Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

VUGD ik dienu dzēš degošus transportlīdzekļus

VUGD
09:52
29.09.2021
7
Dsc4474w 1

Šogad līdz 15.septembrim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši 279 ugunsgrēkus transportlīdzekļos, kas atbilst 5% no kopējā ugunsgrēku skaita, un tajos cietuši četri, bet gājuši bojā trīs cilvēki. Aizvadītajā gadā transportlīdzekļi deguši 503 reizes, bet 2019.gadā – 600 reizes. Gan 2020.gadā, gan gadu iepriekš šādos ugunsgrēkos cieta 11 cilvēki.

Ja salīdzina ugunsgrēku skaitu reģionos, tad aizvadītajos gados visvairāk automašīnas dega Rīgā un Rīgas reģionā, kā arī Zemgale, savukārt Kurzemē, Latgalē un Vidzemē situācija ir līdzīga.

„Ikdienā plašsaziņas līdzekļos plašāk izskan informācija par ugunsgrēkiem mājokļos, sabiedriskās ēkās un dažādos uzņēmumos, tomēr neskaitot šos izsaukumus ugunsdzēsēji glābēji arī gandrīz katru dienu dodas dzēst degošus transportlīdzekļus. Lielākā daļa no tiem ir vieglās automašīnas, bet nereti aizdegas arī kravas transports, savukārt vasaras sezonā – traktortehnika un kombaini. Šie gadījumi ir atšķirīgi – no pāris kvadrātcentimetru lielas gruzdēšanas vados līdz atklātai liesmai visa transportlīdzekļa platībā,” skaidro VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

Biežākie iespējamie iemesli tam, ka transportlīdzekļos izceļas ugunsgrēks:

problēmas transportlīdzekļa elektronikā, kā rezultātā rodas īssavienojums. Tā cēloņi ir dažādi – piemēram, nodilusi izolācija, sakusuši vadi, jo ar maksimālo noslodzi ilgstoši darbināta apkures sistēma u.c.;

nekvalitatīvi veikts transportlīdzekļa remonts;

neuzmanīga apiešanās ar uguni, piemēram, smēķēšana transportlīdzeklī;

ļaunprātīga dedzināšana.

Ugunsgrēka radītos zaudējumus un iespējamās traģiskās sekas iespējams mazināt pareizi un ātri rīkojoties. Pārvietojoties ar transportlīdzekli un sajūtot deguma smaku vai pamanot dūmus, ir:

nekavējoties jāapstājas un jāizslēdz transportlīdzekļa aizdedze;

nekavējoties jāizkāpj. Durvis un logi pirms tam jāaizver, lai automašīnas salonā ieplūstošais skābeklis neveicinātu degšanu;

jāzvana uz vienoto ārkārtas izsaukumu tālruņa numuru 112 un jāizstāsta, kas un kur ir noticis;

ja ir pārliecība par savām iemaņām un nepastāv apdraudējums veselībai un dzīvībai (piemēram, liesmas degvielas tvertnes tuvumā vai liesmas pārņēmušas jau visu automašīnu), var uzsākt dzēšanas darbus ar ugunsdzēsības aparātu;

jāpaņem ugunsdzēsības aparāts un tikai tad lēnām jāatbloķē motora pārsegs. Ja salonā jau redzama atklāta liesma, neveriet vaļā durvis, lai neveicinātu degšanu;

lēnām, nedaudz paverot motora pārsegu, uzsāciet dzēšanas darbus;

ja neatrodieties labi pārredzamā vietā vai nevariet nosaukt precīzu adresi, norīkojiet kādu vai arī pats sagaidiet ugunsdzēsējus glābējus, lai viņi pēc iespējas ātrāk varētu ierasties notikuma vietā un uzsākt dzēšanas darbus. Ugunsdzēsēji glābēji ir jāsagaida jebkurā situācijā, arī tad, ja ir izdevies saviem spēkiem nodzēst ugunsgrēku.

Ja pamanāt, ka citā transportlīdzeklī ir izcēlies ugunsgrēks, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numuru 112. Nevajag paļauties, ka kāds cits jau to ir izdarījis!

Ugunsdzēsēji glābēji nereti novēro, ka aculiecinieki aktīvi filmē un fotografē notiekošo, bet nezvana uz 112. Šādas rīcības sekas visbiežāk ir pilnībā nodedzis transportlīdzeklis un lieli zaudējumi tā īpašniekam.

Katru gadu, veicot dzēšanas darbus pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, vairāki cilvēki gūst apdegumus un citas traumas, tāpēc pirms uzsākt ugunsgrēka dzēšanu, jāizvērtē iespējamo apdraudējumu. Atcerieties, ka spēcīgā karstuma un liesmu ietekmē var sprāgt transportlīdzekļa riepas un degvielas bāka, savukārt, atverot motora pārsegumu vai durvis, logus, straujš skābekļa pieplūdums ugunij var veicināt degšanu un vairākkārtīgi palielināt liesmu apjomu.

Normatīvie akti nosaka: transportlīdzekļi ir jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem, piemēram, vieglās automašīnas jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem, kuru dzēstspējas klase ir vismaz 5A 21B vai augstāka. Reizi gadā īpašniekam ir jāveic ugunsdzēsības aparāta vizuāla apskate, bet pēc ražotāja noteiktā garantijas termiņa beigām sertificētā apkopes punktā – ugunsdzēsības aparāta tehniskā apkope.

Ja redzat, ka dūmo vai deg automašīna, vispirms parūpējieties, lai no tās būtu evakuējušies visi cilvēki, tad zvaniet uz 112 un tikai pēc tam, izvērtējot situāciju, uzsāciet dzēšanas darbus ar ugunsdzēsības aparātu!

Papildus degošu transportlīdzekļu dzēšanai šogad līdz 15.septembrim uz valsts ceļiem ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir bijusi nepieciešama vēl 673 gadījumos, kur izglābti 98 cilvēki, tai skaitā četri bērni. Aizvadītajā gadā VUGD veica 894 glābšanas darbus uz ceļiem un izglāba 154 cilvēkus, tai skaitā divus bērnus.

Kopš 2017.gada Ceļu satiksmes drošības plāna ietvaros VUGD īsteno informatīvo kampaņu “Iedzīvotāju izglītošana par rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem” un ik gadu laika posmā no augusta līdz oktobra beigām īsteno vairākas aktivitātes, lai izglītotu sabiedrību un paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas par pareizu rīcību pēc CSNg.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
4

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
66

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
56

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
48

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi