Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Ar finišu tēva dzimtajās mājās

Jānis Gabrāns
11:23
12.08.2021
19
Parumu Gajiens1 1

Jau ceturto gadu brāļi Jānis un Dzintars Pārumi veica daudzdienu pārgājienu, lai finišētu “Lejas Mauragu” mājās Jaunpiebalgas pagastā.

Startējot no Rubas skolas Saldus novadā, septiņās dienās brāļi nogāja 349 kilometrus, un šis bija garākais no viņu maršrutiem. Lai arī brāļi dzīvo citviet, Jānis – Lilastē, Dzintars – Iecavā, ceļš ik gadu ved uz tēva dzimtajām mājām Jaunpiebalgas pagastā, lai finišētu, pieskaroties “Lejas Mauragu” durvju rokturim.

J.Pārums stāsta, ka pārgājienu sākums ir 2016. gadā, kad Riode­žaneiro olimpisko spēļu atklāšanas rītā viņš mēroja 50 kilometrus no Rīgas uz dzimto Iecavu. “Pēc tam mamma teica, lai tik tālus gabalus neejot, bet tētis – ej vēl lielākus! Tad nu sanāk, ka klausu tēvam,” smejot saka Jānis. “Tad reiz ar brāli runājām, ka varētu aiziet līdz tēva dzimtajām mājām, bet ideja palika plauktiņā, līdz 2018.gadā brālis teica, ka iešot man līdzi. Katru gadu ejam arvien tālākus gabalus, bet tas nav bijis mērķis, tā vienkārši sanācis. Pēc šī gada pārgājiena brālim teicu, ka nākamgad varētu ņemt mazliet īsāku ceļu. Noiet jau var, un tomēr…”

Arī ikdienā sportiskās aktivitātes brāļiem nav svešas. Jānis nodarbojas ar skriešanu, piedalījies arī skrējienos Cēsīs, tostarp, “Jānis un Jānītis”, un kā pats smejot atzīst, tā ir laba iespēja svētku dienā tikt pie ozollapu vainaga, ko saņem visi Jāņi, kuri piedalās skrējienā. Dzintars brauc ar riteni, dodas garākās pastaigās. Jānis saka, ka brālim sevi jāuztur labā formā arī tāpēc, ka viņš ir sporta skolotājs. Var teikt, ka šis pārgājiens ir labs piemērs, par ko Dzintars var stāstīt audzēkņiem.

Dienā vidēji noieti 50 kilometri. Lielākais izaicinājums bija trešā diena, kad brāļi veica 59 kilometrus, bet pēdējā diena bija vieglākā, mēroja 41,2 km.

Vaicāts, kura diena grūtākā, Jānis stāsta, ka pirmā, jo vajadzīgs laiks, kamēr organisms iekustas: “Lai arī ikdienā skrienu, iešana ir nedaudz kas cits, organisms jāpieradina pie tādas slodzes. Pēc tam jau katru dienu kļūst vieglāk. Vienā dienā sāka sāpēt pēda, bet pēdējās dienās sāpes rimās un finiša posms bija pavisam viegls. Jau no iepriekšējiem gadiem zinām, ka pēdējā diena ir pavisam viegla, ir pēdējais posms, kājas pašas nes pretī finišam.”

Šī gada pārgājiens bija veltīts bērniem, ceļš veda cauri vietām, kur dzimuši un auguši Jāņa, Dzintara, kā arī viņu māsas Egitas un brāļa Voldemāra bērni. Pārgājiens sākās Rubā, lai vestu caur Iecavu, Ķekavu, Lilasti un tad uz Jaunpiebalgas pusi. Vismaz nelielu daļu distances simboliski veica arī bērni. Vislielāko gabalu nogāja Dzintara atvases Andis un Amanda, posmā no Iecavas līdz Ķekavai veicot 14 kilometrus. Savu ceļa gabaliņu Jānim pie rokas nogāja arī meita Marta, kura augustā svinēs dzīves pirmo gadiņu.

“Pārgājiena pirmajās dienās, kad grūtāk, ir ļoti forši, ja kāds savējais kaut gabaliņu nāk kopā, tas dod emocionālu kāpumu,” atzīst Jānis.

Septiņās dienās brāļiem nācās izbaudīt pilnu laikapstākļu paleti no +30 grādiem ar karstu sauli līdz lietusgāzēm ar pērkona negaisu. Nakšņošana, ja vien iespējams, notiek pie radiem, paziņām, bet ceļinieki pārnakšņo arī kādā viesu namā vai sk­­olā.
Pē­­­­­­­dējā dienā posmā no Skujenes līdz “Lejas Mauragiem” brāļi nolēma iet gar Alauksta ezeru, tas ļāva turpināt tradīciju katru gadu Jaunpiebalgas pagasta Jēcos, kur atrodas ceļa mērķis, iesoļot no citas puses.

