Pirms vairākiem gadiem, 2019. gada 1. janvārī, stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomām nodarbinātajiem, kas noteica, ka 2019. gadā zemākā mēnešalgas likme medicīnas māsai izglītības iestādē ir 867 eiro, kā arī piemaksas atbilstoši darba stāžam.
Šobrīd šī zemākā mēnešalga jau ir lielāka. Tomēr Cēsīs skolu medmāsām alga tiek aprēķināta pēc 2014. gada nolikuma “Par Cēsu novada pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu saimniecisko darbinieku amata vienību, likmju un darba samaksas noteikšanas kārtība”. Šī nolikuma 2015. gadā veiktajos grozījumos noteikts, ka, ja izglītības iestādē ir 301- 450 audzēkņi, koeficients ir viens un medicīnas māsai mēnešalga vienai likmei noteikta 400 eiro. Ja skolēnu skaits mazāks, tam atbildoši aprēķina likmes daļu.
Lai gan izglītības iestāžu vadītāji, ja vien tas iespējams, cenšas šo summu palielināt vismaz līdz minimālajai algai, tomēr veidojas liela starpība starp darba samaksu, kādu Cēsu novada pašvaldība maksā izglītības iestāžu medmāsām un kādu to paredzējuši Ministru kabineta noteikumi. Skolu medmāsas jau kopš aizvadītā gada centušās vērst pašvaldības uzmanību, lai risinātu atalgojuma jautājumu, tomēr skaidra atbilde un situācijas risinājums nav rasts.
Kad Cēsu vispārējās izglītības iestādēs strādājošās medmāsas jau aizvadītā gada novembra beigās rakstiski vērsās pie novada pašvaldības vadītāja Jāņa Rozenberga, paužot neizpratni par aprēķināto mēnešalgu un aicinot objektīvi izvērtēt izglītības iestādēs strādājošo medicīnas māsu darba samaksu, atbildē medicīnas māsas saņēma skaidrojumu, ka pašvaldība, aprēķinot izglītības iestādes algu fondu, piemēro Cēsu novada domes 2014. gadā apstiprināto nolikumu “Par Cēsu novada pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu saimniecisko darbinieku amata vienību, likmju un darba samaksas noteikšanas kārtība”, kā arī piebilda, ka uzsākts darbs, lai pilnveidotu pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu saimniecisko darbinieku darba samaksas noteikšanas kārtību un tā samērotu Cēsu novada domes normatīvo regulējumu ar valstī esošo. Jaunā kārtība būtu piemērojama visās jaunizveidotā Cēsu novada izglītības iestādēs. Medmāsas “Druvai”atzina, ka domes priekšsēdētāja parakstītā atbilde nav atbilde uz uzdoto jautājumu un vērtējama vairāk kā atrakstīšanās. Saņemot formālo atbildi un novērojot, ka jautājums tālāk netiek izskatīts, medmāsas vērsās pie domes deputāta Andra Mihaļova ar lūgumu palīdzēt rast risinājumu. Secinot, ka Cēsu novada pašvaldība līdz pat šim brīdim pārkāpj Ministru kabineta noteikumus, jo atalgojums noteikts saskaņā ar 2014. gada Cēsu novada domes apstiprināto nolikumu, lai gan normatīvo aktu hierarhijā Ministru kabineta noteikumi ir augstāki, šogad 24. janvārī A.Mihaļovs kopā ar vairākiem domes deputātiem – Ellu Frīdvaldi-Andersoni, Elīnu Stapuloni, Jāni Kārkliņu, Laimi Šāvēju, Hārdiju Ventu – iesniedza rakstisku pieprasījumu. Tajā ir prasība uzdot izglītības iestāžu vadītājiem izveidot komisiju, kura nosaka un novērtē ārstniecības personas iestādē, kā arī uzdot izglītības iestāžu vadītājiem apstiprināt ārstniecības personu mēnešalgu skalu
saskaņā ar MK noteikumiem. Deputātu grupa prasīja arī uzdot pašvaldības Finanšu un Izglītības pārvaldēm iestrādāt priekšlikumu pašvaldības 2022. gada budžeta projektā (tobrīd to vēl izstrādāja) attiecīgo finanšu līdzekļu apjomam, kas nosaka gan atalgojuma apmēru, gan arī aprēķinu par nesaņemto atalgojuma starpību. Pēc likuma uz deputātu pieprasījumu atbilde jāsniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā. Vēl šī gada budžeta prezentēšanas ārkārtas sēdē A.Mihaļovs atgādināja par deputātu pieprasījumu un nesaņemto atbildi, kā arī nepieciešamību jautājumu risināt pēc iespējas ātrāk. Jānis Rozenbergs sēdē skaidroja, ka jautājums ir dienaskārtībā, bet to nav iespējams atrisināt vienā dienā: “Ir jāiedziļinās, jāizpēta šis jautājums, un tas arīdzan manā parakstītajā un Izglītības pārvaldes sagatavotajā vēstulē atspoguļots.”
“Druvai” A.Mihaļovs atzina, ka, neskatoties uz to, ka šo gadu laikā vairākkārtīgi ir pārskatīts un palielināts domes vadības atalgojums, izglītības iestāžu medmāsu atalgojuma jautājums nav atrisināts: “Domes vadībai – priekšsēdētājam un abiem priekšsēdētāja vietniekiem – algas palielinātas par vairāk nekā simts eiro mēnesī. Deputātiem, tai skaitā man, atlīdzības koeficientu pārskatīja un palielināja 2021.gada decembrī. Salīdzinot ar to, jautājuma risināšana par medmāsu atalgojumu un darba samaksu pārējiem tehniskajiem darbiniekiem, manuprāt, nosaucama par amorālu un robežojas ar dienesta pienākumu nolaidīgu pildīšanu. Nu jau pagājuši pilni deviņi mēneši, kopš strādā jaunā dome, ja vēl pieskaita laiku no 2019.gada 1.janvāra, tad kopā sanāk jau 39 mēneši. Fakti, normatīvie dokumenti, formālā atrakstīšanās liecina par Cēsu novada domes amatpersonu tiesisko nihilismu.”
Pašvaldība iecerējusi budžeta grozījumus darba samaksas sakārtošanai
“Druva” pašvaldības vadību iepazīstināja ar Veselības ministrijas un arī Valsts darba inspekcijas atbildēm, kas nepārprotami liecina, ka medmāsu atalgojums bija jāmaksā pēc MK noteikumiem, turklāt bez pārejas laika, un aicināja sniegt atbildi, kāpēc līdz šim medicīnas māsām tika maksāts atbilstoši domes nolikumam, nevis Ministru kabineta noteikumiem.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis skaidroja: “Esam konstatējuši, ka medicīnas personālam vispārējās izglītības iestādēs dažāds atalgojums maksāts ne tikai Cēsīs, bet visā tagadējā novadā. Nākamnedēļ ar šo informatīvo ziņojumu iepazīstināsim Izglītības, kultūras un sporta komiteju, lai vispirms risinātu finansējuma jautājumu, kā arī ieplānotu pašvaldības budžeta grozījumos paredzēt finansējumu medpersonāla atalgojumam atbildoši attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem.” Par budžeta grozījumiem domes deputāti balsos maijā un jūnijā. Vaicāts, vai plānots kompensēt starpību, kas izveidojusies šo gadu laikā, maksājot mazāku atalgojumu, nekā paredz Ministru kabineta noteikumi, Atis Egliņš-Eglītis pauda: “Es ļoti cerīgi raugos, ka mums izdosies kompensēt visu 2022. gadu. Bet pašvaldībai vēl ir daži mājasdarbi, lai to varētu izdarīt.”
Domes priekšsēdētāja vietnieks gan norāda uz problēmu, kas redzama jau šobrīd, proti:
“Būtiski ir sakārtot sistēmu kopumā, lai pakalpojums būtu vienādi pieejams visās izglītības iestādēs, kā arī būtu vienādi principi un skaidri saprotami kritēriji arī pašam medpersonālam. Līdz šim no skolas uz skolu medicīnas personālam ir bijušas dažādas funkcijas, kā arī bijusi dažāda kārtība, kā iestāžu vadītāji risinājuši darba attiecību jautājumu.”
Minimālās algas apmēram jābūt lielākam
Mēģinot izprast, vai situācija, kāda izveidojusies Cēsīs, ir pieļaujama, “Druva” vērsās vairākās ministrijās un arī Valsts darba inspekcijā.
Veselības ministrija atbildē uzsver: “Skolu medmāsa ir māsa (vispārējās aprūpes māsa), un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.851 tai ir noteikta 3.amatu klasifikācijas kategorija. Atbilstoši grozījumiem šajos noteikumos no 2022.gada 1.janvāra gan reģistrētai, gan sertificētai māsai atbilstoši piešķirtajai 3.amatu kvalifikācijas kategorijai zemākā mēnešalgas likme par slodzi tiek noteikta ne mazāk kā 1 032 eiro, par kuru zemāk maksāt nedrīkst. Turklāt šie grozījumi, kuri ar 2022.gadu paredz palielināt zemākās mēnešalgas likmes par slodzi, neparedz pārejas noteikumus nevienai iestādei un stājas spēkā ar 1.janvāri.”
Ministrija skaidro, ka Ministru kabineta noteikumi Nr.851 ir izdoti saskaņā ar Atlīdzības likumu, noteikumi paredz, ka zemākā mēnešalgas likme par slodzi tiek noteikta arī ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs. “Atbilstoši pašvaldības pieejamajiem budžeta līdzekļiem tām ir tiesības pašām noteikt skolu medmāsu mēnešalgu, bet ievērojot Ministru kabineta noteikumos noteikto. Līdz ar to tās nevar noteikt mēnešalgas likmi par slodzi zemāk par 1 032 eiro. Visās pašvaldībās skolu māsu atalgojumam nav jābūt vienādam, jo noteikumi nosaka tikai zemāko mēnešalgas likmi par slodzi, par kuru zemāk maksāt nedrīkst, bet nenosaka maksimālo,” pauž Veselības ministrija.
Arī Valsts darba inspekcija (VDI) uzsver, ka MK noteikumu tiesiskais regulējums attiecas arī uz ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādē. “Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Izglītības likumu pašvaldība nodrošina izglītojamajiem profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību tās padotībā esošajās izglītības iestādēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā,” paskaidro Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa.
Tāpat vadošā juriskonsulte uzsver, ka iestādes vadītājam, apstiprinot attiecīgās iestādes ārstniecības personu mēnešalgu skalu, attiecībā uz minimālo mēnešalgas apmēru ir saistoši MK noteikumi par attiecīgajai amatu kvalifikācijas kategorijai noteikto zemāko mēnešalgas likmi. “Šo noteikumu izpilde finansējama pašvaldības izglītības iestādes darba samaksas fonda ietvaros atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam,” saka L.Akmentiņa.
Darba inspekcijā arī skaidro, ka situācijās, kad darba devējs ar savu rīcību aizskāris darbinieka tiesības vai likumīgās intereses, to aizsardzības nolūkā darbiniekam atbilstoši Darba likumam ir tiesības iesniegt sūdzību uzņēmumā attiecīgi pilnvarotai personai. Sūdzību izskata un atbildi par pieņemto lēmumu sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Tāpat darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu par iespējamiem darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, tai skaitā par darba samaksas atbilstību tiesiskajam regulējumam, lai Valsts darba inspekcija veiktu pārbaudi. VDI gan norāda, ka par skolas medmāsu atalgojumu no Cēsīm nav saņemts neviens iesniegums. Savukārt atbilstoši Darba strīdus likumam ikvienai individuāla tiesību strīda pusei ir tiesības vērsties tiesā, ja strīds netiek izšķirts pārrunās starp darbinieku un darba devēju vai arī kādu no pusēm neapmierina darba strīdu komisijas lēmums.
Komentāri