“Leader” piedāvā iespējas, jābūt darītājiem

Biedrība “Cēsu rajona lauku partnerība” izsludinājusi jaunu projektu pieteikuma kārtu “Leader” programmā. Tā ir iespēja uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām (NVO), pašvaldībām īstenot attīstības idejas.

“Cēsu rajona lauku partnerība” apvieno visus Cēsu novada pagastus (izņemot Straupi un Stalbi), kā arī Raunas un Drustu pagastu Smiltenes novadā. Par aktuālo biedrībā saruna ar padomes priekšsēdētāju, nodibinājuma “Raunas evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas centrs” pārstāvi Eviju Zurģi, valdes priekšsēdētāju Ievu Kalniņu un administratīvo vadītāju Daigu Rube­-ni.

Jānosaka virzieni

I.Kalniņa: – Līdz ar administratīvo reformu biedrībā samazinājies pašvaldību, tātad biedru skaits. Iestājušies vairāki uzņēmēji, NVO.
D.Rubene: – Tā kā partnerības biedri ir Cēsu un Smiltenes paš­valdības, ir svarīgi, lai biedrībā būtu pagastu pārstāvji. Jaunie biedri ir no visiem bijušajiem novadiem. Īpaši rosinām vietējās NVO.

– Ir ievēlēta jauna biedrības padome.
I.Kalniņa: – Statūti paredz, ka padomi pēc diviem gadiem pārvēl. Tas sakrita ar administratīvajām pārmaiņām. Padomē darbojas gan abu pašvaldību pārstāvji, gan uzņēmēji, gan NVO pārstāvji un privātpersonas. Par priekšsēdētāju ievēlēja Eviju Zurģi.

– Kādi ir padomes uzdevumi?

E.Zurģe: -    Patlaban ir    pārejas periods un jāgatavojas nākamajam plānošanas periodam no 2023.gada. Jāizstrādā partnerības jaunā stratēģija. Eiropas Komisija iezīmējusi galvenos virzienus – zaļais kurss, digitalizācija -, kas jāintegrē arī mūsu stratēģijā. Ienāk vēl citas jaunas lietas: viedie ciemi, atbalsts jauniešiem, kuri uzsāk uzņēmējdarbību. Latvijas lauku attīstības programma vēl nav apstiprināta. Tā būs pamats mūsu stratēģijas izstrādei. Svarīgi būs, kādus virzienus noteiksim lauku attīstībai. Būs diskusijas ar iedzīvotājiem.
I. Kalniņa: – Kopīgais finansējums “Leader” programmām būs par desmit procentiem lielāks, bet jārēķinās, ka aktivitāšu būs vairāk, vietējām grupām būs lielāka konkurence. Ir daudzas jaunas lietas, kas līdz šim nav bijušas, svarīgi tās iekļaut partnerības stratēģijā. Idejas jau ir, bet galvenais darbs būs nākamgad. Nākamgad beidzas plānošanas periods, un būtu jābūt tā, ka 2023.gadā esam gatavi jaunajam. Pēc pieredzes neesmu tik optimistiska, ka viss tā notiks, bet būtiska ir nepārtrauktība. Cilvēki interesējas, grib darīt, attīstīties.

D.Rubene: – Jaunais plānošanas periods būs    izaicinājums arī “Cēsu rajona lauku partnerības” attīstībā, kā arī būtiski, kas notiek    lauku kopienās. Uzņēmējiem laukos ir iespēja attīstīt    darbību, svarīgi, lai būtu cilvēki , kuri vēlas kaut ko darīt kopienas labā – vai tās ir nevalstiskas organizācijas vai domubiedru kopas.
Nākamajā plānošanas periodā uzsvars likts uz viedo ciemu attīstību. Domājam, ar to saprotama ne tikai digitalizācija. Viedais ciems – pašpietiekama sabiedrība, kurā cits citu atbalsta arī uzņēmējdarbības jomā, kultūras mantojuma saglabāšanā, tradīciju kopšanā un jaunu veidošanā. Tagad tāds laiks, ka  katrs ierāvies savu problēmu risināšanā, ir svarīgi, lai būtu sabiedriskie projekti, kurus īsteno    aktīvi kopienas cilvēki un kuri ir svarīgi visiem.    Būtis­kākais uzdevums ir lauku telpas dzīvotspējas saglabāšana. Jāsa­prot, ka tā nevar konkurēt ar pilsētām, bet cilvēki tur dzīvo.

