Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Muzeji nav tikai vērtību glabātāji

Sarmīte Feldmane
00:00
21.03.2022
9
Muzejforums 1

Cēsīs Latvijas muzejnieki satikās vienā no nozīmīgākajiem ikgadējiem nozares      pasākumiem “Muzeju forums 2022”. Tā šī gada devīze “Šodienas izaicinājumi rītdienas muzejam”. Forums notika gan klātienē, gan attālināti.

“Nozare saskaras ar daudzām pārmaiņām un izaicinājumiem: “Covid-19” pandēmijas sekām, Administratīvi teritoriālo reformu, izmaiņām likumos, draudiem ģeopolitiskā kontekstā. Muzeji strādā, un ir svarīgi runāt par šobrīd aktuālo, dalīties pieredzē,” saka Latvijas Muzeju biedrības    valdes priekšsēdētāja    Zane Grīnvalde    un uzsver, kad domāts par foruma vietu, bijis skaidrs – tam jānotiek ārpus Rīgas. Un Cēsu muzejs vienmēr laipni uzņēmis kolēģus.

Muzeja nozares speciālisti    vērtēja, kāds bijis pēdējais gads. “Pārmaiņas ir pozitīvi      satricinājušas muzejus. Tie kļuvuši atvērtāki, piedāvāti jauni produkti,” atzina Latvijas Kultūras akadēmijas vadošā pētniece Baiba Tjarve, bet Starptautiskās muzeju padomes Latvijas Nacionālās komitejas valdes pārstāve Daina Ratniece uzsvēra, ka tiek meklēti risinājumi, atrastas jaunas formas, kā sarunāties ar sabiedrību jaunajos apstākļos.
“Daudz materiālu digitalizēts, un tagad tie pieejami sabiedrībai,” sacīja pētniece Ieva Priede, kā tuvākā laika uzdevumu muzejiem akcentējot būt pilsoniski aktīvākiem. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, stāstīt, kāpēc demokrātija ir tik būtiska sabiedrībai, ka tā ir vērtība. Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja Una Sedleniece atgādināja, ka pēc novadu reformas daudziem muzejiem reģionos jāmācās veidot sadarbību ar citiem muzejiem un kultūras mantojuma objektiem jaunajā pašvaldībā. Jāspēj pašvaldībai izstāstīt, skaidrot savus mērķus.

Diskusiju par muzejiem “Covid-19” apstākļos vadīja vēsturnieks Edgars Plētiens, muzejnieki vērtēja attālinātās iespējas, rīkojot tiešsaistes nodarbības skolēniem. Pieredzes uzkrātas dažādas. Domājot par nākotni, kolēģi bija vienisprātis, ka, apmeklējot muzeju klātienē, var daudz vairāk uzzināt un arī gūt emocionālu iespaidu. Taču tiešsaistes nodarbībās var iesaistīties skolas, kas attāluma dēļ līdz muzejam nemaz neaizbrauktu.

Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Garjāns atzina: “Muzejs savās funkcijās var būt digitālajā vidē, sabiedrībai ir pieejams, piemēram, muzeju kopkatalogs. Muzejs primāri ir komunikācija ar sabiedrību. Tā var būt arī digitālā vidē, pētnieciskos darbus var veikt digitalizētās datu bāzēs. Var visus muzeja priekšmetus parādīt ekrānā. Kāda vajadzība iet pie Monas Lizas, uzliec ekrānā un skaties. Šis jautājums paliek bez atbildes.”    Ziedoņa muzeja projekta vadītāja Žanete Grende    uzsvēra, ka ir svarīgi izvērtēt, kad būt attālināti, kad klātienē.

Kolēģi arī pārrunāja muzeju nozares normatīvā regulējuma nepieciešamību, jo jau gadu nav Latvijas muzeju attīstības stratēģijas. Tāpat diskutēja, vai jāizstrādā kultūrvēsturiskā mantojuma muzealizācijas kritēriji.    Muzealizācija ir    priekšmetu izņemšana no to dabiskās un kultūrvides, piešķirot tiem   statusu. Svarīgi saprast, kādas vērtības muzealizēt, kam par tām uzņemties atbildību – vai tās ir pašvaldības, privātas institūcijas vai valsts.

Domu apmaiņa raisījās par to, vai muzeja vadītājiem speciālistiem jābūt atbilstošai izglītībai, kā arī tālākizglītības iespējām, jo tā prasa gan līdzekļus, gan laiku. Ierobežojumu laiks pierādīja, ka mācības var notikt attālināti.    Daina Ratniece    vērsa kolēģu uzmanību uz paaudžu maiņu muzejos. “Vakances aizpildās lēni. Jāsaskaras ar to, ka diemžēl jaunajiem dažkārt nav izpratnes par muzeja darbu. Muzejs nav darbavieta ar astoņu stundu darba dienu. Ir jārunā arī par muzeju darbinieku atalgojumu,” teica D.Ratniece.    Kolēģi bija vienisprātis, ka neatkarīgi no tā, vai muzeji ir akreditēti vai neakreditēti, valsts, privātie vai pašvaldības, uz tiem jāattiecina vienoti profesionālie kritēriji. Apmeklētājiem nav svarīgi, kam pieder muzejs, bet ir svarīga pakalpojuma kvalitāte.

Svarīga muzejiem ir sadarbība ar citām institūcijām. Mazos novados tas ir īpaši būtiski, lai muzeji nestrādā atrauti, piemēram, no bibliotēkām.

Forumā pensionētā Turaidas muzejrezervāta direktore    Anna    Jurkāne rosināja kolēģus vākt un stāstīt ukraiņu dzīvesstāstus, runāt par šo laiku, atklājot vēsturi.

Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule “Druvai” atklāja, ka pēdējo nedēļu notikumi Ukrainā pamudinājuši Kārļa Skalbes “Saulrietos” iekārtot izstādi par bēgļiem. “K.Skalbe bija bēglis, mazdēlam Andrejam bija astoņi gadi, kad    1944.gadā vienā bēgļu laivā ar vectēvu izceļoja. Sarunā Andrejs teica: “Es zinu, kas ir karš,”” stāsta L.Grudule. Izstādē būs fotogrāfijas un piemiņas lietas.

“Satikt kolēģus klātienē, dalīties pieredzē, diskutēt par to, kas mums visiem svarīgs – tas vien jau ir ieguvums. Tika skartas ikvienam muzejam aktuālas tēmas,” par forumu sacīja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
50

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
23

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
36

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
50

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
46

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
77

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
15
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
12
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi