēm, IKP Latvijā šogad pret iepriekšējo gadu samazināsies par 1,8%, Lietuvā pieaugs par 0,4%, bet Igaunijā būs izaugsme par 1,8%.
Savukārt 2011.gadā Latvijai un Lietuvai tiek prognozēts IKP pieaugums par 1,8%, bet Igaunijai par 4,2%. 2012.gadā IKP izaugsme Latvijā tiek prognozēta 4,3% apmērā, Lietuvā – 4%, bet Igaunijā jau 4,6%.
Pērn Latvijas IKP samazinājās par 18%, Lietuvas – par 14,7%, bet Igaunijas par 13,8%.
Strazda vērtējumā atkārtota krīzes viļņa draudi ir pārspīlēti un, lai arī visā Eiropā ir gaidāmi valstu budžetu tēriņu samazinājumi, ekonomika mēreni augs.
“Nordea” ekonomistu sagatavotais apskats “Economic Outlook” rāda, ka krīze Baltijas valstīs, Polijā un Krievijā nu ir beigusies, vismaz attiecībā uz ekonomikas izaugsmi. Savukārt Igaunijas drīzā pievienošanās eirozonai skaļi apliecinot to, ka grūtākais ir jau garām un Baltijas valstīs ekonomiskās attīstības tempi atgriežas normālā līmenī.
NOZARE.LV