NVO lauku attīstībai

I.Kalniņa: -  “Leader” pamats jau ir sabiedriskās aktivitātes veicināšana, kopienu attīstība. Re­forma vēl vairāk iezīmē, ka katras vietas attīstība atkarīga no vietējo cilvēku vēlmes darīt. Protams, jārēķinās ar    NVO finansiālo kapacitāti, jo jānodrošina  desmit procentu līdzfinansējums.    Un te ir svarīgi, kā pašvaldība sadarbojas ar NVO un cik gatava piešķirt līdzekļus. Turklāt, ja tiek izveidots kāds infrastruktūras objekts, jāparedz, kas to uzturēs.

D.Rubene: -  Ir NVO ar piere­dzi, kas ilgāku laiku aktīvi darbojas, bet cilvēki pagurst, jo brīvprātīgajā    darbā ne vienmēr saņem atbalstu un sapratni, pozitīvu vērtējumu. Ja gribi dzīvot laukos, ar kaimiņiem ir jāsadarbojas, lai veidotu pašpietiekamu sabiedrību. Cilvēkiem pašiem būs jāiesaistās gan zaļumballes rīkošanā, gan kultūras mantojuma izpētē un atpūtas vietas ierīkošanā. Svarīga būs katra individuālā līdzdarbošanās. “Leader” dod iespēju, bet, protams, jārēķinās ar administratīvajām prasībām, atbildību, ka jāizdara līdz galam.

I.Kalniņa: – Šis ir laiks, kad cilvēki nevar nākt kopā, apmainīties domām, idejām. Jārēķinās, ka laukos ne katram ir digitālās prasmes, varbūt nav intereses,    nav pieejamības, bet redzam, ka ir cilvēki, kuri ir nošķirti no sabiedriskām aktivitātēm, svarīgi viņus nepazaudēt. Protams, tam nav viena risinājuma.

E.Zurģe: -    Pašiem jādara. Ja iedzīvotāji neizteiks idejas, nebūs gatavi iesaistīties to īstenošanā, nekā nebūs.   Katra pašvaldība līdz šim NVO līdzfinansējumu piešķīrusi atšķirīgi,  tagad tas jāsamēro visiem pagastiem. Gal­venais, ja pašvaldība atbalsta, tad tā, lai projektu var īstenot, nevis NVO vēl jāmeklē nauda citur. Jaunajā projektu konkursā infra­struktūras attīstības projektos var saņemt līdz 20 tūkstošiem eiro, tātad vajadzīgs divu tūkstošu līdzfinansējums. NVO tā ir ļoti liela nauda.

D.Rubene: – Virzāmies uz to, ka kopienai pašai jādara, nevis paš­valdībai.
E. Zurģe: – Iespējams, līdz šim pašvaldības pārāk daudz darīja, iedzīvotājiem nebija vajadzības iesaistīties, apvienoties, lai īstenotu kādu mērķi. Bija ideja, vajadzība, pašvaldība rakstīja projektu, īstenoja.

Tagad iedzīvotājiem jā­kļūst aktīvākiem. Pašvaldībai būs jāsabalansē, lai attīstās visa teritorija.

– Vai nav tā, ka projektus   īsteno vienas un tās pašas NVO. Citām pietrūkst kapacitātes, neuzdrošinās?

D.Rubene: – Laukos nav spēcīgu, aktīvu organizāciju. Jā­priecājas un jāatbalsta tās, kuras kopj savu telpu, iesaistās     publiskās infrastruktūras attīstībā , rīko sabiedriskās aktivitātes. Kā, piemēram, biedrība “Līdzās” Kaivē, sporta klubs “Ašais” Drabešos.

I.Kalniņa: -    Projekts “KOPA/kopienu pārdomāta attīstība” , ko īstenoja partnerība, bija ļoti veiksmīgs. Tas ieinteresēja darboties. Labs piemērs ir Liepā, Vecpiebalgā. Ir gandarījums, ka vietējie cilvēki nāk kopā un dara. Protams, ir jāatrod kopīga virzība.

D .Rubene: – Svarīga ir kopienas sadraudzība, jānovērtē tas, kurš dara. Vienmēr būs tādi, kuri būs pret. Laukos ienāk jauni cilvēki, kuriem savs skatījums, vajadzības, tas ir arī izaicinājums vietējām NVO.

