Dzērbenes pagasta “Strautiņu” siltumnīcā pavasara saulei līdzi seko atraitnītes. Tikko saule pazūd aiz mākoņa, ziediņi tā kā paslēpjas.
“Pa nakti zeme sasalst, kad atlaižas, zied tālāk. Atraitnītes ir pirmās pavasara puķes, kuras var stādīt ārā. Vēl gan vismaz Piebalgas pusē zemi klāj sniegs, cerams, līdz Lieldienām nokusīs,” saka Liene Velcere-Jonīte un piebilst, ka pagaidām zied tikai sīkziedu atraitnītes, ja vairākas dienas būs nedaudz siltāks un saulaināks, arī lielziedu podiņos būs ziedi.
Dzērbenē apkārt sniegs, naktīs sals turas ap mīnus desmit grādiem, bet, ja spīd saule, dienā arī neapkurināmā siltumnīcā ir silti. Liene pārdošanai stādus audzē piekto pavasari. Pirms tam tikai sev, parasti palika pāri, tad tika draugiem un radiem. “Pirms sāku audzēt stādus, tos pirku, tad sapratu, ka jāmēģina pašai audzēt. Ne jau viss katru pavasari izdevās,” stāsta dzērbeniete.
Pērnruden pirmoreiz Liene atraitnītes sapiķēja podiņos jau rudenī. Lai kaut nedaudz siltāk, apsedza ar agrotīklu, un tā tie neapkurināmā siltumnīcā pārziemoja.
“Tā agrāk uzzied. Un pavasarī, kad jāpiķē citas puķes, par atraitnītēm vairs nav jāuztraucas,” saka Liene un, pārlaižot skatienu krāsainajam atraitnīšu paklājam, piebilst: “ Katrs zieds citāds, katrai acis citā krāsā.” Šovasar skaistā cienītājiem tiks piedāvāti ap 800 sīkziedu un 600 lielziedu atraitnīšu podiņi.
Liene priecājas, ka diena ir aizvien garāka, jo darbi negaida. Pagājušonedēļ iekurināta otra siltumnīca, uz to pamazām no mājas tiek pārnesti puķu un dārzeņu stādi. “Negaidīju, ka kļūs tik auksts, bet augiem vajag gaismu. Jaundēsti atvesti, jāstāda, jo ātrāk tiks zemē, ātrāk ieaugsies,” lietišķi stāsta dārzniece un piebilst, ka pirmajos gados sekojusi Mēness fāzēm, kad ko sēt un stādīt, bet pateikt, ka tāpēc viss auga labāk, gan nav iespējams. “Tagad, kad jādara, tad jādara, nevar gaidīt kalendārā norādīto īsto dienu,” teic Liene.
Dzērbeniete atklāj, ka šopavasar varēs piedāvāt plašu klāstu vasaras puķu stādu. “Daudz būs dažādu nokareno augu, ne tikai ziedoši. Daudzi paši grib stādīt savas kompozīcijas, varēs izvēlēties, kādus augus likt kopā,” pastāsta Liene.
Pēdējos gados palielinājusies interese par tomātu un citu dārzeņu audzēšanu. Pirmajā pandēmijas pavasarī teju katrs, kurš iegriezās siltumnīcā, pirka tomātus, gurķus. Dažs jau interesējies, vai šopavasar būs konkrēto šķirņu stādi. “Dažādībai būs ap 90 šķirņu tomāti. No katras nedaudz. Dārzu kopēji grib pamēģināt izaudzēt ko jaunu, ne tikai sarkanus, dzeltenus un oranžus tomātus. Tagad piedāvājums ir ļoti plašs. Katram sava garša, sāk ražot citā laikā. Ir šķirnes, kuru garšas īpašības neiet pie sirds, meklē ko citu. Tāpat ir ar gurķiem,” pieredzē dalās Liene. Siltāku laiku, lai varētu augt, gaida gan siltumnīcu, gan lauka tomātu un gurķu dēsti.
Ar stādiem pa tirdziņiem Liene nebraukā, pircēji atrod ceļu uz “Strautiņiem”. “Visu uz tirdziņu neaizvest. Cilvēkiem patīk, ka paši siltumnīcā var izvēlēties, nesteidzīgi parunāties,” teic dzērbeniete. Pie Lienes pēc stādiem brauc no Taurenes, Vecpiebalgas, Skujenes, Drustiem, Zosēniem, bet dzērbenieši, kam centrā mazdārziņi, var atnākt kājām.
Dārzniece vērtē, ka šopavasar stādi būs dārgāki. Cena palielinājusies kūdrai, minerālmēsliem, turklāt augiem, kas dīgst mājā, vajadzīgs apgaismojums.
“Strautiņi” ir Lienes vecvecāku mājas. Tagad te dzīvo un saimnieko viņas ģimene. Dzīvesbiedrs Ēriks ir Lienes atbalsts. Čakli palīgi mammai ir vienpadsmitgadīgā Kristena un deviņgadnieks Ralfs. Viņiem siltumnīcā savas diļļu un redīsu kastītes, bērni arī atzinuši, ka siltumnīcas ir laba vieta, kur spēlēties.
Komentāri