Cēsu domes deputāti vakar sēdē vienbalsīgi atbalstīja mākslinieka Laimoņa Šēnberga izstrādāto novada ģerboņa piedāvājumu apstiprināšanai Valsts heraldikas komisijā.
Par novada ģerboni tika diskutēts jau marta domes sēdē, tolaik deputāti lēma atlikt jautājuma izskatīšanu, rosinot veikt nelielu izmaiņu. Jau rakstījām, ka vairāki deputāti iebilda par vairogu jātnieka rokās, sakot, ka tas atgādina zīmi “Iebraukt aizliegts”, ko tautā dēvē arī par “ķieģeli”. Deputāti jautāja, vai šāds simbols raksturos novadu kā draudzīgu un atvērtu?
Izskanēja piedāvājumi mainīt vairoga formu vai pagriezt vairogu tā, lai baltā josla nebūtu izteikti horizontāla. Mākslinieks izvēlējās otro variantu, jo, kā atzina sarunā ar “Druvu”, apaļais vairogs ir vēsturisks: “Arī vēsturnieki norādījuši, ka jāatstāj vēsturiskais vairogs, jo nebūtu pareizi senlatvietim ielikt rokās citas formas vairogu, kādus izmantoja vēlākos gadsimtos. Ir svarīga vēsturiska atbilstība.”
Apaļais vairogs ir sudraba un sarkanā krāsā, jo heraldikā baltas krāsas nav, un sarkans – sudrabs – sarkans ir valsts karoga krāsu dalījumā 2-1-2.
Izstrādājot novada ģerboni, sākotnēji tapa arī skices pilnīgi jaunam variantam, taču, kā norāda L. Šēnbergs, heraldikas komisija ieteikusi izmantot vēsturiskā Cēsu apriņķa ģerboni, kas apstiprināts 1938.gadā. Atgādināsim, ka 2007.gadā tas bez izmaiņām tika apstiprināts kā Cēsu rajona ģerbonis.
“Darba grupa piekrita izmantot vēsturisko ģerboni, bet vēlējās, lai tas tiktu ar kaut ko papildināts, izmantojot kādu heraldisko lauzumu vai kādu simboliku, kas atšķirtu no vēsturiskā ģerboņa un piedotu arī mūsdienīgāku akcentu, ja tā var teikt par heraldiku, kur viss ir stingri definēts,” stāsta mākslinieks.
Vēsturiskajā ģerbonī sudraba jātnieks bija melnā laukā, tagad fons ir zils, tajā ir divi zelta slīpstūri. L. Šēnbergs norāda, ka šādi slīpstūri ir vēsturiskas heraldikas figūras un tajās var saskatīt daudzus simbolus: “Pašvaldības darba grupa vēlējās, lai būtu kāds simbols, kas saistīts ar sauli, ar izaugsmi un attīstību. Šie zelta slīpstūri vairoga augšējā daļā veido gan šo vertikālo virzību, kas būtu izaugsme, virzība uz augšu, gan arī divus lielus zelta starus, kas ir tieksme pēc saules. Ģerboņa laukam izvēlēta zilā krāsa, jo tā parādās Cēsu simbolikā un zilais ļoti labi sader ar sudraba jātnieku un zelta slīpstūriem.”
Šoreiz domes sēdē deputātiem jautājumu un komentāru nebija. Tagad ģerbonis jāapstiprina Valsts heraldikas komisijā, pēc tam jāreģistrē ģerboņu reģistrā Kultūras ministrijā. Ģerboņa lietošanu regulē pašvaldība.
Novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots paskaidroja, ka šis ir jaunā novada ģerbonis, joprojām spēkā paliek Cēsu pilsētas, Līgatnes pilsētas un visu pagastu ģerboņi.
Komentāri