E.Zurģe: – Būtiski, cik ilgi līderim kalpo baterijas. Sabiedrība ir ļoti daudzšķautņaina. Un jārēķinās ar birokrātiju, kurai jālaužas cauri. Līdz šim, ja gribēja, piemēram, nolikt soliņu un to iebetonēt noteiktā dziļumā, tā jau skaitījās būvniecība ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem. Tas nav tik vienkārši, kā varbūt šķiet.

Jāsabalansē riski un iespējas

– Pēdējie divi gadi līdz ar pandēmiju bijis izaicinājums ikvienam, arī projektu īstenotājiem.

D.Rubene:  -  Diemžēl vairāki uzņēmēji, kuri noslēdza līgumus par finansējuma piešķiršanu,    sais­­tības pārtrauca. Lielākoties tie saistīti ar būvniecību. Izmaksas celtniecībā ir augušas, un par plānoto finansējumu vairs nevar izdarīt iecerēto. Administratīvās prasības ir stingras. Iespējams, projektu iesniedzēji nebija pietiekami sagatavojušies. Nosacīju­mus ikviens zina. Pusgada laikā jāsāk projekta realizācija.  Ja ir tikai iecere, sešos mēnešos ir ļoti grūti iekļauties, sakārtojot būvniecības dokumentāciju.

I.Kalniņa: -    Pašvaldībās notiek reorganizācija, un arī tāpēc viss nenotiek tik raiti. Tāda situ­ācija līdz šim nav bijusi. Uzņē­mējiem, kuri zvana, interesējas par projektiem būvniecībā, stāstām par problēmām, kas var rasties.

E.Zurģe: – Tūkst zināšanu, jo daudziem tas ir pirmais projekts. Trūkst projektētāju. Lai saņemtu    saskaņojumus no kādas iestādes, nepieciešams laiks. Iestādes retu reizi dod atbildi pirms tām noteiktā termiņa.

D.Rubene: – Mājražotājiem izaicinājums ir nodrošināt darba vietu visu gadu, minimālā alga jāmaksā, nodokļi arī.    Lai projekta vērtējumā dabūtu papildu punktu, apņemas, ka radīs darba vietu. Tūrismā iesaistītajiem ir problēmas. Mainās minimālā alga, nodokļi, bet apņemšanās jāpilda.
Ir citi sarežģījumi. Piemēram, projektā vēlas iegādāties pamatlīdzekļus, ražošanas iekārtas, bet pandēmijas dēļ piegāde vai nu kavējas, vai nav iespējama, kaut vienošanās ir. Tas apgrūtina projekta uzsākšanu.

I.Kalniņa: – Riski ir jāapzinās. Tie    nav tikai projekta vērtējumam, bet pašiem.

E.Zurģe: – Uzņēmēji nopietnāk strādā, lai naudu saņemtu, bet mazāk, lai izvērtētu pašu izvirzītos    kritērijus un sasniedzamos rezultātus. Šis laiks māca, ka pašam jāmāk pielāgoties un izmantot situāciju. Tūrisma uzņēmējiem jāmeklē jauni piedāvājumi, jāmāk dažādot pakalpojumus.

D.Rubene: – Esam daudz iemācījušies. Klātienes pasākumi nevarēja notikt, un ieceres tika piemērotas apstākļiem. Intere­sants projekts bija tautastērpu veidošana, daudz no tā notika tiešsaistē.    Zaubes kulinārais festivāls    bija jāpārceļ tiešsaistē. Bija      daudz interesentu pasākumu, kurus tagad var redzēt ierakstā.

– Vai “Leader” projektu uzrakstīt ir sarežģīti?

E.Zurģe: – Tam, kurš rakstījis projektus, nav sarežģīti, ja pirmoreiz, nav vienkārši. Ja mērķtiecīgi izdomāts, ko grib    darīt , jo skaidrāki mērķi, jo vieglāk visu uzlikt uz papīra. Dažkārt kādam projektu rakstīšana kļūst par sportu, jo nav jau garantijas, ka saņemsi atbalstu.    “Leader” iedod naudu, kas nav jāatdod, bet ir jāsasniedz noteikti rādītāji. Katrai aktivitātei jābūt ilgtspējīgai.

I.Kalniņa: – Projektus vērtē neatkarīga komisija, tad apstiprina    biedrības projektu apstiprināšanas komisija, tālāk vērtē lauku atbalsta dienests. Uzraudzību veic gan lauku atbalsta dienests, gan partnerība.