“Ja ietu taisni, nāktos kopēt kādus 15 kilometrus no pērnā gada finiša posma, bet to negribējām. Tāpēc meklējām citu risinājumu,” stāsta Jānis.

Finišā brāļus sagaidīja tētis Ojārs, viņa brālis Imants un māsa Mirdza, kā arī Dzintara dzīvesbiedre Aivija, kura pārgājiena laikā pildīja atbalsta komandas pienākumus, sekojot līdzi ar auto. Dienu vēlāk pievienojās vecākais brālis Voldemārs ar sievu, kā arī Jāņa ģimene – sieva Dace ar bērniem. Tikšanās reizē varēja pārrunāt piedzīvoto, kā arī domāt par nākamajiem gadiem.
“Pārgājiens nākamgad, protams, būs,” saka Jānis. “Atklāts jautājums, kur to sāksim, kāds būs maršruts, bet noteikti iesim! Ņemot vērā šī gada pieredzi, ka kādu gabaliņu gāja arī bērni, varbūt tradīcija varētu iesakņoties arī nākamajās paaudzēs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pirmā kārta pārvarēta

07:11
22.11.2024
7

Biedrības “Cēsu Basketbola Attīstībai” komandas turpina sezonu. Vīriešu komanda aizvadītajā nedēļā piedzīvoja pirmo zaudējumu Latvijas čempionāta reģionālajā līgā, līdzvērtīgā spēlē zaudējot “Bertānu Valmieras BS” basketbolistiem. Pirmā ceturtdaļa noslēdzās neizšķirti 16:16, bet otrā cēsniekiem bija neveiksmīga, zaudēts 15:24. Kaut arī cēsnieki darīja, ko varēja, lai spēli glābtu, pilnībā sadeldēt starpību neizdevās, un zaudējums 73:77. Cēsu komandā […]

Paveikts gandrīz maksimums

06:48
21.11.2024
59

Tā par aizvadīto rallija sezonu saka Emīls Blūms, kurš kopā ar stūrmani Didzi Eglīti var lepoties ar četrām pirmajām vietām un vienu vicečempiona titulu. “Var teikt, ka no maksimālā desmit esam izpildījuši 9,5,” saka Emīls. “Latvijas čempionātā uzvarējām gan savā ieskaites klasē LRČ5, gan arī absolūtajā vērtējumā, kur sacentāmies arī ar braucējiem, kuriem jaudīgāki braucamie. […]

No desmit desmit

06:41
19.11.2024
20

Ar tādu statistiku šobrīd Baltijas basketbola līgā (BBBL) spēlē Cēsu pilsētas Sporta skolas (CPSS) U16 vecuma grupas meitenes. Aizvadīti divi sabraukumi, no desmit spēlēm jaunās cēsnieces uzvarējušas visās un ir grupas līderes. Komandas treneri Reinis Rudzītis un Olena Fatnieva. Aizvadītās nedēļas nogalē BBBL otrais sabraukums notika Rīgā, un Cēsu komanda to sāka ar spēli pret […]

Vinetai Pētersonei pasaules čempionāta bronza

11:11
18.11.2024
31

Dienvidāfrikā aizvadīts pasaules čempionāts “Pump Track” velobraukšanā, kur dāmu konkurencē bronzas medaļu izcīnīja cēsniece Vineta Pētersone. Šis velosacensību veids gūst arvien lielāku popularitāti, pasaules čempionāts bija jau septīto gadu. Sacensības notiek īpašās trasēs, cēsniekiem jau vairākus gadus ir iespēja redzēt Latvijas “Pump Track” čempionāta posmus trasē Niniera ielā. Sace­n­sības zīmīgas ar to, ka te nav […]

Sajust futbola garšu

06:07
12.11.2024
132

Pagājis pusotrs gads, kopš izveidots futbola klubs FK “Cēsis”, jo daļu jauno sportistu vecāku neapmierinājaiepriekšējā kluba darbība. Par paveikto, gūtajām atziņām “Druva” uz sarunu aicināja kluba prezidentu Oļegu Groševu. Viņš gan norāda, ka īsti nepatīkot, ka viņu sauc par prezidentu: “Mēs kluba vadībā visi esam bērnu vecāki, kuri to dara savu bērnu dēļ. Tas ir […]

Pasaules čempionāta medaļas arī cēsniecēm

06:50
08.11.2024
74

Polijā aizvadīts pasaules čempionāts 100 lauciņu dambretē jauniešiem, kurā par godalgotajām vietām jaunieši cīnījās piecās vecuma grupās meitenēm un zēniem – U8, U10, U13, U16 un U19. Latvijas komandas sastāvā spēlēja arī “DAB Cēsis” jaunās dambretistes- māsas Luīze un Marlēna Gudēvicas-Liepiņas. Starts abām padevās ļoti sekmīgs, Luīzei zelta un bronzas medaļas, Marlēnai – bronza.Čempionāts sākās […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
34
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
7
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi