Cēsu novada domes deputāti aizvadītā gada pēdējā sēdē pieņēma lēmumu iegādāties vēl trīs īpašumus tā dēvētajā “neredzīgo kvartālā”.
13 deputātiem balsojot par, diviem atturoties, bet vienam balsojot pret, tika nolemts iegādāties īpašumus Raiņa ielā 21b, Raiņa ielā 23 un Raiņa ielā 27.
Šo īpašumu iegāde izmaksās 272 tūkstošus eiro, un, kā “Druvai” paskaidroja domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš – Eglītis, tas tiks apmaksāts no pašvaldības budžeta. Dārgākais pirkums ir Raiņa 27, kas izmaksās 207 000 eiro.
Raiņa 23 cena ir 55 000 eiro, bet Raiņa 21b cena – 10 000 eiro.
Par šī kvartāla plānoto attīstību rakstīts vairākkārt, arī par to, ka jau iepriekš dome lēma iegādāties nekustamos īpašumus Raiņa ielā 21, Raiņa ielā 21A, Raiņa ielā 25 par summu 56 700 eiro, kā arī no privātpersonas nopirka 5/14 daļas nekustamā īpašuma Krišjāņa Valdemāra ielā 13 par 37 500 eiro. Šo īpašumu iegādei un remontam piesaistīts ERAF līdzfinansējums 1 030 842 eiro, Cēsu novada dome klāt likusi savu līdzfinansējumu 181 913 eiro. Šī projekta ietvaros paredzēts arī veikt Raiņa ielas rekonstrukciju posmā no Stacijas laukuma līdz rotācijas aplim.
A. Egliņš – Eglītis informē, ka tūlīt tiks izsludināts iepirkums ēku Raiņa 21 un 25 projektēšanai un būvniecībai, kā arī par Raiņa ielas rekonstrukciju: “Ēkās nav plānoti apjomīgi eiroremonti. Raiņa 25.namā sakārtosim visas nepieciešamās komunikācijas, sakārtosim jumtu, nomainīsim logus, nosiltināsim pamatus, bet ēkas arhitektūrā pārāk nejauksimies, atstājot visu potenciālo nomnieku ziņā, kuri vislabāk zinās, kā organizēt darbu. Uzskatu, ka arī Raiņa ielas rekonstrukcija ir svarīga, ceru, ka pēc tās iela kļūs “mājīgāka”, gājējiem un braucējiem draudzīgāka,” uzsver A. Egliņš – Eglītis.
Jau rakstīts, ka īpašumu iegādes mērķis ir radošo un digitālo industriju kvartāla attīstība, izveidojot Koprades telpas “Skola6” nākamo attīstības posmu, rodot vietu Cēsu digitālajam centram, kas nodarbojas ar sabiedrības digitālās pratības veicināšanu. Uz šo kvartālu pārcelsies Cēsu Mākslas skola, plānots atvērt arī Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Radošo inkubatoru. To plānots izvietot Raiņa 27, bet, kā norāda A. Egliņš – Eglītis, šis ir ilgtermiņa projekts: “Mūsu vēlme veidot šādu inkubatoru ir iezīmēta ministriju plānos, bet vēl garš ceļš ejams, lai piesaistītu finansējumu. Taču patiesībā šīs telpas dažādiem mērķiem izmantojamas arī tagad. To jau iepriekš izmantojis Cēsu Mākslas festivāls, programma būs arī šajā gadā. Varbūt Izstāžu nams var sarīkot kādu izstādi, vai “Skola6” īstenot kādu savu aktivitāti.”
Atklāts arī jautājums par finansējumu Raiņa 23 ēkas remontam, kur plānots izvietot Cēsu Mākslas skolu. Pēc optimistiskā scenārija šogad varētu notikt projektēšana, nākamajā – būvniecība, lai 2024.gada 1.septembrī Mākslas skola sāktu darbu jaunajās telpās.
“Tas būtu optimālais plāns, vai tas īstenosies, atkarīgs no pieejamā finansējuma,” norāda A. Egliņš – Eglītis. “Skatāmies uz iespējamiem finansējuma avotiem, lai kvartāla attīstība pārāk nekavētos. Ļoti gribētos, ka gada beigās ēka Raiņa 25 vērtu durvis uzņēmējiem, kuri strādā radošajās industrijās. Koprades mājā “Skola6” visas telpas aizņemtas, bet te rodamas plašākas telpas, kur varētu attīstīties neliela ražošana, kas “Skola6” grūti īstenojams.
Manuprāt, šī kvartāla sakārtošana būs noderīga novadam, pilsētai, jo šis kvartāls varētu kļūt par cilvēku pulcēšanās vietu, par radošuma un kultūras centru. Latvijas un starptautiskie piemēri rāda, ka šādi radošie kvartāli ir kā sava veida magnēts.”
Domes sēdē pret īpašumu iegādi balsoja deputāts Hardijs Vents. Komentējot “Druvai” savu nostāju, deputāts norāda, ka viņš nav pret šo ieceri: “Balsoju “pret”, jo mani neapmierina tas, kā kopumā tiek virzīta šī kvartāla attīstība. Jau vairākās domes sēdēs pieņemam lēmumus par šo kvartālu, šie lēmumprojekti ir sagatavoti ļoti vāji un pavirši.
Cēsīm raksturīgi, ka uz āru izskatāmies ļoti labi, bet atliek kādā jautājumā vairāk iedziļināties, un kļūst skaidrs, ka ne viss ir tik pozitīvi. Kā deputāts esmu atbildīgs par savu balsojumu, tāpēc neesmu gatavs šobrīd balsot par kaut kādu utopisku vīziju, kurā nav skaidrs, kā tā attīstīsies. Neesmu guvis atbildes, vai šī kvartāla pilnveidošana samērota ar reģiona attīstības jautājumiem, trūkst skaidrības, kā un par kādiem līdzekļiem šo teritoriju sakārtosim. Es esmu par attīstību, bet tikai par tādu, kas ir skaidri saprotama, ir pamatota un balstīta skaidri zināmā finansējumā.”
Komentāri