Šī gada pirmais Cēsu novada biznesa Meet – up, ko rīkoja pašvaldības Uzņēmējdarbības attīstības nodaļa, bija īpaši domāts radošo industriju pārstāvjiem. Turklāt tā bija pirmā klātienes tikšanās pēc ilga laika. Pasākumam bija pieteikušies vairāk nekā 20 interesenti, taču ieradās krietni mazāk. Iespējams, pie vainas siltā un saulainā piektdienas pēcpusdiena, kas lika mainīt domas.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš- Eglītis klātesošos iepazīstināja ar Cēsu kultūras galvaspilsētas 2025 stāstu un vīziju. “Viņš arī uzsvēra, ka topošajā kultūras stratēģijā tiekot ieskicēta arī radošo industriju tēma: “Uz kultūru skatāmies kā uz tautsaimniecības nozari, kas ne tikai ģenerē pienesumu novada ekonomikai, bet pati ir daļa no nozares. Kāpēc radošās industrijas pilsētā ir vajadzīgas? Tām ir lielas attīstības iespējas, tas ir magnēts jaunu talantu piesaistei, ļauj attīstīt inovācijas. Tām ir ietekme uz izglītības sistēmu, un Cēsu novadam piestāv būt radošam!”
A. Egliņš-Eglītis pastāstīja arī par topošo radošo kvartālu “Rainis”, kuram jau tapis logo, sanākušie bija vieni no pirmajiem, kas ar to tika iepazīstināti.
Personības izaugsmes treneres Santas Ogriņas vadībā sanākušie pārrunāja aktualitātes biznesā. Sandra Kiriņa, kurai pieder veikals darbnīca “Sa.adi”, runājot par izaicinājumiem, norādīja, ka biznesā ir samērā izteikta sezonalitāte un jādomā, kā piepildīt tukšo laiku, cita starpā arī sarūpējot produkciju vasaras vai ziemas sezonai.
Sabīne Mieze pastāstīja, ka savulaik biznesa meet-upos piedalījusies kā uzņēmēja, tagad pārstāv Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centru: “Uzņēmējdarbības vide man vienmēr likusies interesanta, dinamiska, radoša. Mans pienākums ir komunicēt ar uzņēmējiem, tas paver iespējas iepazīties, redzēt biznesu, kas dažbrīd spēj pārsteigt. Jāatzīst, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir jautājums, kā uzrunāt uzņēmējus, jo viņiem dārgākais ir laiks, lai to aizņemtu, mūsu piedāvājumam jābūt ļoti kvalitatīvam.”
Tam piekrita arī pasākuma rīkotāja, Cēsu novada pašvaldības Uzņēmējdarbības attīstības nodaļas vadītāja Zelma Mičule: “Tas mums ir liels izaicinājums, kā aptvert visu lielo Cēsu novadu, kā uzrunāt uzņēmējus, kā saprast viņu problēmas, kā palīdzēt. Katram uzņēmējam ir savas vajadzības, pašnodarbinātajiem tās ir vienas, vidējam uzņēmējam – citas, lielajiem uzņēmējiem arī pavisam citas, jācenšas atrast labākais risinājums. Varbūt arī pašiem uzņēmējiem jākļūst aktīvākiem, vairāk jāsniedz informācija par sevi, savām vajadzībām. Mēs jau varam domāt nezin kādus komunikāciju veidus, rīkot pasākumus, bet, ja nebūs atgriezeniskās saites, ieguvēju nebūs.”
Zane Gaisa, zīmola “Pupa” radītāja un vadītāja, norādīja, ka šobrīd biznesā svarīgi ir nepazaudēt klientus, noturēties arī brīdī, kad izejvielu un energoresursu cenas kāpj un cilvēku pirktspēja mazinās.
Diskusijās izskanēja arī atziņa, ka dažkārt tie, kuri sākuši mazo biznesu, turpina strādāt vēl kādā pamatdarbā, lai būtu šī drošība – regulārie ienākumi, bet savs bizness paņem arvien vairāk laika, tomēr pietrūkst drosmes visu veltīt tikai tam.
Radošo industriju uzņēmēja, producente un lektore Elizabete Palasiosa, iepazīstinot ar jaunākajām tendencēm radošo industriju jomā, norādīja, ka arī šajā jomā atslēgas vārds ir ilgtspēja: “Ir jārunā par trim jautājumiem: vide, sociālā ilgtspēja un ekonomiskā ilgtspēja. Vēl gribu uzsvērt kultūras faktoru, un te vērts minēt kādu niansi. Ilgtspējas teorijas, stratēģiskie dokumenti ir uzrakstīti, nepieminot vārdu kultūra, rezultātā konferencēs, sanāksmēs, kurās runājam par attīstību, inovācijām, uzņēmējdarbību, kultūra tiek atstāta pabērna lomā. Taču gribu uzsvērt, ka kultūras un radošās industrijas ir asinsrite, kas stiprina, dod enerģiju, iedvesmu, zināšanas visām ilgtspējas dimensijām.”
Pēc viņas teiktā, radošās industrijas ir joma, kurā cilvēkiem ir emocijas, personiskie stāsti, pieredze: “Tā nav atsvešināta industriālā ražošana, tie ir katra mūsu “izauklētie bērni” jeb biznesa idejas, kuru dēļ neesam gulējuši naktis, esam cēlušies agri no rīta, gājuši gulēt vēlu. Tas viss tiek darīts, lai rezultāts būtu tāds, kādu esam iecerējuši, un tur ir pilns ar stāstiem, pieredzēm par to, kas izdevies un kas ne, ko esam pārdzīvojuši, par ko esam īpaši piedomājuši. Dalīšanās pieredzē, stāstniecība ir ļoti spēcīgs, emocionāls instruments, kas palīdz veidot un pārdot radošās industrijas.”
Pasākuma noslēgumā katrs uzņēmējs varēja individuāli runāt ar speciālistiem un risināt dažādus sev svarīgus un aktuālus jautājumus, lai iespēju robežās rastu atbildes.
Komentāri