Cēsu novada pašvaldība sākusi apsekot īpašumus, kuros aug latvāņi. Apsekošanā piedalās Valsts augu aizsardzības dienesta, pašvaldības policijas un apvienības pārvaldes pārstāvji.
Vakar (21.07.), jau otro dienu, tika apsekots Vaives pagasts. Tajā ir vislielākās latvāņu platības novadā, invazīvais augs konstatēts gandrīz tūkstotī zemes kadastru.
Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Evija Atvara pastāsta, ka jau ap Jāņiem vairāki vaivēnieši zvanījuši, informējot, ka kaimiņi neko nedara, lai ierobežotu latvāņu izplatību. “Ja nekas nav darīts pavasarī, tagad ir pēdējais brīdis. Ziedkopās jau veidojas sēklas,” stāsta pārvaldes vadītāja un atzīst, ka šovasar latvāņi pagastā redzami vietās, kur to pērn nebija. Redzams, ka daudzi zemju īpašnieki vai apsaimniekotāji ir apstrādājuši laukus – gan miglots, gan frēzēts. “Uz lauka latvāņi iznīcināti, bet tie zaļo krūmmalās, tīruma malā, pie elektrības stabiem. Daudzviet redzams pa vienam lielam, ziedošam augam. Sēklas atkal izsēsies,” vērtē novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas vides aizsardzības speciālists Jānis Balodis un piebilst, ka diemžēl visneapskaužamākajā situācijā ir tie, kuri dara, bet kaimiņi ne.
“Lejas Dzirnavu” saimniece Lolita Kudeiko savā īpašumā ar invazīvajiem augiem tikusi galā. “Kad 2008.gadā iegādājos īpašumu, latvāņi auga sešos hektāros. Nezināju, kas ir latvānis, nu to labi pazīstu. Ar nazi cirtu augiem galvas, tika ņemts palīgā buldozers, saknes žāvēju saulē, mazākie stiebriņi ar lāpstu tika izrakti. Tas elles darbs. Šopavasar Vaivē bija augsts ūdens līmenis, applūda upes malas, kad viss sāka zaļot, sēres pilnas ar latvāņiem. Vairs nav spēka karot,” saka vaivēniete. Viņa rāda vietu, kur pirms diviem gadiem vests mežs. Tagad iebrauktā ceļa vietā jau saauguši latvāņu koki, tie zied. To sēklas tiks izvazātas tālāk.
E.Atvara stāsta, ka Vaives krastā bijuši vairākas lielas latvāņu audzes, tagad tur ir apstrādāti tīrumi. “Ja ierobežo, iznīcina latvāņus, ar tiem var tikt galā. Metodes ir dažādas, tās ir pieejamas,” atgādina pārvaldes vadītāja.
Gan E.Atvara, gan J.Balodis atzīst, ka iedzīvotājus vislabāk darīt pamudina kaimiņi, kuri paši cīnās ar latvāņiem un nav ar mieru, ka citi turpina tos atstāt pašplūsmā. Protams, arī pašvaldības aktīvā rīcība neļauj nelikties ne zinis, ja nedarīs – būs jāmaksā sods.
“Ne katru mazo ceļu izbraucam, bieži vien no ceļa nemaz neredz, ka aiz kāda pakalna aug latvāņi. Diemžēl to aizvien vairāk ir mežos. Par to ziņo mednieki, aicinām arī ogotājus, sēņotājus, ja redz šo invazīvo augu, ziņot,” saka E.Atvara.
Ne jau tikai Vaivē ir lielas latvāņu audzes. J.Balodis padalās iespaidos par Līgatnē Ratniekos redzēto. “Pagalmā, pat siltumnīcā aug latvāņi. Saimniekam ir vienalga,” stāsta J.Balodis, bet E.Atvara piebilst, ka nevar teikt, ka ar latvāņiem veci cilvēki netiek galā. Cits netiek galā ar pagalmu un meklē vainīgo, kurš liek ko tādu darīt, cits veiksmīgie iznīcina daudzus hektārus.
Pārgaujas pagastos latvāņu mazāk. Apsekojot Stalbes, Straupes un Raiskuma pagastu, noformēti divi administratīvo pārkāpumu akti. “Raiskumā ir vismazāk latvāņu, vairāk Stalbē, Straupē. Zemju īpašnieki un apsaimniekotāji savus laukus, ceļmalas ir appļāvuši. Diemžēl divi, turklāt lielās platībās, to nav darījuši. Vienā īpašumā latvāņi netiek pļauti gadiem, tie ir gan tīrumā, gan mežā,” pastāsta Cēsu novada pašvaldības policijas saistošo noteikumu un sabiedriskās kārtības inspektors Pārgaujā Didzis Baumanis.
Novada pagastos par to, ka netiek veikti latvāņu ierobežošanas pasākumi, jau noformēti vairāki desmiti aktu.
“Ja latvāni, kam jau ziedkopā veidojas sēklas, pie apakšas nocērt, kāts turpina sulot un dot sēklām spēku nogatavoties. Jānocērt ziedkopas, lai tās sapūst,” padomu dod vaivēniete Lolita Kudeiko.
Komentāri