Pēc pagarinātā rudens brīvlaika pirmo trīs klašu skolēni atgriezušies skolas solos, lai turpinātu mācības klātienē. Tāds risinājums tika solīts, jau izsludinot stingro mājsēdes režīmu, un tas arī tiek īstenots.
“Druva” vakar pie Pastariņa sākumskolas Cēsīs vēroja tik ierasto skolas rīta ritmu: piebrauc automašīnas, vecāki palīdz izkāpt bērniem, iedod skolas somas, pavada līdz durvīm, jo telpās patlaban ieiet nedrīkst, palīdz sakārtot mazajiem sejas masku, kas ir obligāts priekšnoteikums, novēl jauku dienu. Kāds vēl pagaida, pa logu paskatās, ka viņa lolojums ir noģērbies un dodas uz mācībām klasē. Viss, kā ierasts, bet – tikai pirmajām trim klasēm. Taču šis ir vecums, kad visvairāk vajag tieši klātienes mācības, jo bērniem vispirms jāiemācās mācīties, bet vecāki ne vienmēr var ar to tikt galā.
Uzrunātie vecāki atzina, ka šo brīdi tiešām gaidījuši un pagājušajā nedēļā īpaši sekojuši informācijai par to, vai mācības klātienē notiks, vai pašiem nāksies uzņemties pedagogu lomu, kas nav tā vieglākā.
Māmiņa Ilze, kura uz skolu atveda trešklasnieci meitu Esteri, labi zina, ko nozīmē nodarbības attālināti, jo iepriekšējais mācību gads pagāja tādā režīmā: “Nebija jau tā, ka meita netika galā ar mācībām, jo ir samērā patstāvīga, bet pietrūka citu bērnu, draugu. Protams, mācīties klātienē ir daudz labāk, jo mājās bērnam nevaru izskaidrot visu, neesmu taču skolotāja. Bijām gatavi dažādiem risinājumiem, tomēr vairāk cerējām, ka ļaus iet uz skolu, un ir patiess prieks, ka tā arī notiek.”
Taču visvairāk par iespēju mācīties klātienē priecīgi pirmklasnieku vecāki. Tētis Emīls, kurš uz skolu atveda Eduardu, saka, ka klātienes mācības ir labākas jebkurā situācijā, jo bērns ir klasē pie citiem, pie skolotājas: “Vecākiem nav jācenšas būt par skolotāju, jo, ja līdztekus vecākiem no mājām arī jāstrādā, nav iespējams visu darīt kvalitatīvi: gan palīdzēt bērnam, gan pašam tikt galā ar saviem darbiem. Pirmajā klasē īpaši svarīgs klātienes efekts, jo skolā viss ir jauns. Bērnam jāsaprot, ko nozīmē – mācīties, mājās to nevar pareizi apgūt.”
Pirmās klases audzēkņa Kristiāna mamma Kristīne neslēpj, ka pagājušajā nedēļā rūpīgi sekojuši informācijai, kādā režīmā notiks mācības: “Bijām gatavi arī tam, ka klātienē mācības nenotiks, tad nāktos adaptēties, palīdzot bērnam mācīties mājās, bet krietni labāk tomēr ir mācīties klātienē. Skolā ir skolotāji, klases biedri. Jau ir zināma pieredze, kā mācīties attālināti, jo vienu nedēļu nācās vadīt karantīnā, tāpēc pilnīgi skaidrs, ka klātienes nodarbības nekas aizvietot nevar. Bērns klasē iemācās būt patstāvīgs, kas ļoti svarīgi turpmākajā mācību procesā.”
Amatas pamatskolas direktors Valdis Nītiņš pastāstīja, ka skolas pirmo trīs klašu 36 audzēkņi ir klasēs un mācās. No visiem bērniem divi – brālis un māsa – ir karantīnā, bet tas neietekmē citus. Testēšana notika piektdien, tātad kā kontaktpersonas ir tikai ģimene, jo divas iepriekšējas nedēļas mācības nenotika.
“Mācības klātienē ir nenovērtējams ieguvums, jo redzam, kā bērniem sokas attālināti,” stāsta V. Nītiņš. “Ir tikai otrā mācību diena, bet jau no agra rīta mēģinu risināt situācijas bērniem, kuriem jāmācās attālināti. Daži nevar pieslēgties attālinātajām mācībām, netiek savos kontos, jo pazaudējuši paroles. Bērni, skolotāji strādā ar dažādām interneta programmām, kādam viss labi, citam kaut kas nedarbojas, un jāmēģina atrast risinājumu, lai ir gan skaņa, gan darbojas kamera, lai darbs ir produktīvs. Ja jau mazā skolā ir šādas problēmas, nespēju iedomāties, kā tiek galā skolās, kur audzēkņu skaits krietni lielāks.”
Skolas direktors uzsver, ka mazajām klasēm īpaši svarīgas klātienes mācības, jo, lai kvalitatīvi mācītos attālināti, jābūt labai lasītprasmei, taču realitātē 1.klasē bērni pārsvarā tikai mācās lasīt: “Ja bērns nemāk lasīt, par kādām attālinātajām mācībām varam runāt! Un svarīgi ne tikai lasīt, bet arī saprast izlasīto, tāpēc pirmajā klasē attālinātās mācības bez aktīvas vecāku iesaistes nav iedomājamas. Bet ne visi vecāki to var atļauties, un tad rodas problēmas.
Otrkārt, bērni tagad ir hiperaktīvi, viņiem grūti noturēt uzmanību ilgākā periodā. Ja klasē to, iespējams, var panākt, mājās pie datora viņu nav iespējams noturēt, īpaši, ja nestrādā tieši ar viņu, bet skolotājam tādu pretī daudz,” stāsta skolas direktors.
Ir vēl kāds aspekts, proti, ja ģimenē ir vairāki bērni, kuri dzīvo vienā istabā, par kādām pilnvērtīgām attālinātajām mācībām varam runāt?!
Protams, ir ieguvums, jo bērni un skolotāji attīsta digitālās prasmes, bet, jautājums, vai tas spēj kompensēt zaudējumus. Tas ir jautājums, kura ietekmi redzēsim pēc gadiem, ko varēs pētīt psihologi, zinātnieki.
Šobrīd mācības attālināti turpina 4.-12. klases, bet Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece vairākkārt uzsvērusi, ka no 15. novembra mācībām klātienē jāatsākas arī šo klašu audzēkņiem.
Komentāri