Stikla māksliniece Marta Ģibiete, kuras darbu izstāde skatāma Cēsu Izstāžu namā, vakar tur vadīja trīs radošās darbnīcas skolēniem. Tajās piedalījās gan pamatskolu audzēkņi, gan bērni, kuri darbojas Cēsu Bērnu un jauniešu centra radošajos pulciņos.
Vispirms māksliniece pastāstīja par stikla rašanos, izmantošanu ikdienā, bet lielākais nodarbības laiks pagāja, bērniem pašiem veidojot savu darbu no stikla gabaliņiem. Katrs varēja salikt mozaīku, kas pēc tam tika nostiprināta ģipsī, un jaunie autori katrs savu darbu varēja nest uz māju piemiņai. No Bērnu un jauniešu centra mozaīkas veidošanā piedalījās keramikas pulciņa audzēkņi kopā ar skolotāju Līvu Bozi, kā arī bērni no Mākslas darbnīcas kopā ar skolotāju Ingūnu Briedi. Ikdienā ar stiklu viņi nestrādā, bet radošajā darbnīcā no krāsainiem gabaliņiem ar prieku veidoja katrs sev atbilstošu rakstu.
Māksliniece atzīst, ka meistarklases, radošās darbnīcas ir noderīgas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tā ir iespēja parādīt dažādus mākslas, tēlniecības veidus. Viņa atceras, ka pirmā pašas rīkotā radošā darbnīca izveidojusies gluži nejauši: “Bērnudārza grupiņā, kurā mācās arī mans bērns, audzinātājas bija izdomājušas, ka vedīs bērnus uz vecāku darbavietām, un lūdza, lai vecāki sagatavo kaut kādu programmiņu. Manuprāt, tā bija ļoti vērtīga pieredze bērniem, viņi gan brauca ar tramvaju, gan bija policijā, autoservisā un arī mākslinieka darbnīcā. Tā ir iepazīšanās ar pasauli, man pašai bija interesanta saskarsme ar bērniem, redzēt viņu radošās izpausmes.”
Vakarpusē Izstāžu namā ar mākslinieci varēja tikties ikviens interesents, lai ne tikai apskatītos izstādi, bet arī parunātu par viņas radošo darbību, stikla trauslumu vai izturību. M. Ģibietes darbi atrodas publiskās kolekcijās dizaina un mākslas muzejos Latvijā un citviet Eiropā, bijuši skatāmi daudzās starptautiskās mākslas izstādēs Francijā, Čehijā, Japānā, Korejā, Somijā, ASV, Holandē, Beļģijā un daudzās citās valstīs.
Izstādē “Ceļotājs un Dārzs”, kas Izstāžu namā būs līdz 12. jūnijam, skatāmas gan stikla skulptūras autortehnikā, gan eksperimenti plaknē.
Sarunā ar “Druvu” māksliniece atzīst, ka stikls ir samērā kaprīzs materiāls, kas dažkārt māksliniekam diktē savus noteikumus: “Bet keramiķiem jau ir līdzīgi. Man jau vairākus gadus ir darbnīca kopā ar keramiķiem, redzu, ka arī mālam ir savs “raksturiņš”, kas jāņem vērā.”
M.Ģibiete lielākoties strādā ar kausēto stiklu, bieži esot pārsteigums redzēt darbu, kad tas izņemts no krāsns, kurā uguns būs pielikusi savus akcentus.
“Strādājot ar stiklu, ir jārēķina, jāparedz, kas varētu notikt, tā “uz dullo” nevar. Īpaši, ja gribas konkrētu rezultātu. Tas pats jāņem vērā, strādājot ar pūsto stiklu, ar ko gan darbojos retāk, bet visur pamatā jābūt pamatīgām zināšanām. Ja gribas tikai eksperimentēt, lai sajustu, kāds ir konkrētais materiāls, tad rezultāts var būt jebkāds, un ar to jāsamierinās,” saka M.Ģibiete.
Māksliniece pārsteidz ar neparastu pieeju stiklam. No daudziem ģeometriski precīzi aprēķinātiem stikla gabaliņiem, kuros iepriekš iekausētas kapara stieples, savīti tēli, kas pāraug bezierobežojuma formu stikla tēlniecībā. Tā top dažādu krāsu un formu pumpuri, spārni un citi krāsaini un telpiski objekti. M. Ģibiete saka, ka viņu ļoti vilina krāsa un forma, viņa izbaudot radīšanas procesu no pirmās skices līdz pēdējiem montāžas darbiem: “Vēroju un pamanu krāsas, gaismas, ritmus dabā, pilsētā, visapkārt mums, un tas baro manu iztēli. Veidojot darbus, allaž rodas jaunas idejas, kā papildināt esošo, kā pamēģināt citādi, kā vēl varētu tēlu vai tehnisko risinājumu attīstīt. Tā ir kā pētniecība caur procesiem darbībā, un jo vairāk esi procesā, jo vairāk aug pieredze. Strādājot ar stiklu ir tik daudz tehnikas, tehnoloģiju iespējas un vienmēr ir interesanti meklēt ko jaunu. Neviens mākslinieks, kurš darbojas ar stiklu, nepārzina visas tehnoloģijas, katram ir sava niša, sava specifika.”
Izstādē skatāmi gan pirms radītie darbi, gan arī pavisam nesen tapušie grafiskie gravējumi. M. Ģibiete atzīst, ka personālizstādes veidošana vienmēr ir īpašs process, kurā darbiem jāsadzīvojas arī ar telpu: “Es pat teiktu, ka mākslas darbu savietošana ar telpu rada jau atsevišķu vienotu mākslas darbu. Izstāžu namā, kur daudz esmu izvietojusi stikla pumpurus, man likās ļoti iederīgi piepulcināt arī spāru spārnus, lai tie radītu pavasarīgāku, romantiskāku noskaņojumu. Man ļoti patīk apgūt telpu, veidot izstādes scenogrāfiju, tas ir interesantāk, nekā tikai salikt darbus rindā.”
Cēsu Izstāžu namā skatāma arī gleznotāja Imanta Vecozola izstāde “Ar citu skatu”, kā arī Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma audzēkņu darbi.
Komentāri